PiedoÅ”ana. TÄ ir tik bÅ«tiska kristieÅ”a dzÄ«ves sastÄvdaļa, taÄu bieži vien tÄ atklÄjas tikai teorijÄ, nevis praksÄ. MÄs tiekam mÄcÄ«ti piedot, kad mums tiek darÄ«ts pÄri, taÄu tas, kÄ to izdarÄ«t, ne vienmÄr tiek izskaidrots. TÄdÄļ mÄs bieži nesaprotam, ko nozÄ«mÄ piedot pilnÄ«bÄ.Ā
PiedoÅ”ana. TÄ ir tik bÅ«tiska kristieÅ”a dzÄ«ves sastÄvdaļa, taÄu bieži vien tÄ atklÄjas tikai teorijÄ, nevis praksÄ. MÄs tiekam mÄcÄ«ti piedot, kad mums tiek darÄ«ts pÄri, taÄu tas, kÄ to izdarÄ«t, ne vienmÄr tiek izskaidrots. TÄdÄļ mÄs bieži nesaprotam, ko nozÄ«mÄ piedot pilnÄ«bÄ.Ā
Vienalga, vai mÄs esam tie, kas esam sÄpinÄti, vai arÄ« esam sÄpinÄjuÅ”i citus, piedoÅ”ana ir nepiecieÅ”ama, lai tiktu sadziedÄtas rÄtas. PiedoÅ”ana nekad nenotiek vakuumÄ, bet tai ir cieÅ”a saistÄ«ba ar kÄdu citu cilvÄku. MÄs varbÅ«t teorÄtiski to saprotam, bet, kad mums patieÅ”Äm ir kÄdam jÄpiedod, mÄs bieži vien paturam sevÄ« aizvainojumu, atriebÄ«bas pilnas domas vai arÄ« uzskatÄm, ka tikai un vienÄ«gi mums ir darÄ«ts pÄri. Tas viss mums neļauj piedzÄ«vot patiesu piedoÅ”anas prieku.Ā
TV kanÄla 3ABN viceprezidents Džils Morikons sniedz
5 praktiskus soļus, kÄ Ä«stenot piedoÅ”anu savÄ dzÄ«vÄ.
- LÅ«dz, lai Dievs piedod tev. Pat ja mÄs uzskatÄm, ka mums ir darÄ«ts pÄri, mÄs nevaram dot to, kÄ mums paÅ”iem nav. Ja mÄs nelÅ«dzam, lai Dievs piedod mums, mÄs aizvien nesam sevÄ« aizvainojumu. Tikai tas, kuram ir piedots, var saprast, kÄ piedot citam. (āBet esiet cits pret citu laipni un žÄlsirdÄ«gi; piedodiet cits citam, kÄ arÄ« Dievs KristÅ« jums ir piedevis.ā Efez. 4:32)
- LÅ«dz par otru. Patiesa lÅ«gÅ”ana par otru cilvÄku palÄ«dz mums saskatÄ«t to cilvÄku, kurÅ” mÅ«s sÄpinÄja, kÄ tÄdu, kuram ir nepiecieÅ”ama Dieva žÄlastÄ«ba. Å ajÄ brÄ«dÄ« mÄs varam atzÄ«t Dievam, ka mums ir grÅ«ti piedot, bet varam arÄ« lÅ«gt, lai Dievs mÅ«su piedoÅ”anu padara patiesu. (āNeatmaksÄjiet ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svÄtÄ«jiet, jo uz to jÅ«s esat aicinÄti, lai jÅ«s iemantotu svÄtÄ«bu.ā 1. PÄt. 3:9)
- Atdod Dievam savu vÄlmi atriebties. Å Ä« nodoÅ”anÄs palÄ«dz mums atbrÄ«voties no uzskata, ka mÄs esam atbildÄ«gi par taisnÄ«bas un kÄrtÄ«bas ievieÅ”anu, kÄ arÄ« palÄ«dz apzinÄties, ka mums nav tiesÄ«bu sodÄ«t vai pamÄcÄ«t otru cilvÄku. (āNetiesÄjiet, tad jÅ«s netapsit tiesÄti; nepazudiniet, tad jÅ«s netapsit pazudinÄti; piedodiet, tad jums taps piedots.ā LÅ«kas 6:37)
- Turpini praktizÄt piedoÅ”anu. Å is solis ir svarÄ«gs, jo piedoÅ”ana ir process, nevis viens notikums. MÄs neesam nepatiesi kristieÅ”i, ja mums ir grÅ«tÄ«bas piedot vai arÄ« pÄc laika mums ir jÄpiedod atkal. Galvenais ir ļaut Dievam mums palÄ«dzÄt piedot. (āNaids rada savstarpÄjas nesaskaÅas, bet mÄ«lestÄ«ba nosedz un izlÄ«dzina visus pÄrkÄpumus.ā Sal. pam. 10:12)
- Ä»auj Dievam mainÄ«t tavas jÅ«tas. Å is ir viens no grÅ«tÄkajiem piedoÅ”anas soļiem. Lai mÄs bÅ«tu patiesi brÄ«vi, mums ir jÄnotic, ka piedoÅ”ana ir pietiekama, pat ja mÄs tÄ nejÅ«tamies. (āEs jums pieŔķirÅ”u jaunu sirdi un jaunu garu; Es izÅemÅ”u no jÅ«su krÅ«tÄ«m akmens sirdi un ielikÅ”u jums miesas sirdi.ā Eceh. 36:26)
NepiecieÅ”amÄ«ba piedot mums palÄ«dz apzinÄties, ka mÄs nevaram to izdarÄ«t paÅ”i savos spÄkos, bet ka mums ir vajadzÄ«gs Dieva spÄks. PiedoÅ”ana nevien padara maigÄkas mÅ«su sirdis, bet arÄ« mÄca mums paļauties uz Dievu.Ā
Morikons norÄda, ka patiesa brÄ«vÄ«ba nÄk no piedoÅ”anas, saprotot, ka, āja es nepiedodu, ja es neatdodu to, kas ir manÄ sirdÄ«, Dievam nevar bÅ«t piekļuve pie manas sirds, bet tieÅ”i to ViÅÅ” vÄlas. ViÅÅ” vÄlas ienÄkt manÄ sirdÄ« un izmainÄ«t mani.ā PiedoÅ”ana citiem arÄ« atklÄj Kristus raksturu, kas ir pilnÄ«gs pretstats Ŕīs pasaules valdnieka raksturam. Morikons apliecina, ka piedoÅ”ana ir Dieva VÄrda Ä«stenoÅ”a savÄ dzÄ«vÄ, sakot:
āTu vari lasÄ«t Dieva VÄrdu un nolikt to atpakaļ plauktÄ, vai arÄ« tu vari lasÄ«t Dieva VÄrdu un saskatÄ«t, kÄ JÄzus runÄ uz tevi, ka tu esi ViÅa bÄrns un ka pat sÄpÄ«gos brīžos ViÅÅ” var nest mieru, dziedinÄÅ”anu un atjaunoÅ”anu.ā
Ā Ā