Ā
Lorens MÄ«ds rakstÄ«ja, ka tajÄ laikÄ, kad draudzÄ valdÄ«ja apustuliskais paraugs, misija sÄkÄs turpat ticÄ«gÄ namdurvju priekÅ”Ä, bieži vien naidÄ«gÄ apkaimÄ. Bet tad, kad draudze atkÄpÄs no Ŕī parauga, par kristietÄ«bu kļūdaini uzskatÄ«ja Romas impÄriju. BÅ«t par impÄrijas pilsoni nozÄ«mÄja to paÅ”u, ko bÅ«t par draudzes locekli, jo atbildÄ«bu par draudzes misiju uzÅÄmÄs profesionÄļi ā vai nu garÄ«dznieki, kas pÄrtaigÄja zemi, vai kareivji, kas cÄ«nÄ«jÄs krusta karos.Ā
Ā
Ir pienÄcis laiks atgÅ«t savu personÄ«go atbildÄ«bu par draudzes misiju.
Ā
PersonÄ«gÄ atbildÄ«ba
BÄ«beles izpratnÄ misija vienmÄr ir personÄ«ga ā tas ir mans pienÄkums, mans laiks JÄzus labad. Misijas apziÅa Å”odien ir tik reti sastopama kristieÅ”u starpÄ, ka daudziem ticÄ«ba ir tik vien kÄ reliÄ£ija dzÄ«ves perifÄrijÄ. TÄ Ä¼auj viÅiem nedÄļas laikÄ ticÄt evolÅ«cijai, bet sabatÄ bÅ«t adventistiem; vai arÄ« izklaidei skatÄ«ties tÄdas filmas, kÄdas nekad neuzdroÅ”inÄtos skatÄ«ties baznÄ«cÄ. ReliÄ£ija paver iespÄju zinÄmai liekulÄ«bai, nodalÄ«jumam starp baznÄ«cas valodu un uzvedÄ«bu uz ielas. Daudzi to uzskata par tradÄ«ciju, kam nav saistÄ«bas ar privÄto dzÄ«vi. VarbÅ«t tas palÄ«dz cilvÄkam redzÄt sevi labÄkÄ gaismÄ attiecÄ«bÄ pret to, kas ir patiess vai labÄks, vai vÄrtÄ«gs.
Ā
Tikai tÄda kristietÄ«ba, kurÄ JÄzus ir cilvÄka dzÄ«ves centrÄ, nesÄ«s izmaiÅas vai nu kristietim paÅ”am, vai viÅa draugiem un paziÅÄm. JÄzus mÅ«s glÄbj, reliÄ£iskÄs intitÅ«cijas to nespÄj.
Ā
Olimpisko spÄļu zelta medaļas ieguvÄjs Äriks Lidels pameta sportu, lai 20 gadus kalpotu ĶīnÄ par misionÄru un mirtu ieslodzÄ«juma nometnÄ. ViÅÅ” sacÄ«ja: āMÄs visi esam misionÄri. Lai kur mÄs ietu, mÄs cilvÄkus vai nu pievedam Kristum tuvÄk, vai arÄ« aizdzenam tos no ViÅa prom.ā Ā Ā
Ā
Nav misijas ā nav dzÄ«vÄ«bas
PersonÄ«gÄs misijas jÄdziens faktiski ir cilvÄka dzÄ«vÄ«bas un nÄves jautÄjums. Elena Vaita paziÅo: āTikpat kvÄlas ilgas glÄbt grÄciniekus, kas iezÄ«mÄja PestÄ«tÄja dzÄ«vi, iezÄ«mÄs arÄ« ViÅa patieso sekotÄju dzÄ«ves. Kristieti (..) virza neizsakÄmas ilgas mantot dvÄseles Kristum. Tiem, kuriem Å”Ädu ilgu nav, vajadzÄtu just bažas paÅ”iem par savu pestīŔanu. Lai viÅi lÅ«dz Dievu pÄc kalpoÅ”anas gara.ā Ā
Ā
Kristus upura nozÄ«mes apjausma mudina izglÄbtos grÄciniekus dvÄseļu glÄbÅ”anu izvirzÄ«t kÄ prioritÄti. MÄs dažkÄrt domÄjam, ka mantot dvÄseles nav mÅ«su garÄ«gÄ dÄvana. Bet lai gan Kristus ir licis saviem sekotÄjiem iet un liecinÄt (Ap.d. 1:7,8), nekur JaunajÄ DerÄ«bÄ liecinÄÅ”ana neparÄdÄs kÄ Ä«paÅ”a SvÄtÄ Gara dÄvana. LiecinÄÅ”ana ir dalīŔanÄs ar otru cilvÄku tajÄ, ko esi redzÄjis un dzirdÄjis. TÄ nav Ä«paÅ”a dÄvana. TÄ ir personÄ«gÄs pieredzes rezultÄts, ā vienkÄrÅ”Äk, nekÄ mÄs domÄjam, taÄu grÅ«tÄk, nekÄ sagaidÄm.
Ā
IzrÄdÄs, ka ikviens ir liecinieks. NÄkamajÄ dienÄ pÄc XLIX Superkausa Seahawks futbola komandas lÄ«dzjutÄji liecinÄja par savu vilÅ”anos, jo spÄles pÄdÄjÄ ceturtdaÄ¼Ä komandu sakÄva Patriots futbolisti. Daži no lÄ«dzjutÄjiem izmantoja muti, vÄrdus un balss toni. Daži izmantoja savus mobilos telefonus, lai uzrakstÄ«tu Ä«sziÅas draugiem. Daži neteica neko, bet viÅu Ä·ermeÅa valoda atklÄja to, cik slikti viÅi jutÄs.
Ā
Kad studente Ä·Ä«mijÄ cerÄtÄ novÄrtÄjuma C vietÄ saÅem A, viÅa atrod veidu, kÄ par to liecinÄt. Kad viÅu bildina vÄ«rietis, kurÄ tÄ ir iemÄ«lÄjusies, viÅa par to liecina. Kad Ärsti paziÅo, ka vecÄtÄva audzÄjs brÄ«numainÄ kÄrtÄ ir izzudis, tad viÅÅ” un viÅa tuvinieki par to liecina!
Ā
Ja tas ir patiess notikums tavÄ dzÄ«vÄ, tu par to liecini pat tad, ja centies to nedarÄ«t! Un ja es pazÄ«stu JÄzu, es nespÄju neliecinÄt par ViÅu. Ja man nav, ko par ViÅu liecinÄt, tad ir tikai viens risinÄjums: man jÄiepazÄ«st JÄzu.
Ā
EÅÄ£eļi pie JÄzus kapa sniedza sievietÄm vienkÄrÅ”u panÄkumiem bagÄtas liecinÄÅ”anas formulu: āNÄciet Å”urp un raugait to vietu, kur ViÅÅ” gulÄja. Un eita steigÅ”us un sakait ViÅa mÄcekļiem, ka ViÅÅ” ir no miroÅiem augÅ”ÄmcÄlies.ā (Mat. 28:6,7) KÄda ir formula? NÄc un skaties, pÄc tam ej un saki.
Ā
TieÅ”i to katru dienu ā mÄjÄs vai ÄrzemÄs ā dara misionÄri. Katru rÄ«tu viÅi lÅ«kojas uz JÄzu, pÄtot Dieva VÄrdu un sarunÄjoties ar ViÅu lÅ«gÅ”anÄ. PÄc tam viÅiem ir ko stÄstÄ«t citiem.
Ā
Upuris
Kristus upura nozÄ«mes apjausma iedveÅ” arÄ« uzupurÄÅ”anÄs garu. Kristietis āvisas citas intereses pakļaus dvÄseļu glÄbÅ”anas darbam,ā un ar prieku āvisu sev piederoÅ”o ziedos kalpoÅ”anai Meistaram.ā Jo skaidrÄk es saprotu milzÄ«go upuri, ko JÄzus pienesa manis dÄļ ā nevis vispÄrÄ«gi pasaulei ā jo lielÄka manÄ« rodas pÄrliecÄ«ba, ka man jÄdod citu labÄ tas, kas man ir.
Ā
Uz evaÅÄ£Älista Leonarda Reivenhila kapakmeÅa ir uzrakstÄ«ts Å”Äds jautÄjums: āVai Kristum bija vÄrts mirt par tÄm lietÄm, kuru dÄļ tu dzÄ«vo?ā Un ja nu mÄs to Åemtu par nÄkotnes mÄrauklu? Vai izvÄles, ko veicu dzÄ«vÄ, ir Dieva DÄla nÄves vÄrtas? Vai Kristus mira, lai es varÄtu bÅ«t paÅ”taisnÄks, egoistiskÄks vai arÄ« klusinÄtu savas bÄdas un sÄpes, apmierinot ÄÅ”anas iegribas?
Ā
KristieÅ”i, kuri patieÅ”Äm pazÄ«st savu PestÄ«tÄju, nerÄÄ·ina, cik kalpoÅ”ana izmaksÄs. NekÄds personÄ«gÄs kalpoÅ”anas apjoms nekad neatlÄ«dzinÄs Dieva pienesto upuri. Viss, kas viÅiem pieder, kas viÅi ir un ko dara, ir JÄzum par godu.
Ā
Tava pestīŔana
VÄl viena mÄcÄ«ba no Elenas Vaitas rakstÄ«tÄ: āTiem, kuriem Å”Ädu ilgu nav, vajadzÄtu just bažas paÅ”iem par savu pestīŔanu. Lai viÅi lÅ«dz Dievu pÄc kalpoÅ”anas gara.ā Ja mani neinteresÄ citu cilvÄku glÄbÅ”ana, tad briesmÄs ir mana dvÄsele. TÄ nav pestīŔana caur darbiem ā mÄcÄ«t BÄ«beli, lai nopelnÄ«tu sev vietu DebesÄ«s. Te iesaistÄ«ta mÅ«su sirds. Doma ir skaidra: ja man nerÅ«p citu glÄbÅ”ana, tad es nepazÄ«stu Kristu. Ja es nepazÄ«stu Kristu, es esmu pazudis. Ja mana sirds ir nejÅ«tÄ«ga pret citu cilvÄku nožÄlojamo stÄvokli, tad tÄ ir nejÅ«tÄ«ga arÄ« pret Dieva sirdi, jo Dieva sirds pÄrdzÄ«vo par pazuduÅ”ajiem (skat. JÄÅa 3:16; 2.PÄt. 3:9).
Ā
TaÄu man ir rodama cerÄ«ba. CerÄ«ba lÅ«gÅ”anÄ āpar kalpoÅ”anas garuā. Dod man, JÄzu, tÄdu mÄ«lestÄ«bu pret citiem, kÄda ir TavÄ sirdÄ«. Vadi mani, Kungs, lai es citus liktu pirmajÄ vietÄ, tos mÄ«lot, domÄjot par viÅiem, apsverot viÅu vajadzÄ«bas un vÄloties tÄs apmierinÄt TavÄ vÄrdÄ. Dod man drosmi brÄ«vprÄtÄ«gi iesaistÄ«ties kalpoÅ”anÄ citiem pat tad, ja mana dvÄsele nevÄlas to darÄ«t. Dari mani, Kungs JÄzu, par kalpu Tava vÄrda labad!
Ā
JÄzus ar SvÄtÄ Gara starpniecÄ«bu atbildÄs Å”Ädas lÅ«gÅ”anas. ViÅÅ” izkustinÄs debesis un zemi, lai tikai noliktu mÅ«s tur, kur varam kalpot nevis sev, bet citiem. ViÅÅ” pamazÄm mums ieaudzinÄs savu mÄ«lestÄ«bu. MÄs sapratÄ«sim, ka vadÄ«t cilvÄkus pie ViÅa ir vispriecÄ«gÄkais un nozÄ«mÄ«gÄkais piedzÄ«vojums dzÄ«vÄ, kas sniedz piepildÄ«juma sajÅ«tu. Piepildot draudzes misiju, mÄs bÅ«sim atraduÅ”i savu misiju.
Ā
Rons KluzÄ ir Ziemeļamerikas divÄ«zijas EvaÅÄ£elizÄcijas InstitÅ«ta direktors un kristÄ«gÄs kalpoÅ”anas un pastorÄlÄs teoloÄ£ijas profesors SeptÄ«tÄs dienas adventistu TeoloÄ£iskajÄ seminÄrÄ BerienspringsÄ, MiÄiganÄ, ASV.
Ā
Literatūra:
BÄ«bele, 1965.gada izdevuma revidÄtais teksts, Latvijas BÄ«beles BiedrÄ«ba 1998. gads.
Loren B. Mead, The Once and Future Church: Reinventing the Congregation for a New Mission Frontier (New York: The Alban Institute, 1991).
CitÄts no Daniel L. Akin, Ten Who Changed the World (Nashville: B&H Publishers, 2012), 135. Lpp. SÄkotnÄji citÄts Sally Magnusson, The Flying Scotsman: The Eric Liddell Story (History Press, 2007).
Ellen G. White, Testimonies for the Church (Mountain View, Calif.: Pacific Press Pub. Assn., 1948), 7.sÄj., 10.lpp.
Ā
Ā