TÄ nelÄ«dzinÄs nevienÄm citÄm narkotikÄm. TÄs lietotÄjam pat nav jÄpamet savas mÄjas vai jÄatver savs maks, lai to iegÅ«tu - tikai viens klikŔķis, un tÄ ir gatava lietoÅ”anai. Lai gan tÄ nav narkotiska viela, pÄtÄ«jumi pierÄda, ka pornogrÄfija atstÄj lÄ«dzÄ«gu ietekmi uz cilvÄka smadzenÄm, turklÄt tai ir tik pat liels potenciÄls izraisÄ«t atkarÄ«bu. Neskatoties uz to, Ŕķiet, ka sabiedrÄ«ba ignorÄ Å”o sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problÄmu un uzskata, ka tÄs lietoÅ”ana ir daļa no pieÅemamas un nekaitÄ«gas uzvedÄ«bas.
SenÄk jebkÄda veida materiÄli, kas saistÄ«ti ar seksuÄlu izvirtÄ«bu, bija attÄlu, video un filmu formÄtÄ, un tos bija salÄ«dzinoÅ”i grÅ«ti iegÅ«t. TaÄu Å”odien izvirtÄ«ba saskatÄma dziesmÄs, klipos, reklÄmÄs un pat filmÄs, kas skaitÄs piemÄrotas bÄrniem.
TÄ nelÄ«dzinÄs nevienÄm citÄm narkotikÄm. TÄs lietotÄjam pat nav jÄpamet savas mÄjas vai jÄatver savs maks, lai to iegÅ«tu - tikai viens klikŔķis, un tÄ ir gatava lietoÅ”anai. Lai gan tÄ nav narkotiska viela, pÄtÄ«jumi pierÄda, ka pornogrÄfija atstÄj lÄ«dzÄ«gu ietekmi uz cilvÄka smadzenÄm, turklÄt tai ir tik pat liels potenciÄls izraisÄ«t atkarÄ«bu. Neskatoties uz to, Ŕķiet, ka sabiedrÄ«ba ignorÄ Å”o sabiedrÄ«bas veselÄ«bas problÄmu un uzskata, ka tÄs lietoÅ”ana ir daļa no pieÅemamas un nekaitÄ«gas uzvedÄ«bas.
Ā
SenÄk jebkÄda veida materiÄli, kas saistÄ«ti ar seksuÄlu izvirtÄ«bu, bija attÄlu, video un filmu formÄtÄ, un tos bija salÄ«dzinoÅ”i grÅ«ti iegÅ«t. TaÄu Å”odien izvirtÄ«ba saskatÄma dziesmÄs, klipos, reklÄmÄs un pat filmÄs, kas skaitÄs piemÄrotas bÄrniem.
Ā
KÄ norÄda Yahoo Finance, pornogrÄfijas industrija ir viena no ienesÄ«gÄkajÄm industrijÄm, veicinot miljardiem dolÄru lielu apgrozÄ«jumu gadÄ un pat apsteidzot citas izklaides industrijas.
Ā
RunÄjot par auditoriju, ir skaidrs, ka tÄ tikai pieaug, Åemot vÄrÄ pieaugoÅ”o tehnoloÄ£iju un interneta pieejamÄ«bu un pat pandÄmiju.
Ā
ASV uzÅÄmuma āNetskopeā veiktÄ aptauja liecina, ka pornogrÄfiska rakstura materiÄlu patÄriÅÅ” 2020. gada pirmajÄ pusÄ bija par 600% lielÄks nekÄ 2019. gada pirmajÄ pusÄ.
Å is pieaugums novÄrojams laikÄ, kad neskaitÄmi darbinieki un studenti bija spiesti strÄdÄt un mÄcÄ«ties no mÄjÄm.
Ā
AgrÄ«nÄ saskarsme
Ā
DiemžÄl Ŕīs auditorijas starpÄ ir arÄ« bÄrni. PÄtnieki ir atklÄjuÅ”i, ka bÄrni atklÄj pornogrÄfiska rakstura materiÄlus daudz agrÄk, nekÄ tas jebkad ir bijis. VidÄjais vecums, kad bÄrni pirmo reizi sastopas ar pornogrÄfiska rakstura materiÄliem, ir deviÅi gadi. Tas ir arÄ« aptuvenais vecums, kad bÄrni saÅem savu pirmo mobilo telefonu. Un tÄ nav sakritÄ«ba.
Ā
KÄ norÄda psihopedagoÄ£e Glausija Korkisko (Glaucia Korkischko), BÄrnu un jaunieÅ”u kalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tÄja SDA Dienvidamerikas draudzÄ, Ŕī agrÄ«nÄ saskarsme rodas tÄdÄļ, ka vecÄki neseko lÄ«dzi bÄrna darbÄ«bÄm, kÄ arÄ« nerunÄ par Å”Ädiem tematiem. āBÄrniem patÄ«k spÄlÄties un saÅemt uzmanÄ«bu ā vai tas bÅ«tu Ä£imenÄ, skolÄ vai draudzÄ. Ja viÅiem ir, ko darÄ«t un ar ko aprunÄties, viÅiem nebÅ«s nekÄdas intereses par Å”Ädiem materiÄliem.ā Ietekme, kÄdu uz bÄrna smadzenÄm atstÄj pornogrÄfiska rakstura materiÄli, ir ļoti milzÄ«ga. āViena no bÅ«tiskÄkajÄm traumÄm ir realitÄtes izkropļoÅ”ana. Saskarsme ar pornogrÄfiju veicina erotizÄciju, nevis izglÄ«to bÄrnus, turklÄt tÄ iedroÅ”ina viÅus uz ļaunprÄtÄ«gu rÄ«cÄ«bu,ā brÄ«dina Glausija.
Ā
Psihopedagogi seksuÄlo izglÄ«tÄ«bu uzlÅ«ko kÄ Ä¼oti plaÅ”u tematu, kas ietver visu bÄrna identitÄti, ne tikai daļu no tÄ, kÄ, piemÄram, tikai reproduktÄ«vos orgÄnus. āSeksuÄlÄs izglÄ«tÄ«bas ietvaros vajadzÄtu vairÄk runÄt par to, kas ir pats bÄrns, kÄ Dievs viÅu ir radÄ«jis un kÄ viÅÅ” pats sevi var pasargÄt, un mazÄk bÅ«tu jÄrunÄ par paÅ”u seksu. KvalitatÄ«va seksuÄlÄ izglÄ«tÄ«ba starp vecÄkiem un bÄrniem, skolotÄjiem un skolÄniem atstÄj vietu dialogam un veicina veselÄ«gu bÄrnu izaugsmi. Protams, katram vecuma posmam ir savas atbilstoÅ”Äs lietas, ko var mÄcÄ«t, bet galvenais ir atsaukties uz to, par ko bÄrns interesÄjas, neaizskarot tÄs tÄmas, par kurÄm bÄrns vÄl nezina. JÄsaprot arÄ« konteksts un vide, kurÄ bÄrns pieaug.ā
Ā
PornogrÄfijas ilÅ«zija
Ā
ŽurnÄlists Mikelsons Boržes (Michelson Borges) savÄ 2015.g. rakstÄ par Å”o tematu vÄrÅ” uzmanÄ«bu uz vÄl kÄdu aspektu ā fiziskajÄm un psiholoÄ£iskajÄm sekÄm, ar ko saskaras tie cilvÄki, kas ir strÄdÄjuÅ”i pornogrÄfijas industrijÄ. ViÅÅ” citÄ liecÄ«bas no kÄdreizÄjÄm porno aktrisÄm, kas stÄsta par vardarbÄ«bu, pazemoÅ”anu un ļaunprÄtÄ«gu izmantoÅ”anu, kÄdu viÅas ir piedzÄ«vojuÅ”as filmÄjoties. ViÅas stÄsta par iegÅ«tajÄm seksuÄli transmisÄ«vajÄm slimÄ«bÄm. Daudzas no viÅÄm uzsÄk narkotiku un alkohola lietoÅ”anu, lai varÄtu paveikt savu darbu, kas attiecÄ«gi izraisa atkarÄ«bu un visas no tÄs izrietoÅ”Äs sekas. Tagad, kad viÅas ir brÄ«vas no Å”Äda veida dzÄ«ves, dažas no viÅÄm publiski uzstÄjas pret pornogrÄfijas industriju, aicinot sabiedrÄ«bu to neatbalstÄ«t ar savu interesi un skatīŔanos.
Ā
GarÄ«gs jautÄjums
Ā
KÄ norÄda teologs Rafaels Rossi, ākristieÅ”u seksuÄlÄs uzvedÄ«bas standarts ir noteikts BÄ«belÄ, un to var nosaukt par dzÄ«ves ŔķīstÄ«bu (1. Tes. 4:3, 1. Kor. 6:13). Sekss ir dÄvana no Dieva. TÄdÄļ tas ir jÄuztver kÄ kas ļoti Ä«paÅ”s. PornogrÄfija turpretÄ« vulgarizÄ seksu, kÄ arÄ« rada ilÅ«ziju, kas iznÄ«cina garÄ«go pamatu. Tie, kas patÄrÄ pornogrÄfiju, nonÄk cietumÄ, domÄjot, ka viÅi ir brÄ«vi.ā SeptÄ«tÄs dienas adventistu baznÄ«ca ir pret jebkÄda veida ļaunprÄtÄ«gu izmantoÅ”anu vai vardarbÄ«bu, kas rada fiziskas, emocionÄlas vai garÄ«gas traumas.
Ā
AtkarÄ«ba kÄ visas citas
Ā
PsiholoÄ£e un psihoterapeite Eliane Melo regulÄri saÅem liecÄ«bas no cilvÄkiem, kas cieÅ” no pornogrÄfijas atkarÄ«bas radÄ«tajÄm sekÄm. ViÅas darbs ir palÄ«dzÄt Å”iem cilvÄkiem. IntervijÄ Å”im rakstam viÅa lÄ«dzdala savus novÄrojumus:
Ā
KÄdas ir galvenÄs sÅ«dzÄ«bas, kas rodas tiem, kas ir atkarÄ«gi no pornogrÄfijas?
Ā
Ir dažÄdi scenÄriji. Å
emot vÄrÄ kristieÅ”u auditoriju, vispirms ir cilvÄki, kas nav attiecÄ«bÄs un kas izmanto pornogrÄfiju, lai atbrÄ«votos no seksuÄlÄs enerÄ£ijas. ViÅi uzskata, ka tad, kad apprecÄsies, viÅi dabÄ«gÄ veidÄ Å”o enerÄ£iju iekļaus savÄs attiecÄ«bÄs ar savu partneri. TÄ ir kļūda, jo pornogrÄfijas radÄ«tÄs sekas ietekmÄ arÄ« jaunÄs attiecÄ«bas.
Ā
Otrais scenÄrijs ir tÄds ā precÄjuÅ”ies cilvÄki, kuri patÄrÄja pornogrÄfiju pirms laulÄ«bÄm, bet kas Å”odien nespÄj bÅ«t seksuÄli apmierinÄti, jo ir kļuvuÅ”i atkarÄ«gi no pÄrlieku lielÄs stimulÄcijas. TÄ kÄ viÅiem ir problÄmas savÄ reÄlajÄ dzÄ«vÄ, viÅi zaudÄ interesi par Ŕīm reÄlajÄm attiecÄ«bÄm.
Ā
Citas sekas saskatÄmas sabiedriskajÄ jomÄ. Lai nodotos savai atkarÄ«bai, cilvÄki izolÄjas, aizvien vairÄk laika pavada vienatnÄ, tas attiecÄ«gi veicina depresiju, trauksmi, uzvilktu gara stÄvokli, un daudzi cilvÄki sabojÄ attiecÄ«bas ar citiem vai pat zaudÄ darbu.
Ā
Vai ir kÄdi pÄtÄ«jumi, kas pierÄda pornogrÄfijas atstÄtÄs sekas uz Ä·ermeni un prÄtu?
Ā
MÄs dzÄ«vojam āhiperseksualizÄtÄā sabiedrÄ«bÄ, kas normalizÄ visu, kas ir seksuÄls, kÄ masturbÄÅ”anu, pornogrÄfiju⦠TÄdÄļ ir grÅ«ti veikt pÄtÄ«jumus. Ir grÅ«ti atrast kontrolgrupu, kas nekad nav lietojusi pornogrÄfiju, un to salÄ«dzinÄt ar otru grupu, kas to patÄrÄ regulÄri.
Ā
TaÄu ir kÄdi pÄtÄ«jumi, kas palÄ«dz saprast pornogrÄfijas atstÄto ietekmi uz smadzenÄm, it Ä«paÅ”i tÄs spÄju izraisÄ«t atkarÄ«bu.
Ā
PÄtnieki pornogrÄfiju salÄ«dzina ar kokaÄ«nu un heroÄ«nu, jo tÄ stimulÄ tÄs paÅ”as smadzeÅu zonas.
Visos gadÄ«jumos ir milzÄ«gs dopamÄ«na pieplÅ«dums, un tas veicina atkarÄ«bas raÅ”anos. TaÄu izrÄdÄs, ka, ja cilvÄks vÄlas atbrÄ«voties no atkarÄ«bas, viÅÅ” var attÄ«rÄ«t savu āsistÄmuā. Bet pornogrÄfijas sakarÄ ā Åemot vÄrÄ, ka ir iesaistÄ«ti vizuÄlie materiÄli ā tas nebÅ«s iespÄjams to pilnÄ«bÄ izdzÄst no atmiÅas.
Ā
Å ie pÄtÄ«jumi arÄ« atklÄj to, kÄ attÄ«stÄs atkarÄ«bas. Lai cilvÄks bÅ«tu apmierinÄts, viÅam ir jÄsaÅem arvien vairÄk stimula, tÄdÄļ tas pavada arvien vairÄk laika, vÄrojot pornogrÄfiska rakstura materiÄlus.
Ā
KÄ var identificÄt atkarÄ«bu no pornogrÄfijas?
Ā
Å ai atkarÄ«bai ir dažÄdas pakÄpes un raksturÄ«gie uzvedÄ«bas veidi. PirmÄ pazÄ«me ir tÄda, ka cilvÄks kļūst aizkaitinÄts, kad viÅÅ” lasa vai kÄds viÅam stÄsta par pornogrÄfijas negatÄ«vo ietekmi. VÄl viena pazÄ«me var bÅ«t tÄ, ka cilvÄks pamostas no rÄ«ta un jau domÄ par to; domÄ, kurÄ dienas laikÄ varÄs aplÅ«kot pornogrÄfiska rakstura materiÄlus, kÄ arÄ« sÄk pakÄrtot savu dienu Å”im brÄ«dim. VissmagÄkajos gadÄ«jumos cilvÄks jau labÄk izvÄlas pornogrÄfiju nevis reÄlu dzimumaktu, jo viÅÅ” ir ļoti pieradis pie Å”iem stimuliem. Var bÅ«t arÄ« tÄ, ka pÄc dzimumakta rodas vÄlme aplÅ«kot pornogrÄfiska rakstura materiÄlus, lai sajustu pilnÄ«gu apmierinÄtÄ«bu.
Ā
Ir ļoti svarÄ«gi saprast Ŕīs atkarÄ«bas pazÄ«mes, jo, ja tÄ padomÄ, tad mums visiem kaut kÄdÄ mÄrÄ ir bijusi saskarsme ar pornogrÄfiska rakstura materiÄliem, bet tas nenozÄ«mÄ, ka mÄs visi esam no tiem atkarÄ«gi.
Ā
Vai ir iespÄjams tikt vaÄ¼Ä no Å”Ädas atkarÄ«bas?
JÄ. KÄ jau ar jebkuru atkarÄ«bu, detokss ir grÅ«ts un lÄns process, bet tas ir iespÄjams.
Ā
Kas jÄdara, lai atbrÄ«votos no Ŕīs atkarÄ«bas?
TÄs atpazīŔana ir pirmais solis.
Otrais solis ir saprast, kas rada vÄlmi patÄrÄt pornogrÄfiju. TÄs var bÅ«t dusmas, stress, atstumtÄ«bas sajÅ«ta⦠Kad cilvÄks nezina, kÄ tikt galÄ ar kÄdÄm situÄcijÄm, viÅÅ” meklÄ ko citu, kas aizvieto Å”o slikto sajÅ«tu ar apmierinÄtÄ«bu. TÄdÄļ ir svarÄ«gi saprast Å”os ietekmÄjoÅ”os faktorus. PornogrÄfiju vajadzÄtu aizvietot ar kÄdu patÄ«kamu aktivitÄti, piemÄram, sportoÅ”anu, grÄmatas lasīŔanu. CilvÄks var padomÄt ā ko man senÄk patika darÄ«t, pirms kļuvu atkarÄ«gs no pornogrÄfijas? Un tad atkal atsÄkt Å”o hobiju.
Ā
SvarÄ«gÄkais solis - atjaunot pilnÄ«gas attiecÄ«bas ar Dievu. No sirds lÅ«gt Dievu un atzÄ«t, nožÄlot un lÅ«gt piedoÅ”anu par Å”o grÄku, izvÄlÄtos to vairs nekad nedarÄ«t, lÅ«dzot pÄc spÄka uzvarÄt.
VÄl kÄds solis ā pastÄsti par to kÄdam, kam tu uzticies. Kad kÄds cits zina par tavÄm vÄjÄ«bÄm, Ŕī apziÅa var tev palÄ«dzÄt. Bieži vien ir nepiecieÅ”ama arÄ« profesionÄla palÄ«dzÄ«ba. Bet ir svarÄ«gi saprast, ka tu neesi viens Å”inÄ« cÄ«ÅÄ.
Visbeidzot ā ļoti svarÄ«gi ir neatsacÄ«ties no pornogrÄfijas pamazÄm. PiemÄram, ja cilvÄks pavadÄ«ja 10 stundas, skatoties pornogrÄfiju, tad nevajadzÄtu Å”o laiku samazinÄt uz astoÅÄm, seÅ”Äm stundÄm un tÄ tÄlÄk. Ir nepiecieÅ”ama pilnÄ«ga atteikÅ”anÄs. NepiecieÅ”ams izdzÄst visas slepenÄs mapes, visas mÄjaslapas un tamlÄ«dzÄ«gi.
JÅ«s daudz stÄstÄt par Dieva nolÅ«ku attiecÄ«bÄ uz cilvÄka seksualitÄti. KÄds ir Å”is nolÅ«ks un kÄpÄc pornogrÄfija tajÄ neiederas?
Dievs radÄ«ja seksu ne tikai, lai cilvÄki vairotos, bet lai viÅi to arÄ« izbaudÄ«tu. Bet viÅÅ” neradÄ«ja vienpusÄju baudu vai tÄdu baudu, kas ievaino citus cilvÄkus. Dievs ir paredzÄjis seksu diviem cilvÄkiem, kuri izteikuÅ”i kopÄ«gu piekriÅ”anu, izrÄda cieÅu un emocionÄlu tuvÄ«bu. TaÄu pornogrÄfijÄ mÄs saskatÄm ko pilnÄ«gi pretÄju ā savtÄ«bu, izolÄciju, atkarÄ«bu, tikai fizisku baudu, pazemoÅ”anu un āviegluā baudu. PornogrÄfija izkropļo to, kas ir dieviŔķais ideÄls. Un tieÅ”i to arÄ« sÄtans vienmÄr dara ā izkropļo to, ko Dievs mums ir dÄvÄjis.
Ā
Ā
Ā
Ā
Ā
Ā