Vainas apziÅa novÄjina dzÄ«vÄ«bas spÄkus. ā BÄdas, uztraukumi, neapmierinÄtÄ«ba, sirdsapziÅas pÄrmetumi, vainas apziÅa un neuzticÄÅ”anÄs sagrauj dzÄ«vÄ«bas spÄkus, un sekas ir garÄ«gs sabrukums vai pat nÄve. (Kristus dziedinoÅ”Ä kalpoÅ”ana, 241.lpp.)Ā
Vainas apziÅa novÄjina dzÄ«vÄ«bas spÄkus. ā BÄdas, uztraukumi, neapmierinÄtÄ«ba, sirdsapziÅas pÄrmetumi, vainas apziÅa un neuzticÄÅ”anÄs sagrauj dzÄ«vÄ«bas spÄkus, un sekas ir garÄ«gs sabrukums vai pat nÄve. (Kristus dziedinoÅ”Ä kalpoÅ”ana, 241.lpp.)Ā
KÄ atbrÄ«voties no vainas apziÅas. ā Å o vainas izjÅ«tu ir nepiecieÅ”ams nolikt GolgÄtas krusta pakÄjÄ. GrÄcÄ«guma apziÅa ir saindÄjusi dzÄ«vÄ«bas avotus un patiesu prieku. JÄzus saka - atdod to visu Man; Es uzÅemÅ”os tavu grÄku, Es tev doÅ”u mieru. PÄrtrauc iznÄ«cinÄt savu paÅ”cieÅu, jo Es Esmu tevi atpircis ar SavÄm asinÄ«m. Tu esi Mans; Es stiprinÄÅ”u tavu novÄjinÄto gribu; Es izdzÄsīŔu tavus sirdsapziÅas pÄrmetumus par grÄku.
Tad vÄrs savu pateicÄ«go, nedroŔībÄ trÄ«coÅ”o sirdi, un satver sev priekÅ”Ä nolikto cerÄ«bu. Dievs pieÅem tavu salauzto, nožÄlas pilno sirdi. ViÅÅ” tev dÄvÄ piedoÅ”anu bez maksas. ViÅÅ” piedÄvÄ uzÅemt tevi SavÄ Ä£imenÄ, ar Savu žÄlastÄ«bu palÄ«dzÄt tavam vÄjumam, un dÄrgais JÄzus vadÄ«s tevi soli pa solim, ja vien tu ViÅam sniegsi savu roku un ļausi, lai ViÅÅ” tevi vada. (Letter 38, 1887)
JÄzus pauž piedoÅ”anu. ā SÄtans cenÅ”as novÄrst mÅ«su prÄtus no varenÄ PalÄ«ga, lai mudinÄtu mÅ«s pÄrdomÄt savu dvÄseļu samaitÄtÄ«bu. Bet, lai gan JÄzus redz mÅ«su pagÄtnes vainas, ViÅÅ” pauž piedoÅ”anu; un mums nevajadzÄtu celt neslavu ViÅam, apÅ”aubot ViÅa mÄ«lestÄ«bu. (Letter 2, 1914)
ViÅa mÄ«lestÄ«ba atbrÄ«vo no vainas apziÅas. ā MÄ«lestÄ«ba, kuru Kristus izplata visÄ mÅ«su bÅ«tnÄ, ir dzÄ«vinoÅ”s spÄks. TÄ dziedina katru dzÄ«vÄ«bai svarÄ«go organisma daļu ā smadzenes, sirdi un nervus. TÄ mÅ«sos modina vÄlmi darboties, atbrÄ«vo dvÄseli no vainÄm un bÄdÄm, nomÄktÄ«bas un rÅ«pÄm, kas salauž dzÄ«vÄ«bas spÄkus. Tai lÄ«dzi nÄk apskaidrÄ«ba un savaldÄ«ba. TÄ ienes dvÄselÄ prieku, kuru nekas pasaulÄ«gs nespÄj izpostÄ«t, ā prieku SvÄtajÄ GarÄ ā veselÄ«gu dzÄ«ves prieku. (Kristus dziedinoÅ”Ä kalpoÅ”ana, 115.lpp.)
ViÅÅ” dos mieru. ā ViÅÅ” ir nesis mÅ«su vainu smagumu. No mÅ«su noguruÅ”ajiem pleciem ViÅÅ” Å”o grÅ«tumu noÅems. ViÅÅ” mÅ«s atvieglos. ArÄ« rÅ«pju un bÄdu nastu ViÅÅ” nesÄ«s. Kristus aicina mÅ«s visas rÅ«pes uzlikt ViÅam, jo ViÅÅ” nes mÅ«s savÄ sirdÄ«. (Kristus dziedinoÅ”Ä kalpoÅ”ana, 71.lpp.)
Visi grÄki nav vienÄdi. ā Dievam visi grÄki nav vienÄdi; ViÅa, kÄ arÄ« cilvÄku vÄrtÄjumÄ, pastÄv dažÄdas vainas pakÄpes, bet, lai cik niecÄ«ga cilvÄku acÄ«s varÄtu likties viena vai otra nepareiza rÄ«cÄ«ba, Dieva skatÄ«jumÄ neviens grÄks nav mazs. CilvÄka spriedums ir vienpusÄ«gs, nepilnÄ«gs; bet Dievs visas lietas vÄrtÄ tÄ, kÄdas tÄs ir patiesÄ«bÄ. DzÄrÄju nicina un saka, ka viÅa grÄks to izslÄdz no DebesÄ«m, bet tajÄ paÅ”Ä laikÄ pÄrÄk bieži paliek nenorÄts lepnums, savtÄ«ba un alkatÄ«ba. TomÄr tieÅ”i Å”ie grÄki Dieva acÄ«s ir ļoti pretÄ«gi, jo tie ir pilnÄ«gi pretÄji ViÅa rakstura labvÄlÄ«bai, tai nesavtÄ«gajai mÄ«lestÄ«bai, kas valda nekrituÅ”ajÄ VisumÄ. Tam, kas krÄ«t kÄdÄ no visrupjÄkajiem grÄkiem, ir iespÄjams apzinÄties savu kaunu un nabadzÄ«bu, kÄ arÄ« vajadzÄ«bu pÄc Kristus žÄlastÄ«bas, bet lepnums neizjÅ«t nekÄdu trÅ«kumu un tÄdÄ veidÄ aizslÄdz sirdi Kristum un bezgalÄ«gajÄm svÄtÄ«bÄm, kuras ViÅÅ” nÄca sniegt. (CeļŔ pie Kristus, 30.lpp.)
Pie vainÄ«gÄ nepiecieÅ”ama pozitÄ«va pieeja. ā Publiska nosodīŔana un apsÅ«dzÄÅ”ana nevienu nekad nepadara labÄku. KÄrdinÄtas dvÄseles informÄÅ”ana par tÄs pÄrkÄpumu nekÄdÄ veidÄ neiedvesmo to apÅemties kļūt labÄkai. NorÄdi Å”ai kļūdainajai un mazdūŔīgajai dvÄselei uz ViÅu, kurÅ” ir spÄjÄ«gs glÄbt pilnÄ«gi visus, kas nÄk pie ViÅa. ParÄdi, par ko tÄ var kļūt. Pasaki, ka viÅÄ nav nekÄ tÄda, kas ir tÄ«kams Dievam, bet Kristus ir nomiris par viÅu, lai viÅÅ” varÄtu tikt pieÅemts KristÅ«. Iedvesmo viÅu ar cerÄ«bu, parÄdot, ka Kristus spÄkÄ viÅÅ” var kļūt labÄks. AtklÄj visas iespÄjas, kas viÅam pieder. NorÄdi viÅam uz augstumiem, kurus viÅÅ” var sasniegt. PalÄ«dzi viÅam satvert Dieva žÄlastÄ«bu un uzticÄties ViÅa piedodoÅ”ajam spÄkam. JÄzus gaida, lai satvertu viÅu pie rokas; ViÅÅ” gaida, lai sniegtu viÅam spÄku dzÄ«vot cÄlu, tikumÄ«gu dzÄ«vi. (Manuscript 2, 1903).
SÄtans rada vainas sajÅ«tu. ā Dieva tauta Å”eit tiek [Caharijas 3.nodaļÄ] attÄlota kÄ noziedznieks tiesas priekÅ”Ä. Augstais priesteris Jozua cÄ«nÄs par svÄtÄ«bu savai tautai, kurai ir lielas cieÅ”anas. KamÄr viÅÅ” lÅ«dz Dieva priekÅ”Ä, pa labi no viÅa kÄ apsÅ«dzÄtÄjs stÄv sÄtans. ViÅÅ” apsÅ«dz Dieva bÄrnus, attÄlodams viÅu lietu cik vien iespÄjams bezcerÄ«gu. ViÅÅ” Kungam atklÄj Å”o ļaužu ļaunos darbus un rakstura trÅ«kumus. ViÅÅ” uzrÄda to vainas un nepilnÄ«bas, cerÄdams, ka Kristus acÄ«s tÄs izskatÄ«sies tÄdas, ka ViÅÅ” cilvÄku lielajÄ vajadzÄ«bÄ atteiksies palÄ«dzÄt. Jozua, Å”is Dieva tautas pÄrstÄvis, ir Ä£Ärbts netÄ«rÄs drÄbÄs, un viÅu gaida tiesa. Apzinoties savas tautas grÄkus, viÅam zÅ«d drosme. SÄtans viÅa dvÄselÄ rada vainas sajÅ«tu, kas pÄriet gandrÄ«z pilnÄ«gÄ bezcerÄ«bÄ. TomÄr viÅÅ” stÄv kÄ pazemÄ«gs lÅ«dzÄjs blakus sÄtanam, kurÅ” pret viÅu ieÅÄmis kaujas pozÄ«cijas. (Kristus lÄ«dzÄ«bas, 166.lpp.)
Vainas apziÅas smagums ir pamats daudzÄm slimÄ«bÄm. ā KristÅ« slimnieks atrada gan fizisko, gan garÄ«go dziedinÄÅ”anu. GarÄ«gajai dziedinÄÅ”anai sekoja fiziskÄ izveseļoÅ”anÄs. Å o mÄcÄ«bu nedrÄ«kst atstÄt neievÄrotu. MÅ«su dienÄs ir tÅ«kstoÅ”iem tÄdu, kas, cieÅ”ot no fiziskÄm kaitÄm, lÄ«dzÄ«gi paralizÄtajam ilgojas dzirdÄt: "Tavi grÄki tev piedoti." ViÅu slimÄ«bas pamatÄ ir grÄks ar tÄ nemieru un nepiepildÄ«tajÄm vÄlmÄm. Tie nevar atrast atvieglojumu, pirms nav nonÄkuÅ”i pie dvÄseles Ärsta. Miers, kuru vienÄ«gi ViÅÅ” var dot, atnesÄ«s spÄku garam un veselÄ«bu Ä·ermenim. (Laikmetu ilgas, 270.lpp.)
Nemaziniet vainas apziÅu, attaisnojot grÄku. ā Mums nevajadzÄtu mÄÄ£inÄt mÄ«kstinÄt vainu, meklÄjot attaisnojumus grÄkam. Mums jÄpieÅem Dieva vÄrtÄjums grÄkam, kas patieÅ”Äm ir smags. VienÄ«gi GolgÄta spÄj atklÄt mums grÄka briesmÄ«go raksturu. Ja mums bÅ«tu jÄnes viss grÄka smagums, tad tas mÅ«s nospiestu. BezgrÄcÄ«gais nostÄjÄs mÅ«su vietÄ un uzÅÄma uz sevi mÅ«su vainu. "Ja atzÄ«stamies savos grÄkos, tad ViÅÅ” ir uzticÄ«gs un taisns, ka ViÅÅ” mums piedod grÄkus un Ŕķista mÅ«s no visas netaisnÄ«bas." (1. JÄÅa 1:9). (Domas no svÄtÄ«bu kalna, 116.lpp.)
PazemÄ«gas dvÄseles atzÄ«st vainu. ā Tie, kas nav pazemojuÅ”i savu dvÄseli Dieva priekÅ”Ä, atzÄ«stot savu noziegumu, nav vÄl izpildÄ«juÅ”i pirmo nosacÄ«jumu, lai tiktu pieÅemti. Ja mÄs vÄl neesam izjutuÅ”i tÄdu nožÄlu par saviem grÄkiem, kas pati savukÄrt nav jÄnožÄlo, un ja neesam izsÅ«dzÄjuÅ”i savus pÄrkÄpumus Ä«stÄ dvÄseles pazemÄ«bÄ un ar sagrauztu garu, sajÅ«tot riebumu pret savu netaisnÄ«bu, tad patiesÄ«bÄ mÄs vÄl nekad neesam meklÄjuÅ”i grÄku piedoÅ”anu; un, ja mÄs nekad neesam to meklÄjuÅ”i, tad arÄ« nekad neesam atraduÅ”i Dieva mieru. VienÄ«gais iemesls, kÄpÄc mÅ«su pagÄtnÄ izdarÄ«tie grÄki var bÅ«t nepiedoti, ir nevÄlÄÅ”anÄs pazemot savu lepno sirdi un pakļauties PatiesÄ«bas VÄrdÄ dotajiem nosacÄ«jumiem.Ā
Dievs piedod visiem, kas nÄk. ā Dievs taisnÄ«gi nosoda ikvienu, kas nepieÅem Kristu par savu personÄ«go PestÄ«tÄju; bet ViÅÅ” piedod katram, kas ticÄ«bÄ nÄk pie ViÅa, un dod tam spÄku darÄ«t Dieva darbus, ticÄ«bÄ savienojoties ar Kristu. .. Kungs ir sagÄdÄjis visu nepiecieÅ”amo, lai cilvÄks brÄ«vi un par velti saÅemtu pestīŔanu un varÄtu kļūt pilnÄ«gs ViÅÄ. SaskaÅÄ ar Dieva nodomu visiem ViÅa bÄrniem jÄsaÅem TaisnÄ«bas Saules spožie stari, lai tiem bÅ«tu patiesÄ«bas gaisma. ViÅÅ” pasaulei sagÄdÄjis pestīŔanu par bezgalÄ«gi dÄrgu cenu, dÄvinot tai savu vienpiedzimuÅ”o DÄlu. TÄpÄc apustulis jautÄ: āViÅÅ” arÄ« savu DÄlu nav taupÄ«jis, bet To par mums visiem nodevis, kÄ ViÅÅ” mums ar to nedÄvinÄs visas lietas?ā (Rom. 8:32) LÄ«dz ar to, ja mÄs neesam glÄbti, vainÄ«gs nav Dievs, bet gan mÄs, proti, mÄs neesam sadarbojuÅ”ies ar dieviŔķajiem spÄkiem; mÅ«su prÄts nav saskaÅojies ar Dieva prÄtu. (IzmeklÄtÄs vÄstis, 1.sÄj., 375.lpp.)
CerÄ«ba ikvienam. ā Nevienam nav jÄzaudÄ drosme un jÄbÅ«t izmisuÅ”iem. SÄtans var mÄÄ£inÄt iedvest nežÄlÄ«gu domu: āTavs stÄvoklis ir bezcerÄ«gs. Tu neesi dziedinÄms.ā TaÄu KristÅ« ir cerÄ«ba. Dievs neliek mums uzvarÄt paÅ”u spÄkiem. ViÅÅ” aicina nÄkt tuvÄk ViÅam. Vienalga, kÄdas dzÄ«ves grÅ«tÄ«bas nomÄc mÅ«su dvÄseli un miesu, ViÅÅ” vienmÄr ir gatavs mums palÄ«dzÄt. (Kristus dziedinoÅ”Ä kalpoÅ”ana, 249.lpp.)
Avots:Ā
https://m.egwwritings.org/en/book/78.412#412