Å odien, 17. februÄrÄ«, notika atvadīŔanÄs no VÄsmas Geides, bÄ«skapa-emeritus Viktora Geides dzÄ«vesbiedres. Ar atmiÅÄm par VÄsmu dalÄs daži no tiem, kas pazina, cienÄ«ja un mÄ«lÄja VÄsmu Geidi.Ā
āāVÄsma paliek atmiÅÄs kÄ cilvÄks, kas paÅ”aizliedzÄ«gi kalpoja cilvÄkiem un Dievam, kas mÄ«lÄja cilvÄkus un Dievu, kas apzinÄjÄs savu Dieva bÄrna uzdevumu. No viÅas izstaroja prieks un mÄ«lestÄ«ba, labvÄlÄ«ba. VÄsmai piemita veselÄ«ga humora izjÅ«ta, kas seviŔķi izpaudÄs tandÄmÄ ar Viktoru. VÄsmai Dievs dÄvÄja neskaitÄmus talantus, kas vairojÄs, tos lietojot Dieva darbÄ.
VÄl viena VÄsmas neatÅemama sastÄvdaļa, kas ir spilgti atmiÅÄ, ir viÅas saikne ar dzÄ«vesbiedru, Viktoru. ViÅi bija viens vesels, atbalsts viens otram. ManÄs acÄ«s paraugs kristieÅ”u Ä£imenei.ā - Ilze VÄ«tiÅa, Jelgavas draudze
Å odien, 17. februÄrÄ«, notika atvadīŔanÄs no VÄsmas Geides, bÄ«skapa-emeritus Viktora Geides dzÄ«vesbiedres. Ar atmiÅÄm par VÄsmu dalÄs daži no tiem, kas pazina, cienÄ«ja un mÄ«lÄja VÄsmu Geidi.Ā
āVÄsma paliek atmiÅÄs kÄ cilvÄks, kas paÅ”aizliedzÄ«gi kalpoja cilvÄkiem un Dievam, kas mÄ«lÄja cilvÄkus un Dievu, kas apzinÄjÄs savu Dieva bÄrna uzdevumu. No viÅas izstaroja prieks un mÄ«lestÄ«ba, labvÄlÄ«ba. VÄsmai piemita veselÄ«ga humora izjÅ«ta, kas seviŔķi izpaudÄs tandÄmÄ ar Viktoru. VÄsmai Dievs dÄvÄja neskaitÄmus talantus, kas vairojÄs, tos lietojot Dieva darbÄ.
VÄl viena VÄsmas neatÅemama sastÄvdaļa, kas ir spilgti atmiÅÄ, ir viÅas saikne ar dzÄ«vesbiedru, Viktoru. ViÅi bija viens vesels, atbalsts viens otram. ManÄs acÄ«s paraugs kristieÅ”u Ä£imenei.ā - Ilze VÄ«tiÅa, Jelgavas draudze
Ā
āVÄsma bija ļoti atsaucÄ«ga, to pamanÄ«ja katrs, kas apmeklÄja pirmo evaÅÄ£elizÄcijas seminÄru RÄzeknÄ 1992.gadÄ. PÄc tam kopÄ ar Viktoru viÅi turpinÄja palÄ«dzÄt augt jaunajiem kristieÅ”iem RÄzeknes pilsÄtÄ turpmÄkos 3 gadus. VÄsma prata veltÄ«t uzmanÄ«bu katram tÄ, ka katrs sajutÄs Ä«paÅ”i aprÅ«pÄts. StrÄ«dÄ«gajos ticÄ«bas jautÄjumos viÅa atrada atbildi, kas nevienu nesarÅ«gtinÄja. VÄsma spÄja pamanÄ«t katra garÄ«gÄs spÄjas un mÄcÄja katru virzÄ«t kalpoÅ”anai Dievam. PalÄ«dzÄja Ä£imenes problÄmu risinÄÅ”anÄ. VÄsma atcerÄjÄs katru, kas apmeklÄja draudzi, lÄ«dz pÄdÄjÄm savas dzÄ«ves dienÄm. Ä»oti pÄrdzÄ«voja par tiem, kas atstÄja draudzi. ViÅa prata lÅ«gt vienkÄrÅ”iem un saprotamiem vÄrdiem. VÄsma nekad nepaaugstinÄja balsi un nekad nevienu nepazemoja. MÄ«lÄja katru kÄ sev tuvu cilvÄku. VÄsma ir palikusi atmiÅÄ kÄ otra mamma.ā - Aleksandrs un Iveta MaÄÅevi, Anna Trofimenko, RÄzeknes draudze
Ā
āKÄrsavas draudzÄ mÄs VÄsmiÅu atcerÄsimies kÄ Ä«paÅ”u cilvÄku, kas pie mums atbrauca uz Latgali kopÄ ar savu vÄ«ru Viktoru, lai pastÄstÄ«tu par Dievu un ViÅa mÄ«lestÄ«bu uz cilvÄkiem. Tas notika 1993. gada oktobrÄ«. Gribam pateikt, ka viÅa ne tikai pastÄstÄ«ja, bet arÄ« ar savu piemÄru parÄdÄ«ja, kÄdam jÄbÅ«t kristietim, lai pagodinÄtu Dievu ar savu raksturu. KÄrsavas kultÅ«ras namÄ tika vadÄ«tas lekcijas, kurÄs tika pÄtÄ«ta BÄ«bele. Lekcijas vadÄ«ja VÄsmiÅas vÄ«rs Viktors un dÄls Dzintars. ArÄ« viÅa pati ÅÄma dalÄ«bu evaÅÄ£Älija pasludinÄÅ”anÄ, dalot kristÄ«gas grÄmatas, un laipni pastÄstÄ«ja par Dievu. ViÅa vienmÄr bija gatava atbildÄt uz mÅ«su jautÄjumiem. TÄ rezultÄtÄ KÄrsavÄ arÄ« nodibinÄjÄs draudze. MÄs VÄsmiÅu atceramies kÄ sirsnÄ«gu, vienkÄrÅ”u un gaiÅ”u cilvÄku. ViÅa bija vienmÄr smaidoÅ”a un ļoti dievbijÄ«ga. VÄsmiÅa arÄ« skaisti spÄlÄja uz ÄrÄ£elÄm, un mÄs visi kopÄ dziedÄjÄm slavas dziesmas Dievam. VÄlÄk, kad nodibinÄjÄs draudze, mÄs kopÄ pavadÄ«jÄm daudz dievkalpojumu un sirsnÄ«gu sadraudzÄ«bas brīžu. VÄsmiÅa mums deva daudz labu padomu par veselÄ«gu dzÄ«vesveidu un pareizu uzturu. ViÅa bija ļoti dzÄ«vespriecÄ«ga un enerÄ£iska, iepazÄ«stinÄja mÅ«s ar daudziem jaukiem, kristÄ«giem cilvÄkiem. VÄsmiÅa ar Viktoru, braucot pie mums, ciemos lÄ«dzi atveda ciemiÅus, kas mÅ«s iepriecinÄja ar skaistÄm, spÄcÄ«gÄm kristÄ«gÄm dziesmÄm. Caur VÄsmiÅu mÄs arÄ« iepazinÄm Dzintaru un RasiÅu, kuri mums ir dÄrgi lÄ«dz pat Å”ai dienai.
IzsakÄm dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu VÄsmiÅas tuviniekiem, viÅu pÄdÄjÄ gaitÄ pavadot. SmagÄ dzÄ«ves cÄ«Åa nu ir izcÄ«nÄ«ta. GaidÄm uz atkaltikÅ”anos ar VÄsmiÅu augÅ”ÄmcelÅ”anÄs dienÄ!Ā
āTavÄ rokÄ es nododu savu garu. Tu mani esi atpestÄ«jis, Tu uzticÄ«gais Dievs.ā (Ps. 31:6)ā - DiÄna MÅ«rniece, KÄrsavas draudze
Ā
āEsmu vÄl pavisam maza meitene. VasarÄs dzÄ«voju pie savas MemmÄ«tes un VectÄtiÅa Sokolovskiem.
SabatÄ esam Kandavas draudzÄ«tÄ. Mani Ä«paÅ”i piesaista mÅ«zika dievkalpojumÄ.
Vizma, jauna meitene spÄlÄ flautu. Pie klavierÄm VÄsma. Jauna, skaista, slaida sieviete bieziem, blondiem matiem. VÄsmas un Viktora trÄ«s dÄli vÄl ir pavisam mazi zÄni.
VÄsma ir tÄ, kas iedroÅ”ina un mudina jaunos bÄrnus un jaunieÅ”us iesaistÄ«ties kalpoÅ”anÄ dievkalpojumos. VÄsma ir atbalsts jaunieÅ”iem centienos veidot ko jaunu, uzdroÅ”inoties ienest mÅ«zikas kalpoÅ”anÄ jaunas vÄsmas. Dzintars, VÄsmas un Viktora vecÄkais dÄls, izveido jaunieÅ”u ansambli. MÄÄ£inÄjumi. Izbraukumi uz Latvijas draudzÄm. VÄsma lÄ«dzÄs nemanÄma, bet atbalstoÅ”a. Siltas pusdienas Ä«stÄ laikÄ. Ja vajag, arÄ« naktsmÄjas.
Esmu pusaudze. Sabata vakaros dodamies uz RÄ«gas krievu valodÄ runÄjoÅ”o draudzÄ«ti.
VÄsma mÅ«s iesaista mÅ«zikas kalpoÅ”anÄ, pat krievu valodÄ. Un tas notiek tik viegli! - NÄc un dari! Ar smaidu, ar nedalÄ«tu uzticÄÅ”anos. - Tev izdosies!Ā Ā
Esmu jauna sieviete, jau mÄmiÅa diviem mazuļiem. DraudzÄ toruden nebijis pasÄkums - no VÄcijas ieradusies adventistu Ärste vada veselÄ«ga dzÄ«ves veida seminÄru.Ā PÄc dažÄm nedÄļÄm mÅ«su pilsÄtÄ mÄcÄ«tÄjs Viktors Geide uzsÄks evanÄ£elizÄcijas seminÄru. VÄsma satiek mani un saka: āTu esi medmÄsa. Tu esi mÄcÄ«jusies par veselÄ«gu dzÄ«vesveidu. NÄc! Un runÄ! Katru vakaru kÄdu domu graudiÅu. Tikai desmit minÅ«tes katru vakaru. Tu to vari!āĀ
Un atkal -Ā tÄ ir uzticÄÅ”anÄs. NedalÄ«ta uzticÄÅ”anÄs. PaļÄvÄ«ba. IedroÅ”inÄjums.
MÄ«lestÄ«ba uz Dieva darbu, lai Dieva dotÄ vÄsts tiktu sniegta tÄlÄk.
MÄ«lestÄ«ba uz cilvÄkiem.
PÄdÄjie gadu desmiti - VeselÄ«bas kalpoÅ”ana LatvijÄ. VeselÄ«bas izstÄdes dažÄdÄs Latvijas pilsÄtÄs. Mazu brÄ«di pirms komandai jÄdodas satikt izstÄdes apmeklÄtÄjus, VÄsma visus komandas darbiniekus aicina aplÄ«.
Roku rokÄ sadodoties un izlÅ«dzot Dieva svÄtÄ«bas Å”ai kalpoÅ”anai.ā - Äva Debnere
Ā
āVÄsmas acÄ«s daudzreiz bija manÄma tÄda Ä«paÅ”a kalpoÅ”anas prieka dzirkstelÄ«te. ViÅa bija gatava negulÄt vai celties agri no rÄ«ta, lai sagatavotu kÄdu prezentÄciju vai cienastu veselÄ«bas klubiÅa interesentiem RÄzeknÄ. KÄdÄ reizÄ viÅa mÅ«su toreiz mazajam dÄlam atveda mazu spÄļu auto un ar neviltotu prieku stÄstÄ«ja arÄ« par saviem bÄrniem un mazbÄrniem. It kÄ sÄ«kums, bet viÅa domÄja arÄ« par vismazÄkajiem. KopÄ arÄ« esam gatavojuÅ”as pusdienas mÄcÄ«tÄjiem reÄ£ionÄlajÄ sapulcÄ. To nevarÄja nepamanÄ«t, ka viÅas āÄdiensā bija darÄ«t Debesu TÄva prÄtu.ā - ElÄ«na Ä¢ipsle
Ā
āVÄsmiÅu iepazinu 1974. gadÄ pusaudzes vecumÄ bÄrnu-jaunieÅ”u nometnÄ KrÄslavas pusÄ. ViÅas gaiÅ”ais smaids un patiesi draudzÄ«gÄ attieksme uzreiz iekaroja manu sirdi. VÄsma prata atrast kopÄ«gu valodu ar jebkura vecuma un sociÄlÄ statusa cilvÄku. Kad brÄlis Viktors ar sieviÅu bija nozÄ«mÄti kalpot Daugavpils draudzÄ, mÄs visi bijÄm pateicÄ«gi Dievam par Å”o brÄ«niŔķīgo Ä£imeni un VÄsmu pazinÄm kÄ Ä¼oti talantÄ«gu, bezgala viesmÄ«lÄ«gu, atsaucÄ«gu un lÄ«dzjÅ«tÄ«gu cilvÄku, kas prata klausÄ«ties, uzklausÄ«t un sadzirdÄt ikkatru. ViÅas skats vienmÄr bija vÄrsts uz AugÅ”u (uz to viÅa arÄ« pamudinÄja citus).
PagÄjuÅ”Ä gada septembrÄ« brÄlis Viktors ar VÄsmu iepriecinÄja jauno Daugavpils draudzi ar savu apmeklÄjumu. MÄs visi saÅÄmÄm garÄ«gu stiprinÄjumu un patiesu, neviltotu mÄ«lestÄ«bu. PÄdÄjie VÄsmiÅas ŔķirÅ”anÄs vÄrdi bija: "MÄs taÄu vÄl noteikti tiksimies, vai ne?! Ja ne Å”eit, tad MūžībÄ!"ā - Ella Å aripova, Daugavpils draudze
Ā
āāTie skatÄ«s ViÅa vaigu un ViÅa vÄrds bÅ«s tiem uz pierÄm.ā (Atkl. 12:4)
NekÄdi cilvÄku teiktie vÄrdi nespÄj lÄ«dzinÄties Å”im ā āViÅa vÄrds bÅ«s tiem uz pierÄmā. MīļÄs VÄsmas pieri rotÄs Kristus brÄ«niŔķīgais vÄrds. Un tomÄr arÄ« mÅ«su vÄrdi Å”odien ir kÄ kluss paldies, guldot zemes klÄpÄ« uzticÄ«gu Dieva bÄrnu!
AtmiÅas aizved laikÄ, kad Vilni aicinÄja kalpoÅ”anas darbÄ. BijÄm jauna Ä£imene. Ä»oti Ä«paÅ”i sajutu VÄsmas lÄ«dzdalÄ«bu, labvÄlÄ«bu, ieinteresÄtÄ«bu un atbalstu. Nebija daudz pamÄcÄ«bu, norÄdÄ«jumu, bet silts rokas pieskÄriens, kurÅ” iedroÅ”inÄja. NevajadzÄja daudz vÄrdu, lai uzticÄtu savu problÄmu, VÄsma saprata un sniedza atbalstu. MÅ«su pirmie darba gadi bija Viktora un VÄsmas atbalsta apÅemti.
Tad atmiÅÄ iznirst tikÅ”anÄs BaznÄ«cas ielÄ ā VÄsma darba aizÅemtÄ«bÄ, bet saprotoÅ”s acu skats un sirsnÄ«gs sveiciens.
Biju priecÄ«ga atsaukties kalpoÅ”anai veselÄ«bas izstÄdÄs. Pirms sÄkuma kopÄ«ga lÅ«gÅ”ana un tad - doÅ”anÄs pienÄkuma vietÄ.Ā
Lai kur satiku VÄsmu, vienmÄr viÅas acÄ«s mirdzÄja dedzÄ«ba un mÄ«lestÄ«ba uz Dieva darbu. Un to viÅa darÄ«ja no sirds, netaupot savus spÄkus!
Dzeja un mÅ«zika! Cik daudzveidÄ«gi skaista bija VÄsmas dzÄ«ve! Sabata dievkalpojumÄ viÅa pie Valmieras dievnama ÄrÄ£elÄm⦠KÄ katrÄ lietÄ, tÄ arÄ« mÅ«zikÄ, viÅa ielika visu sirds siltumu un dedzÄ«bu! Dievam par godu! CilvÄkiem par svÄtÄ«bu.
Un tÄdÄļ VÄsmas dzÄ«ves patiesais novÄrtÄjums bÅ«s Kristus vÄrds uz viÅas pieres!ā - Ilze Latgale