Visi jaunumi
BÄ«skapa apsveikums LieldienÄs
Tad PÄteris tos uzrunÄja: "Patiesi, es saprotu, ka Dievs cilvÄku neskata pÄc Ärienes, bet ikvienÄ tautÄ viÅÅ” pieÅem katru, kas viÅa bÄ«stas un ir taisns savos darbos. ViÅÅ” sÅ«tÄ«ja israÄlieÅ”iem vÄrdu, kas pasludina prieka vÄsti ā mieru caur JÄzu Kristu, kas ir Kungs pÄr visiem. JÅ«s to zinÄt, kas noticis visÄ JÅ«dejÄ, jau no Galilejas, kad JÄnis pasludinÄja kristÄ«bu, ā ka Dievs JÄzu no NÄcaretes ir svaidÄ«jis ar SvÄto Garu un spÄku, kÄ viÅÅ” gÄja un darÄ«ja labus darbus un dziedinÄja visus velna kalpinÄtos, jo Dievs bija ar viÅu. Un mÄs esam liecinieki visam, ko viÅÅ” darÄ«ja gan jÅ«du zemÄ, gan JeruzÄlemÄ. Bet tie viÅu nogalinÄja, piesizdami krustÄ. TreÅ”ajÄ dienÄ Dievs viÅu uzmodinÄja no miruÅ”ajiem un ļÄva viÅam parÄdÄ«ties ā gan ne visai tautai, bet Dieva iepriekÅ” izraudzÄ«tajiem, mums, kas ar viÅu kopÄ ÄdÄm un dzÄrÄm pÄc tam, kad viÅÅ” bija uzcÄlies no miruÅ”ajiem. ViÅÅ” mums pavÄlÄja sludinÄt un tautai it visur liecinÄt, ka viÅÅ” ir Dieva nolikts soÄ£is pÄr dzÄ«viem un miruÅ”iem. Par viÅu visi pravieÅ”i liecina, ka ikviens, kas viÅam tic, caur viÅa vÄrdu saÅem grÄku piedoÅ”anu." (Ap.d.10:34-43) Lieldienu laiks ir polemikas, reizÄm pat visai nesaudzÄ«gas un agresÄ«vas, laiks. TajÄ tiek apÅ”aubÄ«ta kristietÄ«bas jÄga un vajadzÄ«ba. ArÄ« paÅ”i kristieÅ”i sÄk strÄ«dus par detaļÄm, vai tikai tÄ ir pareizÄ JÄzus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs diena. MÄs iegrimstam dzÄ«ves sÄ«kumos un drazÄs. MÅ«s ego paceļ savu galvu, lai pierÄdÄ«tu savu taisnÄ«bu. Vai kÄds brÄ«nums. Jau pats JÄzus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs laiks ienesa lielu sajukumu cilvÄku prÄtos un darbÄ«bÄ. Marija domÄja, ka JÄzus miesas ir nozagtas. PÄteris redz lÄ«Ä·autu salocÄ«tu tukÅ”ajÄ kapÄ un Ä«sti nesaprot, ko nu darÄ«t. MÄcekļi nesaprot Rakstus. EÅÄ£elis runÄ ar Mariju un tÄ Ä«sti nesaprot, kas notiek. Tad tÄ iedomÄjas, ka JÄzus ir dÄrznieks. Tad viÅa grib to aizskart, bet viÅÅ” neļauj to darÄ«t. NerunÄsim par sargu un reliÄ£isko lÄ«deru meliem, lai slÄptu satraukumu un pilnÄ«go sava plÄna fiasko. Un tas tÄdÄļ, ka Lieldienas ielauzÄs mÅ«su pasaulÄ, mÅ«su laikÄ, telpÄ, vÄstures norisÄs, cilvÄku dzÄ«vÄs. Un realitÄte ir tÄ, ka mÅ«su prÄts ir nepilnÄ«gs, lai saprastu Ŕī notikuma grandiozitÄti, lielumu, brÄ«numu. Dieva varenÄ«bas izpausmi. TÄdÄļ arÄ« spriedelÄjam savos lÄ«menÄ«Å”os, kamÄr Debesu bÅ«tnes apbrÄ«no Dieva varenÄ«bu un slavÄ ViÅu par to. AugÅ”ÄmcelÅ”anÄs. Vai pilnÄ«bÄ saprotam Å”o vÄrdu. Esam to nodeldÄjuÅ”i, vienkÄrÅ”i bez domÄÅ”anas to izrunÄjot. Tas ļauj mums kaut nedaudz sajust Dieva mÄ«lestÄ«bas vareno pieskÄrienu. Dieva SvÄtais Gars ļauj mums salÄ«dzinÄties ar Dievu. SaÅemt to, ko neesam pelnÄ«juÅ”i. Jaunu iespÄju dzÄ«vot Dieva ValstÄ«bÄ. TÄ ir Dieva dÄvana. Ar to lÄ«dzi nÄk viss cilvÄces liktenis, tas skar gan tos, kas ir ticÄ«go saimÄ, gan tos, kas ir Ärpus tÄs. Lieldienas izgaismo to, ka svarÄ«gÄkÄs nav cilvÄku aktivitÄtes, bet Dieva darbÄ«ba. AugÅ”ÄmcelÅ”anÄs. Ä»ausim Dieva Garam pildÄ«t mÅ«s un pavÄrt mÅ«su skatus pÄri mÅ«su iespÄju robežÄm. MÄÄ£inÄsim kaut uz brÄ«di saprast Dieva varenÄ«bu un to, ka mÄs neko no tÄ nesaprotam. Ä»ausim Dieva augÅ”ÄmcelÅ”anÄs spÄkam mainÄ«t un nest mÅ«s jaunÄ pÄrdzÄ«vojumÄ! JÄzus patieÅ”Äm ir augÅ”Ämcelies! Un tas ir mÅ«su ticÄ«bas un dzÄ«ves pamats. Nav nekÄ nozÄ«mÄ«gÄka. SvÄtÄ«gus Kristus AugÅ”ÄmcelÅ”anÄs SvÄtkus! Viesturs ReÄ·is DMin. Latvijas Draudžu SavienÄ«bas bÄ«skapsĀ
Tad PÄteris tos uzrunÄja: "Patiesi, es saprotu, ka Dievs cilvÄku neskata pÄc Ärienes, bet ikvienÄ tautÄ viÅÅ” pieÅem katru, kas viÅa bÄ«stas un ir taisns savos darbos. ViÅÅ” sÅ«tÄ«ja israÄlieÅ”iem vÄrdu, kas pasludina prieka vÄsti ā mieru caur JÄzu Kristu, kas ir Kungs pÄr visiem. JÅ«s to zinÄt, kas noticis visÄ JÅ«dejÄ, jau no Galilejas, kad JÄnis pasludinÄja kristÄ«bu, ā ka Dievs JÄzu no NÄcaretes ir svaidÄ«jis ar SvÄto Garu un spÄku, kÄ viÅÅ” gÄja un darÄ«ja labus darbus un dziedinÄja visus velna kalpinÄtos, jo Dievs bija ar viÅu. Un mÄs esam liecinieki visam, ko viÅÅ” darÄ«ja gan jÅ«du zemÄ, gan JeruzÄlemÄ. Bet tie viÅu nogalinÄja, piesizdami krustÄ. TreÅ”ajÄ dienÄ Dievs viÅu uzmodinÄja no miruÅ”ajiem un ļÄva viÅam parÄdÄ«ties ā gan ne visai tautai, bet Dieva iepriekÅ” izraudzÄ«tajiem, mums, kas ar viÅu kopÄ ÄdÄm un dzÄrÄm pÄc tam, kad viÅÅ” bija uzcÄlies no miruÅ”ajiem. ViÅÅ” mums pavÄlÄja sludinÄt un tautai it visur liecinÄt, ka viÅÅ” ir Dieva nolikts soÄ£is pÄr dzÄ«viem un miruÅ”iem. Par viÅu visi pravieÅ”i liecina, ka ikviens, kas viÅam tic, caur viÅa vÄrdu saÅem grÄku piedoÅ”anu." (Ap.d.10:34-43)
Lieldienu laiks ir polemikas, reizÄm pat visai nesaudzÄ«gas un agresÄ«vas, laiks. TajÄ tiek apÅ”aubÄ«ta kristietÄ«bas jÄga un vajadzÄ«ba. ArÄ« paÅ”i kristieÅ”i sÄk strÄ«dus par detaļÄm, vai tikai tÄ ir pareizÄ JÄzus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs diena. MÄs iegrimstam dzÄ«ves sÄ«kumos un drazÄs. MÅ«s ego paceļ savu galvu, lai pierÄdÄ«tu savu taisnÄ«bu. Vai kÄds brÄ«nums.
Jau pats JÄzus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs laiks ienesa lielu sajukumu cilvÄku prÄtos un darbÄ«bÄ. Marija domÄja, ka JÄzus miesas ir nozagtas. PÄteris redz lÄ«Ä·autu salocÄ«tu tukÅ”ajÄ kapÄ un Ä«sti nesaprot, ko nu darÄ«t. MÄcekļi nesaprot Rakstus. EÅÄ£elis runÄ ar Mariju un tÄ Ä«sti nesaprot, kas notiek. Tad tÄ iedomÄjas, ka JÄzus ir dÄrznieks. Tad viÅa grib to aizskart, bet viÅÅ” neļauj to darÄ«t. NerunÄsim par sargu un reliÄ£isko lÄ«deru meliem, lai slÄptu satraukumu un pilnÄ«go sava plÄna fiasko.
Un tas tÄdÄļ, ka Lieldienas ielauzÄs mÅ«su pasaulÄ, mÅ«su laikÄ, telpÄ, vÄstures norisÄs, cilvÄku dzÄ«vÄs. Un realitÄte ir tÄ, ka mÅ«su prÄts ir nepilnÄ«gs, lai saprastu Ŕī notikuma grandiozitÄti, lielumu, brÄ«numu. Dieva varenÄ«bas izpausmi. TÄdÄļ arÄ« spriedelÄjam savos lÄ«menÄ«Å”os, kamÄr Debesu bÅ«tnes apbrÄ«no Dieva varenÄ«bu un slavÄ ViÅu par to. AugÅ”ÄmcelÅ”anÄs. Vai pilnÄ«bÄ saprotam Å”o vÄrdu. Esam to nodeldÄjuÅ”i, vienkÄrÅ”i bez domÄÅ”anas to izrunÄjot. Tas ļauj mums kaut nedaudz sajust Dieva mÄ«lestÄ«bas vareno pieskÄrienu.
Dieva SvÄtais Gars ļauj mums salÄ«dzinÄties ar Dievu. SaÅemt to, ko neesam pelnÄ«juÅ”i. Jaunu iespÄju dzÄ«vot Dieva ValstÄ«bÄ. TÄ ir Dieva dÄvana. Ar to lÄ«dzi nÄk viss cilvÄces liktenis, tas skar gan tos, kas ir ticÄ«go saimÄ, gan tos, kas ir Ärpus tÄs. Lieldienas izgaismo to, ka svarÄ«gÄkÄs nav cilvÄku aktivitÄtes, bet Dieva darbÄ«ba. AugÅ”ÄmcelÅ”anÄs.
Ä»ausim Dieva Garam pildÄ«t mÅ«s un pavÄrt mÅ«su skatus pÄri mÅ«su iespÄju robežÄm. MÄÄ£inÄsim kaut uz brÄ«di saprast Dieva varenÄ«bu un to, ka mÄs neko no tÄ nesaprotam. Ä»ausim Dieva augÅ”ÄmcelÅ”anÄs spÄkam mainÄ«t un nest mÅ«s jaunÄ pÄrdzÄ«vojumÄ!
JÄzus patieÅ”Äm ir augÅ”Ämcelies! Un tas ir mÅ«su ticÄ«bas un dzÄ«ves pamats. Nav nekÄ nozÄ«mÄ«gÄka.
SvÄtÄ«gus Kristus AugÅ”ÄmcelÅ”anÄs SvÄtkus!
Viesturs ReÄ·is DMin.
Latvijas Draudžu SavienÄ«bas bÄ«skapsĀ
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...