Visi jaunumi
Darīt labu un darīt labi
17.11.2020
Sigita PeŔele
9 min lasīŔanas laiks
Intervija ar Mirdzu TupiÅu, Triju ZvaigžÅu ordeÅa saÅÄmÄju par izcilu mūža ieguldÄ«jumu televÄ«zijas žurnÄlista darbÄ un Latvijas sabiedrÄ«bas labÄ. / CerÄ uz to Kungu un dari labu, paliec savÄ zemÄ un dzÄ«vo ar godu. Psalms 36:3/
Intervija ar Mirdzu TupiÅu, Triju ZvaigžÅu ordeÅa saÅÄmÄju par izcilu mūža ieguldÄ«jumu televÄ«zijas žurnÄlista darbÄ un Latvijas sabiedrÄ«bas labÄ.
/ CerÄ uz to Kungu un dari labu, paliec savÄ zemÄ un dzÄ«vo ar godu. Psalms 36:3 /
Sigita: Katru gadu, tuvojoties 18.novembrim, manÄ« ir pÄrdomas par manu piederÄ«bu Latvijas zemei un valstij, pÄrdomas par manas dzimtas un tautas priekÅ”gÄjÄjiem, kas Å”eit ir dzÄ«vojuÅ”i, par viÅu ieguldÄ«jumu, lai Latvija varÄtu bÅ«t. DomÄju par savu vectÄvu un vecmÄmiÅu, kas bija notiesÄti uz 10 gadiem SibÄ«rijÄ no 1945. -1955.g. tikai tÄdÄļ, ka kÄdi nodeva un meloja, lai izpelnÄ«tos jaunÄs sveÅ”Äs varas labvÄlÄ«bu, par manu tÄvu, kas 9 gadu vecumÄ palika LatvijÄ bez vecÄkiem. Å ie dzimtas vÄstures fakti vienmÄr ir atgÄdinÄjuÅ”i man novÄrtÄt to, ka varu dzÄ«vot brÄ«vÄ LatvijÄ, kurai himna ir āDievs, svÄtÄ« Latviju!āĀ
Katrai tautai ir sava zeme un tas ir Dieva nodoms, ka esam piedzimuÅ”i tieÅ”i LatvijÄ, lai ieguldÄ«tu savu dzÄ«vi un darbu Å”ajÄ zemÄ un lÅ«gtu par saviem lÄ«dzcilvÄkiem.Ā Ā
TÄdÄs pÄrdomu noskaÅÄs, Mirdza, vÄlÄjos aicinÄt Tevi uz sarunu un paldies, ka piekriti!
Latvijas simtgades gadÄ 2018.g. 3.maijÄ Tev tika pieŔķirts Triju ZvaigžÅu ordenis kÄ ilgadÄjai Latvijas TelevÄ«zijas žurnÄlistei par mūža ieguldÄ«jumu televÄ«zijas žurnÄlistu darbÄ un Latvijas sabiedrÄ«bas labÄ. Triju ZvaigžÅu ordenis ir augstÄkais Latvijas valsts apbalvojums.
KÄ uzsvÄrts OrdeÅu kapitula paziÅojumÄ, āaugstÄkos Latvijas valsts apbalvojumus saÅem cilvÄki, kuri izcili kalpojuÅ”i Latvijas valstij un tautai, kuru paÅ”aizliedzÄ«gais profesionÄlais un sabiedriskais darbs un pilsoniskais veikums ir sekmÄjis Latvijas izaugsmes ceļu.ā
Zinu, ka Tu biji pÄrsteigta par Å”Ädu augstu novÄrtÄjumu, Tu toreiz biji teikusi: āLielÄkais pÄrsteigums dzÄ«vÄ.ā
Ā
Toreiz savu darbu Tu nepamatoji ar BÄ«beli, bet dzÄ«voji pÄc Ŕī principa. JÄkaba 4:17 āTad nu kas zina labu darÄ«t un to nedara, tam tas ir par grÄkuā ā Tu zinÄji un darÄ«ji, nepielaižot kompromisus, kaut arÄ« vÄl nebiji lasÄ«jusi BÄ«beli. KÄ Tu domÄ, kÄpÄc?
Mirdza: Es domÄju, ka tÄ vienkÄrÅ”i bija sirdsapziÅa un Dieva klÄtbÅ«tne. Dievs man vienmÄr stÄvÄjis lÄ«dzÄs. To es tikai tagad vecumÄ sapratu, kad pieÅÄmu Dievu kÄ savu PestÄ«tÄju. Un Å”is pamudinÄjums ir nÄcis reizÄ ar ViÅa svÄtÄ«bu - vienu no lielÄkajÄm manÄ dzÄ«vÄ - darbu mūža garumÄ. Pie tam tÄdu, kas man patika, un uz kuru es ikreiz gÄju ar prieku.
IkdienÄ tÄs bija neskaitÄmas tikÅ”anÄs ar cilvÄkiem, lai pastÄstÄ«tu un reizÄ pateiktos par to labo, ko viÅi dara sabiedrÄ«bai, valstij. Un tad arÄ« paÅ”ai nav ne mazÄko tiesÄ«bu strÄdÄt bezatbildÄ«gi un pavirÅ”i.
Sigita: Tev kÄ Å¾urnalistei nÄcies strÄdÄt tautai liktenÄ«gÄ laikÄ.
Mirdza: JÄ. Tas bija Atmodas, BarikÄžu un mÅ«su valsts neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas laiks. ArÄ« divu gadsimtu mijas laiks, kuru pasaule gaidÄ«ja ar satraukumu, minÄjumiem un visÄdiem vÄstÄ«jumiem.
Sigita: Tu esi saÅÄmusi arÄ« BarikÄžu laika PiemiÅas zÄ«mi.Ā
Mirdza: JanvÄra BarikÄžu laikÄ ZiÅu dienests strÄdÄja augu diennakti. MÄs ļoti daudz filmÄjÄm un stÄstÄ«jÄm par patiesi krietniem mÅ«su tautas patriotiem un atbalstÄ«tÄjiem. Par to cilvÄkmÄ«lestÄ«bu, kas visur valdÄ«ja. Un tad 16.janvÄra pÄcpusdienÄ, kad devÄmies atceÄ¼Ä uz ZaÄ·usalu, saÅÄmÄm zvanu par pirmo upuri - Robertu MÅ«rnieku. TÄs bija briesmÄ«gas sajÅ«tas. Neviens nezinÄja, kas bÅ«s tÄlÄk? Pie tam man pirmo reizi nÄcÄs gatavot reportÄžu no baznÄ«cas un bÄrÄm. EmocionÄli man tas bija ļoti liels pÄrdzÄ«vojums. VÄl Å”odien spilgti atceros ā gan atvadu dievkalpojumu, gan to nepÄrredzamo pavadÄ«taju pulku, ar ko kopÄ kÄjÄm devÄmies uz MÄrupes kapiem. Tautas atsaucÄ«ba un saliedÄtÄ«ba bija milzÄ«ga. ArÄ« vienprÄtÄ«ba un sirsnÄ«ba.
Un te es vÄlÄtos piebilst, ka, manuprÄt, Å”is BarikÄžu laiks uzskatÄmi pierÄdÄ«ja, cik liels spÄks ir kopÄ«gÄm izmisuÅ”as tautas lÅ«gÅ”anÄm un svÄtÄ«bai, kad pildÄm Dieva VÄrdÄ teikto: āCits citu mÄ«lat, kÄ Es jÅ«s esmu mÄ«lÄjisā (JÄÅa 13:34). Bet Tu arÄ« piedalÄ«jies BarikÄžu laikÄ, kÄdas ir Tavas spilgtÄkÄs atmiÅas?
Sigita: JanvarÄ« apritÄs jau 30 gadi kopÅ” tiem notikumiem. DomÄju, ka katrs, kas piedalÄ«jÄs, toreiz nedomÄja, ka dara ko Ä«paÅ”u, vismaz tÄ bija man un tiem, ar kuriem esmu runÄjusi, bet iesaistÄ«jÄs, jo vÄlÄjÄs atbalstÄ«t un dot to, ko katrs varÄjÄm, tikai vÄlÄk tÄ Ä«sti sapratÄm, ka esam piedalÄ«juÅ”ies vÄsturiskos notikumos.
Es dežūrÄju naktÄ« zupas izdales virtuvÄ IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas telpÄs VaļÅu ielÄ 2. TieÅ”i pretÄ« galvenajÄm durvÄ«m bija ugunskurs, aiz stÅ«ra Bastejkalns, tÄ vieta bija stratÄÄ£iski svarÄ«ga, jo bija viena no ieejÄm VecrÄ«gÄ. Tie bija janvÄra divdesmitie datumi. NoguruÅ”i vÄ«ri ik pa laikam nÄca iedzert siltu tÄju, saÅemt karstu zupu un parunÄties. Man toreiz bija 21 gads, bet es biju augusi ar domu apziÅÄ aukstÄ kara politikas iespaidÄ, ja bÅ«s karÅ”, mamma tiks iesaukta karÄ, par to allaž atgÄdinÄja mÄjÄs redzamÄ vietÄĀ noliktÄ karaklausÄ«bas apliecÄ«ba, kÄda bija visiem padomju Ärstiem. BarikÄžu laikÄ mamma dežūrÄja slimnÄ«cÄ, es - VecrÄ«gÄ.Ā
Kad saÅÄmu apliecÄ«bu par piedalÄ«Å”anos Latvijas neatkarÄ«bas aizstÄvÄÅ”anÄ, vairÄk domÄju par to, lai maniem bÄrniem un mazbÄrniem paliek piemÄrs iedroÅ”inÄjumam vienmÄr iesaistÄ«ties tur, kur ir vajadzÄ«ba cilvÄkiem darÄ«t labu.
Å obrÄ«d liekas, kaĀ katrs esam ierÄvuÅ”ies savÄ ÄaulÄ, aizmirstot savas tautas likteÅgaitas, lai gan tagad mÄs atkal dzÄ«vojam situÄcijÄ, kad strauji mainÄs ierastÄ pasaules kÄrtÄ«ba. DomÄju, ka Dievs to pieļauj, lai mÄs spÄtu izvÄrtÄt, kÄ reaÄ£Äjam, ko darÄm kritiskos brīžos, kÄdas ir mÅ«su vÄrtÄ«bas, lai sagatavotu mÅ«s vÄl lielÄkÄm globÄlÄm pÄrmaiÅÄmā¦
Bet kad Tu pati pievÄrsies ticÄ«bai?
Mirdza: Nedaudz vÄlÄk pÄc Roberta MÅ«rnieka - satiksmes negadÄ«jumÄ bojÄ gÄja satiksmes ministrs JÄnis Janovskis, luterÄÅu arhibÄ«skaps KÄrlis GailÄ«tis, nomira vÄl vairÄki sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stami cilvÄki. Gatavojot jau nÄkamos materiÄlus, arvien biežÄk bija jÄdomÄ par cilvÄka mūžu un viÅa devumu, par to, cik trausla ir cilvÄka dzÄ«vÄ«ba. Lai iepazÄ«tu Dievu un ViÅa vÄrdu, sÄku svÄtdienÄs apmeklÄt baznÄ«cas - gan Doma un JÄÅa, gan Sv. JÄkaba katedrÄli.
Ā
Sigita: Šodien tautai arī ļoti vajadzīga Dieva palīdzība.
Mirdza: DomÄju, ka jau labu laiku.Ā
1943.gadÄ, kad karÅ” postÄ«ja mÅ«su valsti un tautu, tika izsludinÄts konkurss āLatvju lÅ«gsna Dievamā, dzejnieks Andrejs EglÄ«tis ieguva galveno balvu un tapa spÄkpilnÄ kantÄte āDievs, Tava zeme deg!ā
Ā
Atceros, ka kÄdÄ tikÅ”anÄs reizÄ ar dzejnieku Andreju EglÄ«ti, es vaicÄju, vai nav pienÄcis laiks rakstÄ«t tekstu jaunai tautas lÅ«gÅ”anai - lÄ«dzÄ«gu kantÄtei āDievs,Tava zeme deg!ā ? ViÅÅ” tÄ viegli pielieca galvu un klusÄjot pasniedza savu jaunÄko grÄmatu āSila priedeā:
āMÄs te staigÄjam redzÄ«gÄm acÄ«m un tomÄr mÄs esam kÄ akli.
Kungs. Tu jau esi sodÄ«jis mÅ«s. MÄs jau skaidri neatŔķiram savu ienaidnieku
no sevis paÅ”a. Izmisusi garÄm aizplÅ«st nesajusta Dieva dvaÅ”a.āĀ
(āSila priedeā, apgÄds āValters un Rapaā, 2001.g.16.lpp.)
Dzejnieka vairs nav. PalikuÅ”as tikai viÅa skumjas par to, kÄ tauta attÄlinÄs no Dieva, vienÄ«gÄ, kas var tai palÄ«dzÄt.
Sigita: Paldies, Mirdza, par sarunu! Paldies Dievam, ka ViÅÅ” joprojÄm ir pieejams tiem, kas ViÅu meklÄ!
ā ViÅÅ” licis visÄm tautÄm celties no vienÄm asinÄ«m un dzÄ«vot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzÄ«vot, lai tie meklÄtu Dievu, vai tie ViÅu varÄtu nojaust un atrast, jebÅ”u viÅÅ” nav tÄlu nevienam no mums.ā /Apustuļu Darbi 17: 26,27/
Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ar Mirdzu TupiÅu (RÄ«gas 7.dr.) sarunÄjÄs Sigita PeÅ”ele (RÄ«gas 7.dr.)
Ā
/ CerÄ uz to Kungu un dari labu, paliec savÄ zemÄ un dzÄ«vo ar godu. Psalms 36:3 /
Sigita: Katru gadu, tuvojoties 18.novembrim, manÄ« ir pÄrdomas par manu piederÄ«bu Latvijas zemei un valstij, pÄrdomas par manas dzimtas un tautas priekÅ”gÄjÄjiem, kas Å”eit ir dzÄ«vojuÅ”i, par viÅu ieguldÄ«jumu, lai Latvija varÄtu bÅ«t. DomÄju par savu vectÄvu un vecmÄmiÅu, kas bija notiesÄti uz 10 gadiem SibÄ«rijÄ no 1945. -1955.g. tikai tÄdÄļ, ka kÄdi nodeva un meloja, lai izpelnÄ«tos jaunÄs sveÅ”Äs varas labvÄlÄ«bu, par manu tÄvu, kas 9 gadu vecumÄ palika LatvijÄ bez vecÄkiem. Å ie dzimtas vÄstures fakti vienmÄr ir atgÄdinÄjuÅ”i man novÄrtÄt to, ka varu dzÄ«vot brÄ«vÄ LatvijÄ, kurai himna ir āDievs, svÄtÄ« Latviju!āĀ
Katrai tautai ir sava zeme un tas ir Dieva nodoms, ka esam piedzimuÅ”i tieÅ”i LatvijÄ, lai ieguldÄ«tu savu dzÄ«vi un darbu Å”ajÄ zemÄ un lÅ«gtu par saviem lÄ«dzcilvÄkiem.Ā Ā
TÄdÄs pÄrdomu noskaÅÄs, Mirdza, vÄlÄjos aicinÄt Tevi uz sarunu un paldies, ka piekriti!
Latvijas simtgades gadÄ 2018.g. 3.maijÄ Tev tika pieŔķirts Triju ZvaigžÅu ordenis kÄ ilgadÄjai Latvijas TelevÄ«zijas žurnÄlistei par mūža ieguldÄ«jumu televÄ«zijas žurnÄlistu darbÄ un Latvijas sabiedrÄ«bas labÄ. Triju ZvaigžÅu ordenis ir augstÄkais Latvijas valsts apbalvojums.
KÄ uzsvÄrts OrdeÅu kapitula paziÅojumÄ, āaugstÄkos Latvijas valsts apbalvojumus saÅem cilvÄki, kuri izcili kalpojuÅ”i Latvijas valstij un tautai, kuru paÅ”aizliedzÄ«gais profesionÄlais un sabiedriskais darbs un pilsoniskais veikums ir sekmÄjis Latvijas izaugsmes ceļu.ā
Zinu, ka Tu biji pÄrsteigta par Å”Ädu augstu novÄrtÄjumu, Tu toreiz biji teikusi: āLielÄkais pÄrsteigums dzÄ«vÄ.ā
Ā
un Tavi kolÄÄ£i to komentÄja, ka ātie bija noteikumi, pret kuriem viÅa nekad nav pieļÄvusi kompromisus.āĀ /www.neplpadome.lv/Tavs darba moto bija ādarÄ«t labu un darÄ«t labiā,
Toreiz savu darbu Tu nepamatoji ar BÄ«beli, bet dzÄ«voji pÄc Ŕī principa. JÄkaba 4:17 āTad nu kas zina labu darÄ«t un to nedara, tam tas ir par grÄkuā ā Tu zinÄji un darÄ«ji, nepielaižot kompromisus, kaut arÄ« vÄl nebiji lasÄ«jusi BÄ«beli. KÄ Tu domÄ, kÄpÄc?
Mirdza: Es domÄju, ka tÄ vienkÄrÅ”i bija sirdsapziÅa un Dieva klÄtbÅ«tne. Dievs man vienmÄr stÄvÄjis lÄ«dzÄs. To es tikai tagad vecumÄ sapratu, kad pieÅÄmu Dievu kÄ savu PestÄ«tÄju. Un Å”is pamudinÄjums ir nÄcis reizÄ ar ViÅa svÄtÄ«bu - vienu no lielÄkajÄm manÄ dzÄ«vÄ - darbu mūža garumÄ. Pie tam tÄdu, kas man patika, un uz kuru es ikreiz gÄju ar prieku.
IkdienÄ tÄs bija neskaitÄmas tikÅ”anÄs ar cilvÄkiem, lai pastÄstÄ«tu un reizÄ pateiktos par to labo, ko viÅi dara sabiedrÄ«bai, valstij. Un tad arÄ« paÅ”ai nav ne mazÄko tiesÄ«bu strÄdÄt bezatbildÄ«gi un pavirÅ”i.
Sigita: Tev kÄ Å¾urnalistei nÄcies strÄdÄt tautai liktenÄ«gÄ laikÄ.
Mirdza: JÄ. Tas bija Atmodas, BarikÄžu un mÅ«su valsts neatkarÄ«bas atgÅ«Å”anas laiks. ArÄ« divu gadsimtu mijas laiks, kuru pasaule gaidÄ«ja ar satraukumu, minÄjumiem un visÄdiem vÄstÄ«jumiem.
Sigita: Tu esi saÅÄmusi arÄ« BarikÄžu laika PiemiÅas zÄ«mi.Ā
Mirdza: JanvÄra BarikÄžu laikÄ ZiÅu dienests strÄdÄja augu diennakti. MÄs ļoti daudz filmÄjÄm un stÄstÄ«jÄm par patiesi krietniem mÅ«su tautas patriotiem un atbalstÄ«tÄjiem. Par to cilvÄkmÄ«lestÄ«bu, kas visur valdÄ«ja. Un tad 16.janvÄra pÄcpusdienÄ, kad devÄmies atceÄ¼Ä uz ZaÄ·usalu, saÅÄmÄm zvanu par pirmo upuri - Robertu MÅ«rnieku. TÄs bija briesmÄ«gas sajÅ«tas. Neviens nezinÄja, kas bÅ«s tÄlÄk? Pie tam man pirmo reizi nÄcÄs gatavot reportÄžu no baznÄ«cas un bÄrÄm. EmocionÄli man tas bija ļoti liels pÄrdzÄ«vojums. VÄl Å”odien spilgti atceros ā gan atvadu dievkalpojumu, gan to nepÄrredzamo pavadÄ«taju pulku, ar ko kopÄ kÄjÄm devÄmies uz MÄrupes kapiem. Tautas atsaucÄ«ba un saliedÄtÄ«ba bija milzÄ«ga. ArÄ« vienprÄtÄ«ba un sirsnÄ«ba.
Un te es vÄlÄtos piebilst, ka, manuprÄt, Å”is BarikÄžu laiks uzskatÄmi pierÄdÄ«ja, cik liels spÄks ir kopÄ«gÄm izmisuÅ”as tautas lÅ«gÅ”anÄm un svÄtÄ«bai, kad pildÄm Dieva VÄrdÄ teikto: āCits citu mÄ«lat, kÄ Es jÅ«s esmu mÄ«lÄjisā (JÄÅa 13:34). Bet Tu arÄ« piedalÄ«jies BarikÄžu laikÄ, kÄdas ir Tavas spilgtÄkÄs atmiÅas?
Sigita: JanvarÄ« apritÄs jau 30 gadi kopÅ” tiem notikumiem. DomÄju, ka katrs, kas piedalÄ«jÄs, toreiz nedomÄja, ka dara ko Ä«paÅ”u, vismaz tÄ bija man un tiem, ar kuriem esmu runÄjusi, bet iesaistÄ«jÄs, jo vÄlÄjÄs atbalstÄ«t un dot to, ko katrs varÄjÄm, tikai vÄlÄk tÄ Ä«sti sapratÄm, ka esam piedalÄ«juÅ”ies vÄsturiskos notikumos.
Es dežūrÄju naktÄ« zupas izdales virtuvÄ IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas telpÄs VaļÅu ielÄ 2. TieÅ”i pretÄ« galvenajÄm durvÄ«m bija ugunskurs, aiz stÅ«ra Bastejkalns, tÄ vieta bija stratÄÄ£iski svarÄ«ga, jo bija viena no ieejÄm VecrÄ«gÄ. Tie bija janvÄra divdesmitie datumi. NoguruÅ”i vÄ«ri ik pa laikam nÄca iedzert siltu tÄju, saÅemt karstu zupu un parunÄties. Man toreiz bija 21 gads, bet es biju augusi ar domu apziÅÄ aukstÄ kara politikas iespaidÄ, ja bÅ«s karÅ”, mamma tiks iesaukta karÄ, par to allaž atgÄdinÄja mÄjÄs redzamÄ vietÄĀ noliktÄ karaklausÄ«bas apliecÄ«ba, kÄda bija visiem padomju Ärstiem. BarikÄžu laikÄ mamma dežūrÄja slimnÄ«cÄ, es - VecrÄ«gÄ.Ā
Kad saÅÄmu apliecÄ«bu par piedalÄ«Å”anos Latvijas neatkarÄ«bas aizstÄvÄÅ”anÄ, vairÄk domÄju par to, lai maniem bÄrniem un mazbÄrniem paliek piemÄrs iedroÅ”inÄjumam vienmÄr iesaistÄ«ties tur, kur ir vajadzÄ«ba cilvÄkiem darÄ«t labu.
Å obrÄ«d liekas, kaĀ katrs esam ierÄvuÅ”ies savÄ ÄaulÄ, aizmirstot savas tautas likteÅgaitas, lai gan tagad mÄs atkal dzÄ«vojam situÄcijÄ, kad strauji mainÄs ierastÄ pasaules kÄrtÄ«ba. DomÄju, ka Dievs to pieļauj, lai mÄs spÄtu izvÄrtÄt, kÄ reaÄ£Äjam, ko darÄm kritiskos brīžos, kÄdas ir mÅ«su vÄrtÄ«bas, lai sagatavotu mÅ«s vÄl lielÄkÄm globÄlÄm pÄrmaiÅÄmā¦
Bet kad Tu pati pievÄrsies ticÄ«bai?
Mirdza: Nedaudz vÄlÄk pÄc Roberta MÅ«rnieka - satiksmes negadÄ«jumÄ bojÄ gÄja satiksmes ministrs JÄnis Janovskis, luterÄÅu arhibÄ«skaps KÄrlis GailÄ«tis, nomira vÄl vairÄki sabiedrÄ«bÄ pazÄ«stami cilvÄki. Gatavojot jau nÄkamos materiÄlus, arvien biežÄk bija jÄdomÄ par cilvÄka mūžu un viÅa devumu, par to, cik trausla ir cilvÄka dzÄ«vÄ«ba. Lai iepazÄ«tu Dievu un ViÅa vÄrdu, sÄku svÄtdienÄs apmeklÄt baznÄ«cas - gan Doma un JÄÅa, gan Sv. JÄkaba katedrÄli.
Ā
Tas bija tikai pirms 6 gadiem. JÄteic, ka Dievs ļoti pacietÄ«gi gaidÄ«ja, kamÄr es garÄ«gi pieaugu un manÄ dzÄ«vÄ notiek atdzimÅ”ana.LÄ«dz beidzot par manu pirmo draudzi un arÄ« vienÄ«go kļuvaĀ SeptÄ«tÄs dienas Adventistu RÄ«gas 7.draudze.
Sigita: Šodien tautai arī ļoti vajadzīga Dieva palīdzība.
Mirdza: DomÄju, ka jau labu laiku.Ā
1943.gadÄ, kad karÅ” postÄ«ja mÅ«su valsti un tautu, tika izsludinÄts konkurss āLatvju lÅ«gsna Dievamā, dzejnieks Andrejs EglÄ«tis ieguva galveno balvu un tapa spÄkpilnÄ kantÄte āDievs, Tava zeme deg!ā
Ā
Atceros, ka kÄdÄ tikÅ”anÄs reizÄ ar dzejnieku Andreju EglÄ«ti, es vaicÄju, vai nav pienÄcis laiks rakstÄ«t tekstu jaunai tautas lÅ«gÅ”anai - lÄ«dzÄ«gu kantÄtei āDievs,Tava zeme deg!ā ? ViÅÅ” tÄ viegli pielieca galvu un klusÄjot pasniedza savu jaunÄko grÄmatu āSila priedeā:
āMÄs te staigÄjam redzÄ«gÄm acÄ«m un tomÄr mÄs esam kÄ akli.
Kungs. Tu jau esi sodÄ«jis mÅ«s. MÄs jau skaidri neatŔķiram savu ienaidnieku
no sevis paÅ”a. Izmisusi garÄm aizplÅ«st nesajusta Dieva dvaÅ”a.āĀ
(āSila priedeā, apgÄds āValters un Rapaā, 2001.g.16.lpp.)
Dzejnieka vairs nav. PalikuÅ”as tikai viÅa skumjas par to, kÄ tauta attÄlinÄs no Dieva, vienÄ«gÄ, kas var tai palÄ«dzÄt.
Sigita: Paldies, Mirdza, par sarunu! Paldies Dievam, ka ViÅÅ” joprojÄm ir pieejams tiem, kas ViÅu meklÄ!
ā ViÅÅ” licis visÄm tautÄm celties no vienÄm asinÄ«m un dzÄ«vot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzÄ«vot, lai tie meklÄtu Dievu, vai tie ViÅu varÄtu nojaust un atrast, jebÅ”u viÅÅ” nav tÄlu nevienam no mums.ā /Apustuļu Darbi 17: 26,27/
Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ar Mirdzu TupiÅu (RÄ«gas 7.dr.) sarunÄjÄs Sigita PeÅ”ele (RÄ«gas 7.dr.)
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...