Visi jaunumi

Misijas darbs Albānijā

20.04.2005 8 min lasīŔanas laiks

PagājuŔā gada jÅ«lijā pārvācāmies uz Albāniju, lai palÄ«dzētu tur celt jaunu draudzi. Tikām nosÅ«tÄ«ti uz Elbasānas pilsētu, pusotras stundas braucienā no Tirānas.Ā Tā kā Elbasānu var uzskatÄ«t par musulmaņu pilsētu, mēs savā izkārtnē nerakstÄ«jām ā€œdraudzeā€ bet gan adventistu centrs, lai neatbaidÄ«tu musulmaņus. Sākām rÄ«kot dažādus kursus par simbolisku samaksu, gan angļu, itāļu un latīņu valodas, gan arÄ« ŔūŔanas kursus. Piedāvājām arÄ« BÄ«beles studijas, bet stingri pastāvējām uz to, ka cilvēkiem ir brÄ«va izvēle, kurus no mÅ«su kursiem apmeklēt un kurus nē, jo nevēlējāmies, lai cilvēki justos manipulēti. Tāpēc nekad nejaucām garÄ«gas tēmas ar laicÄ«gajām – ja cilvēks atnācis mācÄ«ties angļu valodu, tad tieÅ”i to arÄ« viņŔ mācās un neko citu. Kursu laikā nodibinājām draudzÄ«gas attiecÄ«bas, jo tieÅ”i tāds bija mÅ«su kursu mērÄ·is. Ar albāņiem sadraudzēties nav grÅ«ti, jo viņi ir daudz atvērtāki par latvieÅ”iem un labprāt paplaÅ”ina savu draugu loku, kā arÄ« atsaucas dažādām aktivitātēm. RÄ«kojām sadraudzÄ«bas pasākumus visiem kursantiem gan uz Ziemassvētkiem, gan vēlāk uz SievieÅ”u dienu. Un tajos nedaudz liecinājām par Dievu. Ātri vien izveidojās diezgan liela sabatskolas grupa bērniem vecumā no septiņiem lÄ«dz divpadsmit gadiem. Viņiem patika nākt pie mums ik sestdienas rÄ«tu un spēlēt dažādas spēles, klausÄ«ties BÄ«beles stāstus un skatÄ«ties filmiņas par kristÄ«gām tēmām, ko vēlāk pārrunājām.Bet tad februārÄ« Albāniju pārÅ”alca Å”okējoÅ”a traģēdija. Vairākas pusaudzes no dažādām pilsētām Ä«sā laika posmā viena pēc otras izdarÄ«ja paÅ”nāvÄ«bu. VienojoÅ”ais faktors visām meitenēm bija viens vienÄ«gs — piederÄ«ba Jehovas lieciniekiem. Iespējams, ne visu paÅ”nāvÄ«bu iemesls bija ātra iekļūŔana debesÄ«s, toties prese to pasniedza tieÅ”i tā, lÄ«dz ar to izraisot vētrainu sabiedrÄ«bas reakciju pret protestantu draudzēm visā Albānijā.Adventisti tāpat kā daudzas citas protestantu draudzes tika nosaukti par sektu, un vecāki vairs nelaida bērnus uz sabatskolu, kas iepriekÅ” bija visai kupli apmeklēta. Viss notika kā uz burvja mājienu. VienkārÅ”i kādu sabata rÄ«tu skolotāji velti izgaidÄ«jās bērnus, arÄ« nākamajā nekas nemainÄ«jās. Mēģinājām izrunāties ar vecākiem, bet tie pat nevēlējās kontaktēties ar mums. MÅ«su reklāmas plakāti par arheoloÄ£ijas semināriem tika norauti, bet cilvēki, kas redzēja mÅ«s tos lÄ«mējot, nāca klāt un dusmÄ«gi prasÄ«ja, kāpēc mēs neļaujot viņu bērniem dzÄ«vot un izglÄ«toties. Visi mÅ«su iebildumi, ka neesam saistÄ«ti ar jehovieÅ”iem, netika uzklausÄ«ti.Ā Kāpēc tā? Kā zināms, kaimiņvalstÄ«m parasti ir diezgan liela ietekme. Tāpēc Albānijā ir trÄ«s galvenās reliÄ£ijas — musulmanisms (65%), kas nāk no gadsimtiem ilgā turku jÅ«ga, pareizticÄ«ba (20%) — ietekmējoties no grieÄ·iem, un katolicisms (14%), kas izskaidrojams ar Romu turpat kaimiņos. AtlikuÅ”ais 1% ir visas pārējās reliÄ£iskās kustÄ«bas. Tā kā protestantisms Albānijā nav plaÅ”i pārstāvēts, cilvēki arÄ« neko daudz nezina par to. Tāpēc visi, kas nav katoļi, musulmaņi vai pareizticÄ«gie, tiek ā€œbāzti vienā maisÄā€.Ā Par laimi, Adventistu centram Elbasānā jau bija plānots pasākums — 2. aprÄ«lÄ« svinēt lielā dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena 200. jubileju. NoÄ«rējām zāli, izreklamējām pasākumu vietējā TV un uzaicinājām arÄ« reportierus nofilmēt jubilejas programmu ziņām.Ā Jāpiebilst, ka sagatavoÅ”anās darbi tika ļoti traucēti. Uzreiz kļuva skaidrs, ka kādam tas ļoti nepatÄ«k. Tāpēc pielikām visas pÅ«les, lai tomēr noorganizētu visu pēc iespējas labāk, jo bijām pārliecināti, ka, pateicoties Å”im pasākumam, tiksim bagātÄ«gi svētÄ«ti. Un pÅ«les bija patieŔām jāpieliek. PēkŔņi mÅ«s sāka apmeklēt ārkārtÄ«gi daudz cilvēku ar dažādām problēmām, pat paÅ”nāvnieciskiem un slepkavnieciskiem nodomiem. MācÄ«tājam Gentianam Thomollari vairs nebija neviena brÄ«va brÄ«tiņa, ko veltÄ«t programmas plānoÅ”anai. Ludziņa, ko vēlējāmies iestudēt, bija jāatceļ bērnu trÅ«kuma dēļ. Pēdējo trÄ«s dienu laikā tomēr atradās daži brÄ«vprātÄ«gie, un tā iestudējām rekordātrā laikā — divās dienās — citu pasaku — ā€œPrincese uz zirņaā€. Es gatavoju powerpoint prezentāciju par autora biogrāfiju un literāro dzÄ«vi. Ārkārtējās steigas dēļ viss bija jāapkopo pēdējā vakarā. Protams, tieÅ”i tovakar dators pēkŔņi paziņoja, ka tam katrā ziņā nepiecieÅ”ama tÄ«rīŔana, kas mums aizņēma stundas trÄ«s. Gentians pēc tam tulkoja manis sacerēto runu uz albāņu valodu lÄ«dz diviem naktÄ«. Es gāju gulēt ātrāk, lai celtos augŔā seÅ”os un izdarÄ«tu pēdējās korekcijas. Kad piesēdos pie datora, pēkŔņi sajutu asas sāpes labajā acÄ«. Veidoju prezentāciju ar asarojoÅ”u aci, domādama, cik gan vērtÄ«gs ir Å”is pasākums, ja jau mums jāpārcieÅ” tādi uzbrukumi. (Starp citu, pēc tam nebija nekādas nepiecieÅ”amÄ«bas iet pie acu ārsta, jo drÄ«z pēc jubilejas programmas ar manu aci viss bija vislabākajā kārtÄ«bā.) Pat mÅ«su galvenās lomas tēlotājs bija pamanÄ«jies savainot sevi iepriekŔējā vakarā un nespēja pārāk aktÄ«vi kustēties uzveduma laikā.Tomēr svētÄ«bu straumes bija bagātÄ«gas. Pasākumu apmeklēja aptuveni septiņdesmit pieci cilvēki, bet visvairāk pārsteigti bijām par to, ka ieradās reportieri no veselām piecām televÄ«zijām — trÄ«s no Elbasānas un divas no galvaspilsētas — Tirānas (kaut kas lÄ«dzÄ«gs LNT un LTV1 Latvijā). VisskatÄ«tākā TV visā valstÄ« vēlāk intervēja mācÄ«tāju Gentianu, tādējādi dodot iespēju mums paziņot, ka esam par dzÄ«vi un dzÄ«vÄ«bas vērtēŔanu. ArÄ« intervētie bērni teica, ka viņiem ļoti patÄ«kot mÅ«su rÄ«kotās aktivitātes. Tikām rādÄ«ti visās ziņās un atainoti ļoti pozitÄ«vā gaismā. Reportiere informēja — adventisti reaģē uz apvainojumiem par paÅ”nāvÄ«bu veicināŔanu bērnu vidÅ« — tiem neesot nekāda pamata, jo viņi, tieÅ”i otrādi, palÄ«dz bērniem pilnveidot viņu talantus un māca cienÄ«t gan savu, gan citu cilvēku dzÄ«vÄ«bas, pie tam rÄ«ko psiholoÄ£ijas semināru vecākiem, kā atvairÄ«t bērnus no paÅ”nāvnieciskām domām.Elbasānas televÄ«zijas galveno vērÄ«bu pievērsa Andersena jubilejas programmai. Tomēr intervijās darÄ«jām zināmus arÄ« Adventistu centra principus. Jubilejas uzrunā stāstÄ«jām par to, ka Andersens, tāpat kā vairums skandināvu, piederējis protestantu draudzei, kā arÄ« to, ka viņa pasakās varam redzēt Dieva raksturu un ka Dievs nav atbildÄ«gs par Ŕīs zemes traģēdijām. Noslēgumā Adventistu draudzes misijas prezidents Leigh Rice novēlēja visiem Dieva svētÄ«bas un izbaudÄ«t dzÄ«vi visā tās pilnÄ«bā, kā to vēlējis arÄ« Jēzus.Ā Pamazām varējām just, kā raisās cilvēku uzticēŔanās ne tikai adventistiem, bet arÄ« citām protestantu draudzēm Albānijā, par ko mums liels prieks.Ā Tagad mēs tikai gaidām Ŕī pasākuma augļus. Ceļa Meklētāju lÄ«deris Rami Hadroj jau ir saņēmis pozitÄ«vas atsauksmes no vecākiem, kas redzējuÅ”i mÅ«s ziņu izlaidumā. Un tas ir tikai pats sākums.LÅ«dziet par adventistu draudzi Albānijā, tāpat kā mēs lÅ«dzam par draudzēm Latvijā.

PagājuŔā gada jÅ«lijā pārvācāmies uz Albāniju, lai palÄ«dzētu tur celt jaunu draudzi. Tikām nosÅ«tÄ«ti uz Elbasānas pilsētu, pusotras stundas braucienā no Tirānas.Ā 

Tā kā Elbasānu var uzskatÄ«t par musulmaņu pilsētu, mēs savā izkārtnē nerakstÄ«jām ā€œdraudzeā€ bet gan adventistu centrs, lai neatbaidÄ«tu musulmaņus. Sākām rÄ«kot dažādus kursus par simbolisku samaksu, gan angļu, itāļu un latīņu valodas, gan arÄ« ŔūŔanas kursus. Piedāvājām arÄ« BÄ«beles studijas, bet stingri pastāvējām uz to, ka cilvēkiem ir brÄ«va izvēle, kurus no mÅ«su kursiem apmeklēt un kurus nē, jo nevēlējāmies, lai cilvēki justos manipulēti. Tāpēc nekad nejaucām garÄ«gas tēmas ar laicÄ«gajām – ja cilvēks atnācis mācÄ«ties angļu valodu, tad tieÅ”i to arÄ« viņŔ mācās un neko citu. Kursu laikā nodibinājām draudzÄ«gas attiecÄ«bas, jo tieÅ”i tāds bija mÅ«su kursu mērÄ·is. Ar albāņiem sadraudzēties nav grÅ«ti, jo viņi ir daudz atvērtāki par latvieÅ”iem un labprāt paplaÅ”ina savu draugu loku, kā arÄ« atsaucas dažādām aktivitātēm. RÄ«kojām sadraudzÄ«bas pasākumus visiem kursantiem gan uz Ziemassvētkiem, gan vēlāk uz SievieÅ”u dienu. Un tajos nedaudz liecinājām par Dievu. Ātri vien izveidojās diezgan liela sabatskolas grupa bērniem vecumā no septiņiem lÄ«dz divpadsmit gadiem. Viņiem patika nākt pie mums ik sestdienas rÄ«tu un spēlēt dažādas spēles, klausÄ«ties BÄ«beles stāstus un skatÄ«ties filmiņas par kristÄ«gām tēmām, ko vēlāk pārrunājām.

Bet tad februārÄ« Albāniju pārÅ”alca Å”okējoÅ”a traģēdija. Vairākas pusaudzes no dažādām pilsētām Ä«sā laika posmā viena pēc otras izdarÄ«ja paÅ”nāvÄ«bu. VienojoÅ”ais faktors visām meitenēm bija viens vienÄ«gs — piederÄ«ba Jehovas lieciniekiem. Iespējams, ne visu paÅ”nāvÄ«bu iemesls bija ātra iekļūŔana debesÄ«s, toties prese to pasniedza tieÅ”i tā, lÄ«dz ar to izraisot vētrainu sabiedrÄ«bas reakciju pret protestantu draudzēm visā Albānijā.

Adventisti tāpat kā daudzas citas protestantu draudzes tika nosaukti par sektu, un vecāki vairs nelaida bērnus uz sabatskolu, kas iepriekÅ” bija visai kupli apmeklēta. Viss notika kā uz burvja mājienu. VienkārÅ”i kādu sabata rÄ«tu skolotāji velti izgaidÄ«jās bērnus, arÄ« nākamajā nekas nemainÄ«jās. Mēģinājām izrunāties ar vecākiem, bet tie pat nevēlējās kontaktēties ar mums. MÅ«su reklāmas plakāti par arheoloÄ£ijas semināriem tika norauti, bet cilvēki, kas redzēja mÅ«s tos lÄ«mējot, nāca klāt un dusmÄ«gi prasÄ«ja, kāpēc mēs neļaujot viņu bērniem dzÄ«vot un izglÄ«toties. Visi mÅ«su iebildumi, ka neesam saistÄ«ti ar jehovieÅ”iem, netika uzklausÄ«ti.Ā 

Kāpēc tā? Kā zināms, kaimiņvalstÄ«m parasti ir diezgan liela ietekme. Tāpēc Albānijā ir trÄ«s galvenās reliÄ£ijas — musulmanisms (65%), kas nāk no gadsimtiem ilgā turku jÅ«ga, pareizticÄ«ba (20%) — ietekmējoties no grieÄ·iem, un katolicisms (14%), kas izskaidrojams ar Romu turpat kaimiņos. AtlikuÅ”ais 1% ir visas pārējās reliÄ£iskās kustÄ«bas. Tā kā protestantisms Albānijā nav plaÅ”i pārstāvēts, cilvēki arÄ« neko daudz nezina par to. Tāpēc visi, kas nav katoļi, musulmaņi vai pareizticÄ«gie, tiek ā€œbāzti vienā maisÄā€.Ā 

Par laimi, Adventistu centram Elbasānā jau bija plānots pasākums — 2. aprÄ«lÄ« svinēt lielā dāņu pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena 200. jubileju. NoÄ«rējām zāli, izreklamējām pasākumu vietējā TV un uzaicinājām arÄ« reportierus nofilmēt jubilejas programmu ziņām.Ā 

Jāpiebilst, ka sagatavoÅ”anās darbi tika ļoti traucēti. Uzreiz kļuva skaidrs, ka kādam tas ļoti nepatÄ«k. Tāpēc pielikām visas pÅ«les, lai tomēr noorganizētu visu pēc iespējas labāk, jo bijām pārliecināti, ka, pateicoties Å”im pasākumam, tiksim bagātÄ«gi svētÄ«ti. Un pÅ«les bija patieŔām jāpieliek. PēkŔņi mÅ«s sāka apmeklēt ārkārtÄ«gi daudz cilvēku ar dažādām problēmām, pat paÅ”nāvnieciskiem un slepkavnieciskiem nodomiem. MācÄ«tājam Gentianam Thomollari vairs nebija neviena brÄ«va brÄ«tiņa, ko veltÄ«t programmas plānoÅ”anai. Ludziņa, ko vēlējāmies iestudēt, bija jāatceļ bērnu trÅ«kuma dēļ. Pēdējo trÄ«s dienu laikā tomēr atradās daži brÄ«vprātÄ«gie, un tā iestudējām rekordātrā laikā — divās dienās — citu pasaku — ā€œPrincese uz zirņaā€. Es gatavoju powerpoint prezentāciju par autora biogrāfiju un literāro dzÄ«vi. Ārkārtējās steigas dēļ viss bija jāapkopo pēdējā vakarā. Protams, tieÅ”i tovakar dators pēkŔņi paziņoja, ka tam katrā ziņā nepiecieÅ”ama tÄ«rīŔana, kas mums aizņēma stundas trÄ«s. Gentians pēc tam tulkoja manis sacerēto runu uz albāņu valodu lÄ«dz diviem naktÄ«. Es gāju gulēt ātrāk, lai celtos augŔā seÅ”os un izdarÄ«tu pēdējās korekcijas. Kad piesēdos pie datora, pēkŔņi sajutu asas sāpes labajā acÄ«. Veidoju prezentāciju ar asarojoÅ”u aci, domādama, cik gan vērtÄ«gs ir Å”is pasākums, ja jau mums jāpārcieÅ” tādi uzbrukumi. (Starp citu, pēc tam nebija nekādas nepiecieÅ”amÄ«bas iet pie acu ārsta, jo drÄ«z pēc jubilejas programmas ar manu aci viss bija vislabākajā kārtÄ«bā.) Pat mÅ«su galvenās lomas tēlotājs bija pamanÄ«jies savainot sevi iepriekŔējā vakarā un nespēja pārāk aktÄ«vi kustēties uzveduma laikā.

Tomēr svētÄ«bu straumes bija bagātÄ«gas. Pasākumu apmeklēja aptuveni septiņdesmit pieci cilvēki, bet visvairāk pārsteigti bijām par to, ka ieradās reportieri no veselām piecām televÄ«zijām — trÄ«s no Elbasānas un divas no galvaspilsētas — Tirānas (kaut kas lÄ«dzÄ«gs LNT un LTV1 Latvijā). VisskatÄ«tākā TV visā valstÄ« vēlāk intervēja mācÄ«tāju Gentianu, tādējādi dodot iespēju mums paziņot, ka esam par dzÄ«vi un dzÄ«vÄ«bas vērtēŔanu. ArÄ« intervētie bērni teica, ka viņiem ļoti patÄ«kot mÅ«su rÄ«kotās aktivitātes. Tikām rādÄ«ti visās ziņās un atainoti ļoti pozitÄ«vā gaismā. Reportiere informēja — adventisti reaģē uz apvainojumiem par paÅ”nāvÄ«bu veicināŔanu bērnu vidÅ« — tiem neesot nekāda pamata, jo viņi, tieÅ”i otrādi, palÄ«dz bērniem pilnveidot viņu talantus un māca cienÄ«t gan savu, gan citu cilvēku dzÄ«vÄ«bas, pie tam rÄ«ko psiholoÄ£ijas semināru vecākiem, kā atvairÄ«t bērnus no paÅ”nāvnieciskām domām.

Elbasānas televÄ«zijas galveno vērÄ«bu pievērsa Andersena jubilejas programmai. Tomēr intervijās darÄ«jām zināmus arÄ« Adventistu centra principus. Jubilejas uzrunā stāstÄ«jām par to, ka Andersens, tāpat kā vairums skandināvu, piederējis protestantu draudzei, kā arÄ« to, ka viņa pasakās varam redzēt Dieva raksturu un ka Dievs nav atbildÄ«gs par Ŕīs zemes traģēdijām. Noslēgumā Adventistu draudzes misijas prezidents Leigh Rice novēlēja visiem Dieva svētÄ«bas un izbaudÄ«t dzÄ«vi visā tās pilnÄ«bā, kā to vēlējis arÄ« Jēzus.Ā 

Pamazām varējām just, kā raisās cilvēku uzticēŔanās ne tikai adventistiem, bet arÄ« citām protestantu draudzēm Albānijā, par ko mums liels prieks.Ā 

Tagad mēs tikai gaidām Ŕī pasākuma augļus. Ceļa Meklētāju lÄ«deris Rami Hadroj jau ir saņēmis pozitÄ«vas atsauksmes no vecākiem, kas redzējuÅ”i mÅ«s ziņu izlaidumā. Un tas ir tikai pats sākums.

Lūdziet par adventistu draudzi Albānijā, tāpat kā mēs lūdzam par draudzēm Latvijā.

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.