Mana lūgšana – Anitra Roze

Debesu Tēti!

Lūdzu, uzlūko Savus ļaudis pasaulē, pār kuru savilkušies tumši neziņas un izbaiļu mākoņi! Tu Esi mūsu Gaisma tumsā, mūsu Drošība neziņā un raizēs, mūsu Cerība un mūsu Iepriecinātājs. Tu esi Uzvarētājs. Tu esi mūsu Ārsts. Tu esi mūsu Draugs. Tu esi mūsu Glābējs. Tava sirds sāp, lūkojoties uz pasaules bēdām. Tev rūp ikviens cilvēkbērns visā pasaulē, tāpēc šai laikā palīdzi mums, turoties pie Tavas stiprās rokas, būt par pilsētu kalnā, par lukturi tiem tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, kuri Tevi nepazīst un savās izbailēs ir gluži vieni. Palīdzi parādīt viņiem ceļu, norādīt uz cerību, izgaismot viņu pasauli ar Tavas godības gaismu! 

Kad Tu ceļoji pa Jūdejas un Galilejas ceļiem, Tu nepagāji garām nevienam sirdzējam – vienalga, vai sasirgusi bija viņa miesa vai dvēsele. Uzlūko, Kungs, šajā brīdī ikvienu, kam vajadzīga Tava palīdzība; ikvienu, kas ir slims, vientuļš, noskumis, noraizējies; ikvienu, kas slēpjas aiz smiekliem, jokiem un bravūras; ikvienu, kas cenšas patverties dusmās. Mēs visi ilgojamies pēc miera ostas Tavā klātbūtnē. Paldies, ka esi to apsolījis un bagātīgi dāvā ikvienam – “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jāņa 14:27)

Āmen!