Visi jaunumi
ZiÅas no ÄrzemÄm
Jauns dievnams IrÄkÄJauna SeptÄ«tÄs dienas adventistu baznÄ«ca atvÄrta Mosulas pilsÄtÄ, 400 kilometrus uz ziemeļiem no BagdÄdes. IesvÄtÄ«Å”anas dievkalpojums, kurÄ piedalÄ«jÄs ap 100 draudzes locekļu un viesu no kaimiÅu pilsÄtÄm, notika 1.Ā novembrÄ«. Å is notikums ir ievÄrÄ«bas vÄrts, Åemot vÄrÄ nekÄrtÄ«bas, kÄdas vÄrojamas valstÄ«, un arÄ« nenoteikto situÄciju reliÄ£ijas jomÄ. Neviens nezina, kÄda turpmÄk IrÄkÄ bÅ«s attieksme pret reliÄ£iskajÄm minoritÄtÄm.ApmÄram 40 BagdÄdes draudzes locekļi veica 5 stundas garo ceļu ar autobusu lÄ«dz Mosulai, lai varÄtu dalÄ«ties priekÄ ar mazo Adventistu draudzÄ«ti.āMums nÄcÄs ŔķÄrsot rajonu starp SamÄru un TikrÄ«tu, kas ir Sadama Huseina dzimtÄ vieta, tÄdÄļ pazÄ«stama kÄ Ä«paÅ”i vardarbÄ«ga. Bet mÄs lÅ«dzÄm, lai Dievs mÅ«s sargÄ, un esam pateicÄ«gi ViÅam, ka ceļojums bija gluds un bez piedzÄ«vojumiem,ā saka BagdÄdes draudzes vecÄkais Abdels Masihs.Mosula tiek uzskatÄ«ta par SeptÄ«tÄs dienas adventistu BaznÄ«cas Ŕūpuli IrÄkÄ. PirmÄ draudze tika nodibinÄta tieÅ”i te 1923.Ā gadÄ pÄc tam, kad misionÄrs V.Ā K.Ā Isings bija kristÄ«jis 7 cilvÄkus. 1931.Ā gadÄ tika atvÄrta draudzes skola.VÄlÄk vairums draudzes locekļu pÄrcÄlÄs uz dzÄ«vi BagdÄdÄ. Nesen draudzes vecÄkie nolÄma nopirkt un pÄrbÅ«vÄt jaunu Äku, ar labÄkÄm komunikÄcijÄm, modernÄkÄ pilsÄtas daļÄ. ÄkÄ ir arÄ« dzÄ«voklis mÄcÄ«tÄjam. Jaunais dievnams atrodas tikai dažu simtu metru attÄlumÄ no senÄs pilsÄtas Ninives sienÄm. MusulmaÅi tic, ka BÄ«beles pravieÅ”a Jonas kaps atrodas apmÄram 2 kilometru attÄlumÄ.IrÄkas Adventistu BaznÄ«cas vadÄ«tÄji vÄlas atvÄrt vairÄkus jaunus dievnamus. Viena no pilsÄtÄm ir Unhuka, kur BaznÄ«ca vÄlas nopirkt Äku un nodibinÄt draudzi.JÄpiebilst, ka IrÄkÄ ir ap 400 adventistu, kas pulcÄjas ÄetrÄs draudzÄs.Zaokskas seminÄram 15 gadiKopÄ ar ciemiÅiem no SavienotajÄm ValstÄ«m, Eiropas un visas bijuÅ”Äs Padomju savienÄ«bas teritorijas Zaokskas TeoloÄ£iskÄ akadÄmija (tÄ tagad sauc Å”o seminÄru) svinÄja 15 gadu jubileju. PÄc padomju Äras sabrukuma Ŕī bija pirmÄ garÄ«gÄ adventistu mÄcÄ«bu iestÄde, kurai atļÄva darboties PSRS teritorijÄ. TÄs izveidÄ piedalÄ«jÄs draudzes locekļi no visas pasaules, tajÄ skaitÄ arÄ« Latvijas.SvinÄ«bu pasÄkumÄ Vispasaules BaznÄ«cu pÄrstÄvÄja bijuÅ”as Adventistu BaznÄ«cas vadÄ«tÄjs Teds Vilsons un mÄcÄ«tÄjs Huans Prestols. Apsveikuma telegrammas bija atsÅ«tÄ«jusi arÄ« Krievijas Dome un Tieslietu ministrija.Adventistu draudzes pieaugums KrievijÄDaudzÄs adventistu divÄ«zijÄs notikuÅ”as gada sanÄksmes. ArÄ« EiroÄzijas divÄ«zijÄ. GalvenÄ uzmanÄ«ba sanÄksmÄ pievÄrsta BaznÄ«cas pieaugumam. Ir nopirktas 308 Äkas baznÄ«cu izveidei, Å”obrÄ«d notiek dokumentu kÄrtoÅ”ana vÄl 7 dievnamiem. Ir izveidotas 200 BÄ«beles studiju grupas un 101 jauna draudze. 323 mÄcÄ«tÄji apmÄcÄ«ti Ä«paÅ”ai evaÅÄ£elizÄcijas programmai. BaznÄ«cas mÄrÄ·is ir motivÄt personisko evaÅÄ£elizÄciju un veidot vairÄk BÄ«beles studiju grupas un draudzes.AmerikÄ adventistus neatpazÄ«stKaut gan Adventistu BaznÄ«ca ir pielikusi lielas pÅ«les, lai veidotu atpazÄ«stamu tÄlu ASV, aptaujas rÄda, ka mazÄk cilvÄku zina, kas ir adventisti. ZiemeļamerikÄ ir 1 miljons SeptÄ«tÄs dienas adventistu.Ja pirms 20ā30 gadiem adventistu vÄrds AmerikÄ bija pazÄ«stamÄks, tad 2003.Ā gadÄ tikai 56 procenti ASV un KanÄdas iedzÄ«votÄju teicÄs zinÄm, kas ir adventisti. 1986.Ā gadÄ 70 procenti bija dzirdÄjuÅ”i par Adventistu BaznÄ«cu.āKultÅ«ra ir mainÄ«jusies. Tagad ir vairÄk nekristieÅ”u,ā saka Ziemeļamerikas KomunikÄcijas departamenta direktors Kermits Neteburgs. āÅ odien masu medijos ir lielÄka konkurence par atpazÄ«stamÄ«bu. Otrs iemesls ir tas, ka adventisti ir pÄrtraukuÅ”i zinÄmas aktivitÄtes sabiedrÄ«bÄ. MÄs vairs neklauvÄjam pie durvÄ«m, lai stÄstÄ«tu par Dievu un iznÄsÄtu grÄmatas. MÄs nerÄ«kojam publiskus seminÄrus, kÄ tas bija kÄdreiz. Tas droÅ”i vien ir iemesls, kÄdÄļ esam palikuÅ”i mazÄk pazÄ«stami.āPÄtÄ«jums rÄda, ka tie, kuri ir jaunÄki par 40 gadiem, daudz retÄk ir dzirdÄjuÅ”i par Adventistu BaznÄ«cu. Å Ä« tendence ir vÄrojama kopÅ” 1970.Ā gada.Tiem 56 procentiem, kas bija dzirdÄjuÅ”i par adventistiem, jautÄja, kas nÄk viÅu prÄtÄ, kad viÅi dzird SeptÄ«tÄs dienas adventistu BaznÄ«cas vÄrdu. 33 procenti sacÄ«ja, ka viÅiem ir pozitÄ«vas emocijas, 20 procentiem negatÄ«vas. 15 procenti asociÄja Å”o nosaukumu ar MormoÅu BaznÄ«cu, Jehovas lieciniekiem vai arÄ« teica, ka Adventistu BaznÄ«ca ir kults.Neteburgs uzskata, ka tas ir viens no vissatraucoÅ”Äkajiem atklÄjumiem, jo āmÄs gribÄtu, lai cilvÄki zina, kas mÄs esamā.VÄl viens interesants ir fakts, ka tie cilvÄki, kas ir dzirdÄjuÅ”i par adventistiem, pazÄ«st kÄdu adventistu, jo viens no viÅu kaimiÅiem, draugiem, radiniekiem, kolÄÄ£iem vai paziÅÄm ir draudzes loceklis.Visas mÅ«su programmas presÄ, publikÄcijas, reklÄmas, kÄdas ir bijuÅ”as AmerikÄ par BaznÄ«cu, nav atstÄjuÅ”as gandrÄ«z nekÄdu iespaidu uz cilvÄku zinÄÅ”anÄm. Tas nozÄ«mÄ, ka vissvarÄ«gÄkais ir personiskais kontakts. Un tikai draudzes locekļi ir tie, kas var nest pasaulÄ BaznÄ«cas vÄrdu.SkumÄ«gas ziÅasMasu medijos ir izskanÄjuÅ”as ziÅas par ugunsgrÄku Tautu draudzÄ«bas universitÄtes kopmÄ«tnÄs MaskavÄ. DiemžÄl postoÅ”ajÄ ugunsgrÄkÄ, kur bojÄ gÄja 38 studenti un vairÄk nekÄ 200 ievainoti, cietuÅ”i arÄ« divi adventistu studenti. Viens no viÅiem Džiankarlo Paitamala Saencs ir miris. Otrs ā Ivans Ostrovskis no BrazÄ«lijas ā tika hospitalizÄts. ViÅa dzÄ«vÄ«bai briesmas nedraud. ViÅÅ” izlÄca no 5.Ā stÄva loga un lauza roku, ribas un bojÄja mugurkaulu. Ostrovskis pats uzskata, ka Dievs brÄ«numainÄ kÄrtÄ viÅu izglÄbis.
Jauna SeptÄ«tÄs dienas adventistu baznÄ«ca atvÄrta Mosulas pilsÄtÄ, 400 kilometrus uz ziemeļiem no BagdÄdes. IesvÄtÄ«Å”anas dievkalpojums, kurÄ piedalÄ«jÄs ap 100 draudzes locekļu un viesu no kaimiÅu pilsÄtÄm, notika 1.Ā novembrÄ«. Å is notikums ir ievÄrÄ«bas vÄrts, Åemot vÄrÄ nekÄrtÄ«bas, kÄdas vÄrojamas valstÄ«, un arÄ« nenoteikto situÄciju reliÄ£ijas jomÄ. Neviens nezina, kÄda turpmÄk IrÄkÄ bÅ«s attieksme pret reliÄ£iskajÄm minoritÄtÄm.
ApmÄram 40 BagdÄdes draudzes locekļi veica 5 stundas garo ceļu ar autobusu lÄ«dz Mosulai, lai varÄtu dalÄ«ties priekÄ ar mazo Adventistu draudzÄ«ti.
āMums nÄcÄs ŔķÄrsot rajonu starp SamÄru un TikrÄ«tu, kas ir Sadama Huseina dzimtÄ vieta, tÄdÄļ pazÄ«stama kÄ Ä«paÅ”i vardarbÄ«ga. Bet mÄs lÅ«dzÄm, lai Dievs mÅ«s sargÄ, un esam pateicÄ«gi ViÅam, ka ceļojums bija gluds un bez piedzÄ«vojumiem,ā saka BagdÄdes draudzes vecÄkais Abdels Masihs.
Mosula tiek uzskatÄ«ta par SeptÄ«tÄs dienas adventistu BaznÄ«cas Ŕūpuli IrÄkÄ. PirmÄ draudze tika nodibinÄta tieÅ”i te 1923.Ā gadÄ pÄc tam, kad misionÄrs V.Ā K.Ā Isings bija kristÄ«jis 7 cilvÄkus. 1931.Ā gadÄ tika atvÄrta draudzes skola.
VÄlÄk vairums draudzes locekļu pÄrcÄlÄs uz dzÄ«vi BagdÄdÄ. Nesen draudzes vecÄkie nolÄma nopirkt un pÄrbÅ«vÄt jaunu Äku, ar labÄkÄm komunikÄcijÄm, modernÄkÄ pilsÄtas daļÄ. ÄkÄ ir arÄ« dzÄ«voklis mÄcÄ«tÄjam. Jaunais dievnams atrodas tikai dažu simtu metru attÄlumÄ no senÄs pilsÄtas Ninives sienÄm. MusulmaÅi tic, ka BÄ«beles pravieÅ”a Jonas kaps atrodas apmÄram 2 kilometru attÄlumÄ.
IrÄkas Adventistu BaznÄ«cas vadÄ«tÄji vÄlas atvÄrt vairÄkus jaunus dievnamus. Viena no pilsÄtÄm ir Unhuka, kur BaznÄ«ca vÄlas nopirkt Äku un nodibinÄt draudzi.
JÄpiebilst, ka IrÄkÄ ir ap 400 adventistu, kas pulcÄjas ÄetrÄs draudzÄs.
Zaokskas seminÄram 15 gadi
KopÄ ar ciemiÅiem no SavienotajÄm ValstÄ«m, Eiropas un visas bijuÅ”Äs Padomju savienÄ«bas teritorijas Zaokskas TeoloÄ£iskÄ akadÄmija (tÄ tagad sauc Å”o seminÄru) svinÄja 15 gadu jubileju. PÄc padomju Äras sabrukuma Ŕī bija pirmÄ garÄ«gÄ adventistu mÄcÄ«bu iestÄde, kurai atļÄva darboties PSRS teritorijÄ. TÄs izveidÄ piedalÄ«jÄs draudzes locekļi no visas pasaules, tajÄ skaitÄ arÄ« Latvijas.
SvinÄ«bu pasÄkumÄ Vispasaules BaznÄ«cu pÄrstÄvÄja bijuÅ”as Adventistu BaznÄ«cas vadÄ«tÄjs Teds Vilsons un mÄcÄ«tÄjs Huans Prestols. Apsveikuma telegrammas bija atsÅ«tÄ«jusi arÄ« Krievijas Dome un Tieslietu ministrija.
Adventistu draudzes pieaugums KrievijÄ
DaudzÄs adventistu divÄ«zijÄs notikuÅ”as gada sanÄksmes. ArÄ« EiroÄzijas divÄ«zijÄ. GalvenÄ uzmanÄ«ba sanÄksmÄ pievÄrsta BaznÄ«cas pieaugumam. Ir nopirktas 308 Äkas baznÄ«cu izveidei, Å”obrÄ«d notiek dokumentu kÄrtoÅ”ana vÄl 7 dievnamiem. Ir izveidotas 200 BÄ«beles studiju grupas un 101 jauna draudze. 323 mÄcÄ«tÄji apmÄcÄ«ti Ä«paÅ”ai evaÅÄ£elizÄcijas programmai. BaznÄ«cas mÄrÄ·is ir motivÄt personisko evaÅÄ£elizÄciju un veidot vairÄk BÄ«beles studiju grupas un draudzes.
AmerikÄ adventistus neatpazÄ«st
Kaut gan Adventistu BaznÄ«ca ir pielikusi lielas pÅ«les, lai veidotu atpazÄ«stamu tÄlu ASV, aptaujas rÄda, ka mazÄk cilvÄku zina, kas ir adventisti. ZiemeļamerikÄ ir 1 miljons SeptÄ«tÄs dienas adventistu.
Ja pirms 20ā30 gadiem adventistu vÄrds AmerikÄ bija pazÄ«stamÄks, tad 2003.Ā gadÄ tikai 56 procenti ASV un KanÄdas iedzÄ«votÄju teicÄs zinÄm, kas ir adventisti. 1986.Ā gadÄ 70 procenti bija dzirdÄjuÅ”i par Adventistu BaznÄ«cu.
āKultÅ«ra ir mainÄ«jusies. Tagad ir vairÄk nekristieÅ”u,ā saka Ziemeļamerikas KomunikÄcijas departamenta direktors Kermits Neteburgs. āÅ odien masu medijos ir lielÄka konkurence par atpazÄ«stamÄ«bu. Otrs iemesls ir tas, ka adventisti ir pÄrtraukuÅ”i zinÄmas aktivitÄtes sabiedrÄ«bÄ. MÄs vairs neklauvÄjam pie durvÄ«m, lai stÄstÄ«tu par Dievu un iznÄsÄtu grÄmatas. MÄs nerÄ«kojam publiskus seminÄrus, kÄ tas bija kÄdreiz. Tas droÅ”i vien ir iemesls, kÄdÄļ esam palikuÅ”i mazÄk pazÄ«stami.ā
PÄtÄ«jums rÄda, ka tie, kuri ir jaunÄki par 40 gadiem, daudz retÄk ir dzirdÄjuÅ”i par Adventistu BaznÄ«cu. Å Ä« tendence ir vÄrojama kopÅ” 1970.Ā gada.
Tiem 56 procentiem, kas bija dzirdÄjuÅ”i par adventistiem, jautÄja, kas nÄk viÅu prÄtÄ, kad viÅi dzird SeptÄ«tÄs dienas adventistu BaznÄ«cas vÄrdu. 33 procenti sacÄ«ja, ka viÅiem ir pozitÄ«vas emocijas, 20 procentiem negatÄ«vas. 15 procenti asociÄja Å”o nosaukumu ar MormoÅu BaznÄ«cu, Jehovas lieciniekiem vai arÄ« teica, ka Adventistu BaznÄ«ca ir kults.
Neteburgs uzskata, ka tas ir viens no vissatraucoÅ”Äkajiem atklÄjumiem, jo āmÄs gribÄtu, lai cilvÄki zina, kas mÄs esamā.
VÄl viens interesants ir fakts, ka tie cilvÄki, kas ir dzirdÄjuÅ”i par adventistiem, pazÄ«st kÄdu adventistu, jo viens no viÅu kaimiÅiem, draugiem, radiniekiem, kolÄÄ£iem vai paziÅÄm ir draudzes loceklis.
Visas mÅ«su programmas presÄ, publikÄcijas, reklÄmas, kÄdas ir bijuÅ”as AmerikÄ par BaznÄ«cu, nav atstÄjuÅ”as gandrÄ«z nekÄdu iespaidu uz cilvÄku zinÄÅ”anÄm. Tas nozÄ«mÄ, ka vissvarÄ«gÄkais ir personiskais kontakts. Un tikai draudzes locekļi ir tie, kas var nest pasaulÄ BaznÄ«cas vÄrdu.
SkumÄ«gas ziÅas
Masu medijos ir izskanÄjuÅ”as ziÅas par ugunsgrÄku Tautu draudzÄ«bas universitÄtes kopmÄ«tnÄs MaskavÄ. DiemžÄl postoÅ”ajÄ ugunsgrÄkÄ, kur bojÄ gÄja 38 studenti un vairÄk nekÄ 200 ievainoti, cietuÅ”i arÄ« divi adventistu studenti. Viens no viÅiem Džiankarlo Paitamala Saencs ir miris. Otrs ā Ivans Ostrovskis no BrazÄ«lijas ā tika hospitalizÄts. ViÅa dzÄ«vÄ«bai briesmas nedraud. ViÅÅ” izlÄca no 5.Ā stÄva loga un lauza roku, ribas un bojÄja mugurkaulu. Ostrovskis pats uzskata, ka Dievs brÄ«numainÄ kÄrtÄ viÅu izglÄbis.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
Baltijas JaunieŔu konference ACTS
AicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstÄ«Å”ana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
Eiropas Adventistu jaunieŔu kongress 2026 (AYC26)
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Adventistu pÄrstÄvis Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...