Sabata nomaiņa uz svētdienu kristīgajā baznīcā, 3. daļa

Citāts no “Katoļu Tautas-katehisma” vācu valodā.
Redaktors Francis Spirago
Lingen, 1927. g., 21. lpp.
 
“Svētie apustuļi nebija saņēmuši no Kristus pavēli visu uzrakstīt, bet gan bija saņēmuši pavēli visu mācīt (Mat. 28:19). Tādēļ viņi ir rakstījuši maz un tikai vajadzības spiesti. Viņu vēsts ir ļoti nepilnīga, jo viņi aprakstīja pārsvarā tikai Kristus darbus un brīnumus, bet ļoti maz Kristus mācību. Svēto Grāmatu izdevējs atklāti pasaka, ka viņi nav visu uzrakstījuši, un daudzas lietas kristiešiem ir nodotas tikai mutiski (2. Jāņa 1:12; 1. Kor. 11:2), taču arī tas, kas ir ticis nodots mutiski kristiešiem ir saistošs. “Tad nu, brāļi, stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies gan no mūsu runām, gan no mūsu vēstules” (2. Tes. 2:15). Svētais Jānis sava evaņģēlija noslēgumā saka: “Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas” (Jņ. 21:25). Mēs tiekam pamācīti arī ar mutvārdu tradīciju. Caur mutvārdu tradīciju mēs uzzinām, piemēram, ka Kristus ir dibinājis 7 sakramentus, ka ir jāsvēta svētdiena, ka ir atļauta zīdaiņu kristīšana, tikai pateicoties tradīcijai mēs zinām, kuras grāmatas pieder pie Svētiem Rakstiem. Kad protestanti apgalvo, ka tie turas tikai pie Bībeles, tad viņi runā tai pretī ar svētdienas ievērošanu, jo Bībele nekur nemāca par svētdienas svētīšanu, bet gan par sabata ievērošanu.”
 
Tātad, saskaņā ar šo katoļu katehismu, ja protestanti ievēro svētdienu, tie nerīkojas saskaņā ar Bībeli.