MatÄ«ss KaudzÄ«te un Andrejs StÄrste savÄ grÄmatÄ āSÄta un skolaā 1900. g. rakstÄ«ja:
āPirmÄ kristÄ«gÄ JÅ«du draudze ÄzijÄ svÄtÄ«ja Kristus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs svÄtkus vienÄ laikÄ ar JÅ«du pasÄ svÄtkiem un noturÄja to vakaru priekÅ” tiem pasÄ maltÄ«ti jeb vakariÅas, kÄ tas JÅ«diem no Mozus bija mÄcÄ«ts.
MatÄ«ss KaudzÄ«te un Andrejs StÄrste savÄ grÄmatÄ āSÄta un skolaā 1900. g. rakstÄ«ja:
āPirmÄ kristÄ«gÄ JÅ«du draudze ÄzijÄ svÄtÄ«ja Kristus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs svÄtkus vienÄ laikÄ ar JÅ«du pasÄ svÄtkiem un noturÄja to vakaru priekÅ” tiem pasÄ maltÄ«ti jeb vakariÅas, kÄ tas JÅ«diem no Mozus bija mÄcÄ«ts.
Bet tie, kas no pagÄniem bija palikuÅ”i par kristÄ«tiem, Ä«paÅ”i Romas kristÄ«tie, tie ieskatÄ«ja to piektdienu priekÅ” lieldienÄm par lielu gavÄÅ”anas un grÄku nožÄloÅ”anas dienu, tÄpÄc ka Kristus tai dienÄ bija miris, un tie nu atmeta pasÄ maltÄ«ti.
ArÄ« tÄpÄc Romas kristÄ«gie negribÄja turÄt ar JÅ«diem vienÄdÄ«bu, lai toreizÄjie Romas pagÄnu Ä·eizari viÅus neuzlÅ«kotu par kÄdu JÅ«du ticÄ«bas Ŕķiru.
Å Äs abas kristÄ«gÄs draudzes papriekÅ”u atvÄlÄja viena otrai, svinÄt Å”os svÄtkus pÄc savas ieražas. Bet jau 196. gadÄ Romas bÄ«skaps aizliedza svÄtÄ«t lieldienas ar JÅ«diem kopÄ un Äzijas kristÄ«tos norÄdÄ«ja par noklÄ«dÄjiem Å”ai ziÅÄ.
Caur to izcÄlÄs ŔķelÅ”anÄs kristÄ«to starpÄ. Bet Romas draudzei piekrita lielÄkais pulks.
325. gadÄ Nīķejas pilsÄtÄ MazÄzijÄ sapulcÄjÄs daudz kristÄ«to bÄ«skapu no zemju zemÄm apspriest un izlÄ«dzinÄt dažas Ä·ildas un ŔķelÅ”anÄs kristÄ«to starpÄ.
Tad nu sprieda arÄ« par kristÄ«to svÄtdienÄm un svÄtkiem, kÄ un tad tie bÅ«tu turÄmi. KristÄ«tie Ä«paÅ”i gribÄja Å”ai ziÅÄ Å”Ä·irties pavisam no JÅ«diem.
SvÄtdienu nosprieda svÄtÄ«t pirmÄ nedÄļas dienÄ, un nevis septÄ«tÄ, kÄ JÅ«di to svÄtÄ«.
Lieldienas nolika svÄtÄ«t arÄ« pirmÄ nedÄļas dienÄ jeb svÄtdienÄ, un allaž tai svÄtdienÄ pÄc tÄ pilnÄ mÄness, kurÅ” iekrÄ«t pÄc 21. marta mÄneÅ”a dienas. Bet ja pilns mÄness iekrÄ«t minÄtÄ svÄtdienÄ, tad lieldienas svÄtki par nedÄļu vÄlÄk.ā
TÄtad, saskaÅÄ ar MatÄ«sa KaudzÄ«tes un Andreja StÄrstes grÄmatu āSÄta un skola,ā Ā nevis Dievs, bet gan kristÄ«gÄs baznÄ«cas vadÄ«tÄji iecÄla svÄtdienu sabata vietÄ pretÄji BÄ«belÄ uzrakstÄ«tajiem Dieva desmit bauŔļiem.