Visi jaunumi
Laiki, gadi un dienas GalatieŔiem 4:8-11
04.02.2020
Andris PeŔelis
5 min lasīŔanas laiks
āGan toreiz jÅ«s, Dievu nepazÄ«dami, kalpojÄt tiem, kas pÄc bÅ«tÄ«bas nav dievi. Bet tagad, kad jÅ«s Dievu esat atzinuÅ”i vai, labÄki sakot, kad Dievs jÅ«s ir atzinis, kÄ tad jÅ«s atkal atgriežaties pie nespÄcÄ«gajiem un nabadzÄ«gajiem pirmspÄkiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot? JÅ«s cienÄ«jat dienas, mÄneÅ”us, gadus un laikus. Es bÄ«stos, ka tik nebÅ«tu velti pie jums strÄdÄjisā PÄvils vÄrÅ”as pie galatieÅ”iem, norÄdot uz vÄjajiem dabas elementiem, kam tie agrÄk ir kalpojuÅ”i.
āGan toreiz jÅ«s, Dievu nepazÄ«dami, kalpojÄt tiem, kas pÄc bÅ«tÄ«bas nav dievi.Ā Bet tagad, kad jÅ«s Dievu esat atzinuÅ”i vai, labÄki sakot, kad Dievs jÅ«s ir atzinis, kÄ tad jÅ«s atkal atgriežaties pie nespÄcÄ«gajiem un nabadzÄ«gajiem pirmspÄkiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot? JÅ«s cienÄ«jat dienas, mÄneÅ”us, gadus un laikus.Ā Es bÄ«stos, ka tik nebÅ«tu velti pie jums strÄdÄjisā
PÄvils vÄrÅ”as pie galatieÅ”iem, norÄdot uz vÄjajiem dabas elementiem, kam tie agrÄk ir kalpojuÅ”i.
Tie agrÄk bija piekopuÅ”i pagÄnisko praksi, no kÄ, pieÅemot evaÅÄ£Äliju, tie tika atbrÄ«voti, taÄu tagad galatieÅ”i bija pievÄrsuÅ”ies radÄ«bas pielÅ«gsmei citÄ formÄtÄ. GalatieÅ”i atteicÄs no pagÄnisma, bet pieÅÄma jÅ«daisma tradÄ«cijas, kas pÄc satura atŔķiras, bet pÄc formas ir tÄ pati ÄrÄjÄ ceremoniju ievÄroÅ”ana, rituÄlisms, tev nebÅ«s aizskart, tev nebÅ«s pieskarties. Å Ädai praksei nav nekÄ kopÄ«ga ar glÄbÅ”anu. TÄ nespÄj glÄbt pat visdedzÄ«gÄko piekritÄju. TÄ ir nasta pat Ŕīs prakses izgudrotÄjiem.
Laiki ā norÄde uz reliÄ£isko kalendÄru. JÅ«du reliÄ£iskais kalendÄrs ar svÄtkiem, jaunajiem mÄneÅ”iem un ceremonÄlajiem sabatiem kopÅ” JÄzus Kristus nÄves GolgÄtÄ ir pÄrstÄjis bÅ«t aktuÄls.
Gadi ā sabata gadi, jubilejas gadi, kuri bija aktuÄli laikÄ, kad pastÄvÄja VecÄs DerÄ«bas IsraÄla kÄrtÄ«ba.
Dienas - JÅ«s cienÄ«jat dienas ā PÄvils Å”eit 10.p. runÄ par 7 ceremoniÄlajiem sabatiem. Nekur BÄ«belÄ septÄ«tÄs dienas sabats netiek aprakstÄ«ts kÄ Å”eit. Sabats ir RadÄ«tÄja dibinÄts pirms grÄkÄ kriÅ”anas, 2500 gadus pirms Sinaja. Ja septÄ«tÄs dienas sabats ved cilvÄku verdzÄ«bÄ, tad sanÄktu, ka pats RadÄ«tÄjs ir izveidojis kaut ko, kas paverdzina, taÄu Å”Äds secinÄjums nav iespÄjams. JÄzus ir apliecinÄjis, ka sabats ir dots cilvÄka dÄļ, bet jÅ«daisms mÄca, ka cilvÄks ir sabata dÄļ. Te ir atŔķirÄ«gas, pretÄjas pÄc nozÄ«mes, pieejas.
Ronalds Fangs BÄ«beles komentÄros (New International Commentary of the New Testament) par vÄstuli GalatieÅ”iem norÄda, ka pantÄ esoÅ”Ä vÄrdu secÄ«ba sengrieÄ·u valodÄ: dienas, mÄneÅ”i, gadi un laiki, sakrÄ«t ar Septuagintas tulkojumu 1. Mozus 1:14. Tas komentÄtÄju vedina uz domÄm, ka vÄstulÄ GalatieÅ”iem autors norÄda uz astroloÄ£iskajÄm mÄÅticÄ«bÄm, kuras bagÄtÄ«gi ir sastopamas pagÄnu reliÄ£ijÄs. TÄ ir reliÄ£iskÄ dzÄ«ve, kur vadÄs no kalendÄra.
SaistÄ«bÄ ar Å”iem pantiem vÄstulÄ GalatieÅ”iem ir daudz interpretÄciju, taÄu lielÄkÄ daļa no tÄm ir emocionÄlas nokrÄsas, neiedziļinoties bÅ«tÄ«bÄ.
Adventistiem tiek pÄrmests, ka, lasot Å”os pantus, aiz tiem stÄvot āpravietisā, pÄc kÄ Å”os vÄrdus saprot. Te ir svarÄ«gi piebilst, ka, saskaÅÄ ar Elenas Vaitas darbu indeksu, viÅa Å”os pantus nekad nav komentÄjusi vai izmantojusi savos darbos. LÄ«dz ar to adventistiem nav viÅas viedokļa Å”o pantu skaidroÅ”anÄ.
TaÄu Å”os pantus ļoti labi komentÄ citi, piemÄram New International Commentary of the New Testament te norÄda, ka galatieÅ”u problÄma bija tÄ, ka tie, pieÅemot evaÅÄ£Äliju un topot brÄ«vi no pagÄnisma, nonÄca jÅ«daisma reliÄ£iskajÄ sistÄmÄ, kas nespÄj glÄbt, bet paverdzina.
11.p. PÄvils saka, ka baidÄs par galatieÅ”u nÄkotni, viÅu aplamÄs izvÄles dÄļ.
Darbs ir velts, ja galatieÅ”i no vienas verdzÄ«bas nonÄkuÅ”i citÄ, bet brÄ«vÄ«bu nav nosargÄjuÅ”i.
ViÅiem ir nepiecieÅ”ama taisnoÅ”ana ticÄ«bÄ uz JÄzu Kristu, kurÅ” ir miris GolgatÄ un augÅ”ÄmcÄlies no miruÅ”ajiem.
IevÄrojot reliÄ£iskos rituÄlus kÄ glÄbÅ”anas lÄ«dzekļus, tie zaudÄ taisnoÅ”anu, kas ir pieejama vienÄ«gi ticÄ«bÄ uz JÄzus Kristu, pieÅemot ViÅa nopelnu un SvÄtajÄ GarÄ dzÄ«vojot ViÅa VÄrdam atbilstoÅ”u dzÄ«vi.
LÄ«dz ar to problÄma nav reliÄ£isko iestÄdÄ«jumu kvalitÄtÄ, svÄtku daudzumÄ vai sabata ievÄroÅ”anÄ, bet gan jautÄjumÄ par taisnoÅ”anu Dieva priekÅ”Ä, kas ir mÄcÄ«ta jau ÄbrahÄmam, ko PÄvils atgÄdina galatieÅ”iem. ÄbrahÄmam apsolÄ«tÄ taisnoÅ”ana ir dota ar Dieva apsolÄ«jumu.
Krusta piedauzÄ«ba, kad pieÅem cilvÄku likumus, tiem izpatÄ«kot, lai izvairÄ«tos no nosodÄ«juma un vajÄÅ”anÄm.
Ā
PÄvils vÄrÅ”as pie galatieÅ”iem, norÄdot uz vÄjajiem dabas elementiem, kam tie agrÄk ir kalpojuÅ”i.
Tie agrÄk bija piekopuÅ”i pagÄnisko praksi, no kÄ, pieÅemot evaÅÄ£Äliju, tie tika atbrÄ«voti, taÄu tagad galatieÅ”i bija pievÄrsuÅ”ies radÄ«bas pielÅ«gsmei citÄ formÄtÄ. GalatieÅ”i atteicÄs no pagÄnisma, bet pieÅÄma jÅ«daisma tradÄ«cijas, kas pÄc satura atŔķiras, bet pÄc formas ir tÄ pati ÄrÄjÄ ceremoniju ievÄroÅ”ana, rituÄlisms, tev nebÅ«s aizskart, tev nebÅ«s pieskarties. Å Ädai praksei nav nekÄ kopÄ«ga ar glÄbÅ”anu. TÄ nespÄj glÄbt pat visdedzÄ«gÄko piekritÄju. TÄ ir nasta pat Ŕīs prakses izgudrotÄjiem.
Laiki ā norÄde uz reliÄ£isko kalendÄru. JÅ«du reliÄ£iskais kalendÄrs ar svÄtkiem, jaunajiem mÄneÅ”iem un ceremonÄlajiem sabatiem kopÅ” JÄzus Kristus nÄves GolgÄtÄ ir pÄrstÄjis bÅ«t aktuÄls.
Gadi ā sabata gadi, jubilejas gadi, kuri bija aktuÄli laikÄ, kad pastÄvÄja VecÄs DerÄ«bas IsraÄla kÄrtÄ«ba.
Dienas - JÅ«s cienÄ«jat dienas ā PÄvils Å”eit 10.p. runÄ par 7 ceremoniÄlajiem sabatiem. Nekur BÄ«belÄ septÄ«tÄs dienas sabats netiek aprakstÄ«ts kÄ Å”eit. Sabats ir RadÄ«tÄja dibinÄts pirms grÄkÄ kriÅ”anas, 2500 gadus pirms Sinaja. Ja septÄ«tÄs dienas sabats ved cilvÄku verdzÄ«bÄ, tad sanÄktu, ka pats RadÄ«tÄjs ir izveidojis kaut ko, kas paverdzina, taÄu Å”Äds secinÄjums nav iespÄjams. JÄzus ir apliecinÄjis, ka sabats ir dots cilvÄka dÄļ, bet jÅ«daisms mÄca, ka cilvÄks ir sabata dÄļ. Te ir atŔķirÄ«gas, pretÄjas pÄc nozÄ«mes, pieejas.
Ronalds Fangs BÄ«beles komentÄros (New International Commentary of the New Testament) par vÄstuli GalatieÅ”iem norÄda, ka pantÄ esoÅ”Ä vÄrdu secÄ«ba sengrieÄ·u valodÄ: dienas, mÄneÅ”i, gadi un laiki, sakrÄ«t ar Septuagintas tulkojumu 1. Mozus 1:14. Tas komentÄtÄju vedina uz domÄm, ka vÄstulÄ GalatieÅ”iem autors norÄda uz astroloÄ£iskajÄm mÄÅticÄ«bÄm, kuras bagÄtÄ«gi ir sastopamas pagÄnu reliÄ£ijÄs. TÄ ir reliÄ£iskÄ dzÄ«ve, kur vadÄs no kalendÄra.
SaistÄ«bÄ ar Å”iem pantiem vÄstulÄ GalatieÅ”iem ir daudz interpretÄciju, taÄu lielÄkÄ daļa no tÄm ir emocionÄlas nokrÄsas, neiedziļinoties bÅ«tÄ«bÄ.
Adventistiem tiek pÄrmests, ka, lasot Å”os pantus, aiz tiem stÄvot āpravietisā, pÄc kÄ Å”os vÄrdus saprot. Te ir svarÄ«gi piebilst, ka, saskaÅÄ ar Elenas Vaitas darbu indeksu, viÅa Å”os pantus nekad nav komentÄjusi vai izmantojusi savos darbos. LÄ«dz ar to adventistiem nav viÅas viedokļa Å”o pantu skaidroÅ”anÄ.
TaÄu Å”os pantus ļoti labi komentÄ citi, piemÄram New International Commentary of the New Testament te norÄda, ka galatieÅ”u problÄma bija tÄ, ka tie, pieÅemot evaÅÄ£Äliju un topot brÄ«vi no pagÄnisma, nonÄca jÅ«daisma reliÄ£iskajÄ sistÄmÄ, kas nespÄj glÄbt, bet paverdzina.
11.p. PÄvils saka, ka baidÄs par galatieÅ”u nÄkotni, viÅu aplamÄs izvÄles dÄļ.
Darbs ir velts, ja galatieÅ”i no vienas verdzÄ«bas nonÄkuÅ”i citÄ, bet brÄ«vÄ«bu nav nosargÄjuÅ”i.
ViÅiem ir nepiecieÅ”ama taisnoÅ”ana ticÄ«bÄ uz JÄzu Kristu, kurÅ” ir miris GolgatÄ un augÅ”ÄmcÄlies no miruÅ”ajiem.
IevÄrojot reliÄ£iskos rituÄlus kÄ glÄbÅ”anas lÄ«dzekļus, tie zaudÄ taisnoÅ”anu, kas ir pieejama vienÄ«gi ticÄ«bÄ uz JÄzus Kristu, pieÅemot ViÅa nopelnu un SvÄtajÄ GarÄ dzÄ«vojot ViÅa VÄrdam atbilstoÅ”u dzÄ«vi.
LÄ«dz ar to problÄma nav reliÄ£isko iestÄdÄ«jumu kvalitÄtÄ, svÄtku daudzumÄ vai sabata ievÄroÅ”anÄ, bet gan jautÄjumÄ par taisnoÅ”anu Dieva priekÅ”Ä, kas ir mÄcÄ«ta jau ÄbrahÄmam, ko PÄvils atgÄdina galatieÅ”iem. ÄbrahÄmam apsolÄ«tÄ taisnoÅ”ana ir dota ar Dieva apsolÄ«jumu.
Krusta piedauzÄ«ba, kad pieÅem cilvÄku likumus, tiem izpatÄ«kot, lai izvairÄ«tos no nosodÄ«juma un vajÄÅ”anÄm.
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...