Reliģiskās brīvības ierobežojumi Krievijā

Reliģiju dalīšana tradicionālajās un netradicionālajās ir antikonstitucionāla. Tādu secinājumu izdarīja Apaļā galda dalībnieki, kurš notika Maskavā, Krievijā.

Diskusijā, kuru organizēja protestantu žurnālisti, piedalījās vairāki teologi un daži valdības pārstāvji. To atbalstīja Kristīgo žurnālistu asociācija, Krievijas reliģisko studiju žurnāls un Maskavas Helsinku grupa, kas ir atzīta cilvēktiesību organizācija. Diskusijas mērķis bija pārrunāt iespējamos grozījumus Krievijas Reliģijas likumā.

Dažādu konfesiju un akadēmisko institūciju pārstāvji asi kritizēja Krievijas valdības praksi dalīt reliģiskās ticības tradicionālajās un netradicionālajās. Apaļā galda dalībnieki arī ierosināja mainīt preambulu 1997. gadā pieņemtajā likumā par reliģisko organizāciju un sirdsapziņas brīvību. Šī sadaļa attiecas uz Pareizticīgo baznīcu kā vēsturisku un pārāku pār citām konfesijām.

Lai gan Krievijas konstitūcija garantē vienādas tiesības visām ticībām, vairums mazo grupu pārstāvju saka, ka vienlīdzība nav iespējama tik ilgi, kamēr valdība atļauj noteikt, cik pieņemama tai ir viena vai otra reliģija.

“Mūsu draudze oficiāli ir noteikta kā tradicionālā,” saka Valērijs Ivanovs, kurš pārstāvēja sanāksmē Septītās dienas adventistus. “Bet dažkārt vietējās varas pārstāvji mūs uzskata par netradicionāliem vai pat nosauc mūs par sektu. Tad mums aizliedz izīrēt telpas, kur organizēt publiskus pasākumus. Un daudzām konfesijām situācija ir vēl sliktāka.”