Reliģiskā brīvība Serbijā

Likumprojekts, kurš paredz dažām reliģijām lielākas pilnvaras un iespējas nekā citām, ir izraisījis protestus no dažādām Serbijas reliģiskās sabiedrības grupām. Baptisti, Vasarsvētku draudze un Septītās dienas adventisti ir starp tiem, kuri nosaukuši likumprojektu par antikonstitucionālu un diskriminējošu, sakot, ka tas atsevišķas ticības pasludina par īpašām.Likumprojekts, kurš šobrīd tiek apspriests, atzīst Serbijas Pareizticīgo baznīcu, Katoļu baznīcu, Luterāņus, Reformātu baznīcu, Islamu un Ebreju ticību kā tradicionālas un vēsturiskas ticības Serbijā. Šīs konfesijas un ticības varēs piedalīties reliģiskās izglītības programmā, kuru drīz ieviesīs valsts finansētajās skolās.Adventistu draudze nav starp tām konfesijām, kuras atzītas par tradicionālām un vēsturiskām, atzīst reģiona Adventistu draudzes prezidents Radisa Antiks. Viņš saka, ka visas līdzšinējās sarunas ar Serbijas Reliģisko lietu ministru Vojislavu Milovanoviču bijušas nesekmīgas.Pēdējo sešu gadu laikā Serbijas reliģisko organizāciju nākotne bijusi neskaidra. 1993.gadā, kad tika atcelts komunistu likums, kurš regulēja reliģisko organizāciju darbību, daudzas draudzes ieguva statusu, reģistrējoties kā "pilsoņu asociācijas". 1995.gadā Austākā tiesa šo praksi aizliedza, un kopš tā laika reliģiskām organizācijām vairs nav bijušas iespējas reģistrēties. Jaunais likums ir valdības pirmais mēģinājums pieņemt likumu, kas regulētu reliģisko grupu darbību.Jāpiebilst, ka valdība šobrīd minēto likumprojektu nav pieņēmusi, sakot, ka tas ir tikai izstrādes formā un ka tā gala versija tomēr atspoguļos patiesos demokrātiskos ideālus.