Visi jaunumi
Kam ticÄt ā BÄ«belei vai rakstniekam?
āCeru, ka Ŕī grÄmata un filma cilvÄkus ne vien izklaidÄs, bet arÄ« kalpos kÄ pamudinÄjums sÄkt paÅ”iem savus pÄtÄ«jumus, kÄ arÄ« atdzÄ«vinÄs interesi par ticÄ«bas jautÄjumiem,ā tÄ par āDa VinÄi koduā saka tÄs autors Dens Brauns. Lai gan katoļu baznÄ«ca un arÄ« citas tradicionÄlÄs konfesijas par Å”o gara darbu izsakÄs visai negatÄ«vi, tÄ guvusi ļoti lielu sabiedrÄ«bas interesi, iespÄjams, tÄdÄļ, ka cilvÄkiem ir daudz neskaidru jautÄjumu par kristietÄ«bu.
āCeru, ka Ŕī grÄmata un filma cilvÄkus ne vien izklaidÄs, bet arÄ« kalpos kÄ pamudinÄjums sÄkt paÅ”iem savus pÄtÄ«jumus, kÄ arÄ« atdzÄ«vinÄs interesi par ticÄ«bas jautÄjumiem,ā tÄ par āDa VinÄi koduā saka tÄs autors Dens Brauns. Lai gan katoļu baznÄ«ca un arÄ« citas tradicionÄlÄs konfesijas par Å”o gara darbu izsakÄs visai negatÄ«vi, tÄ guvusi ļoti lielu sabiedrÄ«bas interesi, iespÄjams, tÄdÄļ, ka cilvÄkiem ir daudz neskaidru jautÄjumu par kristietÄ«bu.
VairÄk nekÄ 40 miljoni izpÄrdotu eksemplÄru un darba tulkojumu 40 valodÄs atnesa Denam Braunam pasaules slavu un lika žurnÄlam āTimesā ierindot rakstnieku 100 ietekmÄ«gÄko pasaules cilvÄku vidÅ«. āDa VinÄi kodsā guva piekritÄju uzslavu, bet vÄl vairÄk nopietnu kritiku. KÄdÄļ? RomÄns paliktu tikai romÄns, ja pirmajÄ lappusÄ autors nebÅ«tu apgalvojis, ka visi grÄmatÄ minÄtie dokumenti atspoguļo patiesÄ«bu. Vai tÄ tas patieÅ”Äm ir?
CilvÄki meklÄ atbildes
Lai censtos labÄk izprast āDa VinÄi kodaā popularitÄtes iemeslus un tajÄ atspoguļotos faktus, pagÄjuÅ”ajÄ nedÄÄ¼Ä Jelgavas baptistu draudze organizÄja diskusiju par Å”o rakstniecÄ«bas darbu un pÄc tÄ uzÅemto filmu. TajÄ piedalÄ«jÄs vairÄki speciÄlisti, tai skaitÄ Lutera akadÄmijas profesore Sandra Gintere, un ikviens interesents varÄja uzdot jautÄjumus.Ā
āDomÄju, ka Ŕī grÄmata ir protests pret BaznÄ«cu, kas atseviŔķos gadÄ«jumos neveic savas funkcijas. AtzÄ«Å”os godÄ«gi ā es āDa VinÄi koduā izlasÄ«ju 12 stundÄs. PatieÅ”Äm aizraujoÅ”a grÄmata, fascinÄjoÅ”s trilleris, bet tikai tad, ja cilvÄks to uztver kÄ rakstniecÄ«bas darbu, nevis patiesÄ«bas paudÄju,ā uzskata Ägenskalna baptistu draudzes mÄcÄ«tÄjs Edgars Mažis.Ā
S. Ginterei savukÄrt Ŕķiet, ka agrÄk Å”ÄdÄs grÄmatÄs aprakstÄ«tais cilvÄkus tik ļoti neietekmÄtu. āTagad trÅ«kst informÄcijas, cilvÄkiem ir daudz jautÄjumu, uz kuriem viÅi nerod atbildes, arÄ« zinÄÅ”anas Å”ajÄ jomÄ ir visai trÅ«cÄ«gas. DiemžÄl Ŕī informÄcija daudziem ir pirmÄ, tÄpÄc paliek zemapziÅÄ, veidojot viÅu uzskatu par kristietÄ«bu un baznÄ«cu,ā piebilst profesore.Ā
Diskusijas dalÄ«bnieki atzina, ka ir lietas, kas var Ŕķist nepieÅemamas, piemÄram, sievietes diskriminÄcija, piedÄvÄjot tai visus grÄkus. āPatiesÄ«ba ir pretÄja ā evaÅÄ£Älijs, piemÄram, atbildÄ«bu par koÅ”anu ÄbolÄ Ädenes dÄrzÄ prasa no Ädama, nevis Ievas, turklÄt Kristus mÄcÄ«bas sievietes pacÄla tÄdÄ statusÄ, kÄdÄ viÅas nebija no grÄkÄ kriÅ”anas brīža,ā apgalvo S.Gintere. Protams, strÄ«dÄ«gs jautÄjums ir par sievietÄm mÄcÄ«tÄjÄm ā viÅas Å”ÄdÄ amatÄ nevar bÅ«t, taÄu tam ir vÄsturisks pamatojums, ko diez vai viena filma un grÄmata spÄtu labot.
āMan liekas, ka D.Brauna grÄmatas popularitÄti var izskaidrot ar to, ka cilvÄks grib domÄt pats, nevis ļaut BaznÄ«cai pateikt, ko viÅÅ” meklÄ. CilvÄki to neatrod BaznÄ«cÄ, tÄpÄc meklÄ citur. Ja kristietÄ«ba liek Å”aubÄ«ties, ka Dievs darÄ«jis brÄ«numus, tad nav vÄrts tai ticÄt. VarbÅ«t grÄmata tomÄr devusi arÄ« labumu ā daudziem lasÄ«tÄjiem radusies vÄlme izpÄtÄ«t, un, kas zina, varbÅ«t tieÅ”i Å”ajos pÄtÄ«jumos viÅi atradÄ«s Dievu,ā savu pÄrliecÄ«bu pauda āLatvijas radioā žurnÄlists Aidis Tomsons.
GrÄmatas notikumi un to apgÄÅ”ana
Sionas Priorijas slepenajai organizÄcijai ir centrÄlÄ loma romÄnÄ. TÄs glabÄtais noslÄpums par Mariju MagdalÄnu un JÄzu Kristu it kÄ apdraudÄtu BaznÄ«cas pastÄvÄÅ”anu un darbÄ«bu. TomÄr nereÄls Ŕķiet apgalvojums, ka kÄda slepena organizÄcija spÄtu nepÄrtraukti pastÄvÄt 900 gadu, ja Åem vÄrÄ to, cik zibenÄ«gi Ätri mainÄs pasaule un cik daudz pamatÄ«gu vÄsturisku izmaiÅu noticis gadsimtu laikÄ. Sionas Priorija nav mistiska organizÄcija, kas tapusi viduslaikos. 1956. gadÄ ar notariÄlu aktu to dibinÄjis kÄds francÅ«zis PjÄrs PlantÄrs (1920ā2000). Priorija pat savos ziedu laikos nav apvienojusi vairÄk nekÄ piecpadsmit locekļu. Å Ä«s organizÄcijas mÄrÄ·is bija visai tÄlu no slepeno dokumentu glabÄÅ”anas, jo paredzÄja dzÄ«vojamo mÄju bÅ«vniecÄ«bas atbalstu AnemasÄ Francijas dienvidos. TurklÄt no dibinÄÅ”anas statÅ«tiem top skaidrs tÄs nosaukums ā treÅ”ais statÅ«tu paragrÄfs norÄda uz Sionas kalnu pilsÄtas tuvumÄ, nevis uz tÄ slaveno vÄrda brÄli JeruzalemÄ.
SvarÄ«gÄkÄ romÄnÄ paustÄ atziÅa skar varbÅ«tÄjo Marijas MagdalÄnas un JÄzus Kristus laulÄ«bu. Äetri mums pazÄ«stamie evaÅÄ£Äliji un JaunÄs DerÄ«bas raksti dod iespÄju iepazÄ«ties ar Kristu, viÅa veikumu un tÄ nozÄ«mi. SavukÄrt D.Brauns atmet Å”os droÅ”os avotus, pievÄrÅ”oties XX gadsimta vidÅ« nejauÅ”i atklÄtiem vÄrtÄ«giem dokumentiem, kam tomÄr nav nekÄda sakara ne ar viduslaiku leÄ£endu par GrÄlu, ne romÄna sensacionÄlo fantÄziju par JÄzus laulÄ«bu ar MagdalÄnu.
Daudzas āDa VinÄi kodaā teorijas iespÄjams apstrÄ«dÄt ar vienkÄrÅ”as loÄ£ikas palÄ«dzÄ«bu. PiemÄram, Leonardo da VinÄi, bÅ«dams kristietis, nekad nav vÄlÄjies SvÄtÄ vakarÄdiena gleznÄ attÄlot ne ko citu kÄ vien Kristus mÄcekļus. Ja starp divpadsmit mÄcekļiem ir Marija MagdalÄna, kur gan palicis apustulis JÄnis? TurklÄt viÅu mÄkslinieki vienmÄr attÄlojuÅ”i kÄ skaistu jaunekli, kas mÅ«sdienu cilvÄkam var asociÄties ar sieviŔķību.Ā
Tiem, kas vÄlas iegÅ«t sÄ«kÄku informÄciju par D.Brauna aprakstÄ«tajiem faktiem un to vÄsturiskajiem pretmetiem, lieti var noderÄt buklets āCik patiess ir Da VinÄi Kods?ā, kura elektronisko versiju var atrast mÄjas lapÄ www.catholic.lv. Jelgavas baptistu draudzÄ var saÅemt bezmaksas bukletu āDa VinÄi kods. JautÄjumi par filmuā.Ā
***
Romas katoļu baznÄ«cas kardinÄla JÄÅa Pujata viedoklis:
āDena Brauna āDa VinÄi kodsā no reliÄ£ijas viedokļa ir Dieva zaimoÅ”ana. GrÄmatas un filmas radÄ«tÄji ne tikai piesÄrÅo cilvÄkiem galvas, bet arÄ« nopelna uz viÅu lÄtticÄ«bas rÄÄ·ina. TÄ ir manipulÄcija ar faktiem, vÄstures un kristÄ«gÄs atklÄsmes falsifikÄcija. IespÄjams, kÄds teiks, ka komentÄjot grÄmatu, tÄ tiek reklamÄta, bet BaznÄ«cai nav tiesÄ«bu klusÄt. VÄsture mums pÄrmetÄ«s, ka neesam izteikuÅ”i savu attieksmi.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
ADRA Europe organizÄtÄs apmÄcÄ«bas BelgradÄ
No Ŕī gada 2. lÄ«dz 6. februÄrim SDA AlÅ«ksnes draudzes mÄcÄ«tÄjs Miks Možeiko, pÄrstÄvot organizÄciju ADRA Latvija, apmeklÄja ADRA International un ADRA...
IzmeklÄÅ”anas tiesa DebesÄ«s
Parasti nevienu jautÄjumu vai mÄcÄ«bas tÄmu nemÄdz apspriest vai iztirzÄt, iesÄkot ar vispÄrliecinoÅ”Äko pierÄdÄ«jumu par tÄs patiesumu, bet Å”oreiz tÄ ir...
KÄ atŔķirt savu paÅ”a balsi no Dieva balss
Tas ir ļoti sarežģīts jautÄjums. Neviens cilvÄks nezina, kas notiek otra cilvÄka galvÄ. LielÄkÄ daļa cilvÄku savÄ galvÄ nedzird nekÄdas balsis; tie la...