Konkordāts

Sabiedrības uzmanība pēdējā laikā pievērsta konkordātam. Saeimas Ārlietu komisija saņēmusi vairāku Jēkabpils rajona konfesiju pārstāvju vēstuli, kurā paustas bažas par līguma ratificēšanu starp Latviju un Svēto Krēslu, taču komisija uzskata, ka bažām nav pamata, jo grozījumi reliģisko organizāciju likumā arī pārējām tradicionālajām konfesijām dos iespēju slēgt šādus līgumus. Vēstulē lūgts neratificēt līgumu ar Svēto Krēslu, jo tas piešķirtu privilēģijas katoļu baznīcai Latvijā. Vēstulē arī norādīts, ka līguma ratifikācija būtu pretrunā arī ar Satversmes 99. pantu, kas noteic, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Vēstules autori arī izteikuši bažas par to, ka pēc šā līguma ratifikācijas arī tādas netradicionālas reliģiskās organizācijas kā budisti, musulmaņi un citi vēlētos līdzīgus līgumus ar Latvijas valsti. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Guntars Krasts saka, ka bažām nav pamata, jo vienlaikus ar līguma ratifikāciju Saeimā grozīs reliģisko organizāciju likumu, kurā noteiks, ka tiesības slēgt līdzīgus līgumus ar valsti ir arī pārējām tradicionālajām konfesijām. Komisijas deputāte Vaira Paegle jau iepriekš paskaidroja, ka Latvijas valsts līgums ar Romas katoļu baznīcu neuzliek nekādus papildu pienākumus un arī finansiālās saistības attiecībā pret katoļu baznīcu.