Visi jaunumi

Sabata vēsture – 2. daļa

30.04.2018 Amazing Facts 14 min lasīŔanas laiks

Jēzus laikā Sabats joprojām ieņēma nozÄ«mÄ«gu vietu no jÅ«du dzÄ«vē un paražās. Vai tu zināji, ka visos četros evaņģēlijos vārds Sabats tiek minēts apmēram 60 reizes? Jēzus dzÄ«ve un kalpoÅ”ana arÄ«dzan Ä«paÅ”i vijās ap Sabatu. BÄ«bele skaidri parāda, ka Sabata ievēroÅ”ana bija daļa no Jēzus ieraduma.

Sabats evaņģēlijos

"Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu." (Marka 2:28)
Ā 
Jēzus laikā Sabats joprojām ieņēma nozÄ«mÄ«gu vietu jÅ«du dzÄ«vē un paražās. Vai tu zināji, ka visos četros evaņģēlijos vārds Sabats tiek minēts apmēram 60 reizes? Jēzus dzÄ«ve un kalpoÅ”ana arÄ«dzan Ä«paÅ”i vijās ap Sabatu.
Ā 
BÄ«bele skaidri parāda, ka Sabata ievēroÅ”ana bija daļa no Jēzus ieraduma. ā€œTā ViņŔ nonāca Nacaretē, kur ViņŔ bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma ViņŔ sabata dienā iegāja sinagogā. ViņŔ piecēlās, lai lasÄ«tu.ā€ (LÅ«kas 4:16). BÅ«dams Dieva sekotājs, Jēzus godāja ceturto bausli. Visas kalpoÅ”anas laikā tā Viņam vienmēr bija dziļi nozÄ«mÄ«ga diena.
Ā 
Tomēr reliÄ£iskie vadÄ«tāji, Ä«paÅ”i jau farizeji, atrada veidus, kā Jēzu izsmiet par Sabata ievēroÅ”anu. Lasot evaņģēlijus, nepārprotami redzam, ka Sabats jÅ«diem bija kļuvis par gluži ko citu, nevis to, ko Dievs bija iecerējis, Å”o dienu dodot. Jēzus nekad nesludināja, ka Sabata bauslis ir atcelts vai tas bÅ«tu jāatceļ, tomēr ViņŔ vēlējās atjaunot Å”o dienu saskaņā ar Dieva sākotnējo plānu un mācÄ«t tautai tā patieso nozÄ«mi.
Ā 
Farizejs bija varenas un slavenas senās jÅ«du sektas loceklis, kurÅ” stingri ievēroja Mozus likumu.
Ā 
IepriekŔējās daļas beigās mēs redzējām, ka reliÄ£iskie vadÄ«tāji bija norÅ«pējuÅ”ies, lai nepaklausÄ«ba Sabata bauslim tos nenovestu lÄ«dz iznÄ«cÄ«bai, tādēļ viņi sāka izveidot noteikumus Sabata pagodināŔanai, piemēram, noteica, cik soļu cilvēks drÄ«kst spert septÄ«tajā dienā.
Ā 
LÄ«dz Jēzus dienām Å”o noteikumu bija sakrājies jau tik daudz, ka tie padarÄ«ja Sabatu par smagu nastu Dieva tautai, jo to dēļ Sabata dienā vairs nebija iespējams veikt pat paÅ”saprotamas darbÄ«bas. Piemēram, sievietes mati Sabatā varēja bÅ«t sasprausti ar matusprādzēm, tomēr, ja viņa Ŕīs matusprādzes nesa rokās, to uzskatÄ«ja par Sabata pārkāpumu. Pietika ar to, ka cilvēks vien pieskārās kādam darbarÄ«kam, piemēram, āmuram vai lāpstai, lai viņŔ jau skaitÄ«tos aptraipÄ«ts. Farizejiem bija tÅ«kstoÅ”iem Ŕādu paÅ”izdomātu likumu par Sabatu un citiem reliÄ£iskiem pienākumiem. NospļauÅ”anos uz putekļainās zemes salÄ«dzināja ar kaļķu javas gatavoÅ”anu Sabatā. Kļuva arvien sliktāk! Ja kādam jÅ«dam Sabatā aizdegās māja, Å”ie absurdie cilvēku izdomātie likumi, kuriem Rakstos nav nekāda pamata, neļāva tam skriet savā namā un paglābt savas mantas, iznesot tās uz rokām ārā, jo to uzskatÄ«ja par darbu. Šādā veidā jÅ«du vadÄ«tāji izmantoja Dieva likumu, tai skaitā Sabatu, lai stingri kontrolētu Dieva tautu, cilvēkus, kurus Dievs tiem žēlastÄ«bā bija uzticējis vadÄ«t.
Ā 
Senos laikos, par ko varam lasÄ«t Vecajā DerÄ«bā, Dievs sÅ«tÄ«ja pravieÅ”us, lai brÄ«dinātu Savu tautu no nepaklausÄ«bas Sabatam. Jēzus nāca uz Å”o zemi, lai parādÄ«tu, ko patiesÄ«bā nozÄ«mē bÅ«t paklausÄ«gam un ievērot Sabatu. ViņŔ mācÄ«ja, ka Sabatam ir izŔķiroÅ”a loma mÅ«su attiecÄ«bās ar Dievu un ka cilvēku izdomāti likumi un noteikumi ir aprakuÅ”i Å”o patiesÄ«bu. ReliÄ£iskie vadÄ«tāji bija izkropļojuÅ”i Sabatu; Jēzus vēlējās to atjaunot.
Ā 
Daudzi apgalvo, ka nekur Jaunajā DerÄ«bā Jēzus nav atjaunojis Sabata nozÄ«mi, tādēļ tas it kā parādot, ka Viņam Sabats nemaz nav bijis tik svarÄ«gs. Tomēr, tā kā ViņŔ ievēroja Sabatu un tā kā mēs neredzam nevienu jÅ«du centienu atcelt Sabata bausli, Å”is arguments patiesÄ«bā apstiprina tieÅ”i pretējo. Jēzus patieŔām bieži ir pieminējis atseviŔķus bauŔļus, lai dziļāk paskaidrotu to nozÄ«mi. Protams, Jēzus pieminēja Sabatu, kad aizstāvēja to no legālistiem, un ViņŔ pagodināja Sabatu, dodoties uz sinagogu (LÅ«kas 4:16).
Ā 
Sabats evaņģēlijos
Ja Jēzus bÅ«tu mācÄ«jis Saviem mācekļiem, kā tikt sveikā cauri un neievērot Sabatu, evaņģēliju autori to bÅ«tu pierakstÄ«juÅ”i savos rakstos. Tomēr nekur nav atrodamas Ŕādas pārmaiņas, pat Mateja evaņģēlijā, kas uzrakstÄ«ts tieÅ”i jÅ«diem, kuriem bÅ«tu jāsāk jauna dzÄ«ve bez septÄ«tās dienas Sabata.
Ā 
Jēzus pasludina Savu misiju Sabatā
Ā 
ā€œTā ViņŔ nonāca Nacaretē, kur ViņŔ bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma ViņŔ sabata dienā iegāja sinagogā. ViņŔ piecēlās, lai lasÄ«tu. Viņam pasniedza pravieÅ”a Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadÄ«jās tā vieta, kur bija rakstÄ«ts: "Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo ViņŔ Mani svaidÄ«jis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināŔanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mÅ«su Kunga žēlastÄ«bas gadu." Un, grāmatu aizvēris, ViņŔ to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu. Un ViņŔ iesāka uz tiem runāt: "Å odien Å”is jÅ«su ausÄ«m dzirdētais raksts ir piepildÄ«ts." Un visi Viņam piebalsoja un brÄ«nÄ«jās par žēlastÄ«bas vārdiem, kas nāca pār Viņa lÅ«pām, un sacÄ«ja: "Vai Å”is nav Jāzepa dēls?"ā€ (LÅ«kas 4:16-22)
Ā 
Jēzus Å”eit citē Jesajas 61:1-2 pantu un paziņo, ka ViņŔ ir Mesija. Sinagogas vadÄ«tāji noraidÄ«ja Å”o apgalvojumu un mēģināja Viņu iznÄ«cināt, tomēr viņi nevarēja apturēt Jēzus misiju, viņi nevarēja Jēzu atturēt no dziedināŔanas un sludināŔanas Sabatā (skat. LÅ«kas 4:31-35).
Ā 
Jēzus mīļākā Sabata aktivitāte
Ā 
Jēzus kalpoÅ”ana bija neparastas žēlastÄ«bas pilna. Iespējams, ViņŔ daudz vairāk izbaudÄ«ja Tēva mÄ«lestÄ«bas parādīŔanu caur dziedināŔanu, cilvēku paēdināŔanu un atbrÄ«voÅ”anu no grēka važām, nekā Rakstu sludināŔanu. TieÅ”i Ŕādus labos darbus Jēzus regulāri veica Sabatā.
Ā 
Kādā Sabata dienā Jēzus iegāja sinagogā un dziedināja vÄ«ru, kam bija paralizēta roka. Å Ä« slimÄ«ba nebija nāvējoÅ”a, tādēļ saskaņā ar aukstasinÄ«go farizeju uzskatiem dziedināŔana nebija nepiecieÅ”ama. Tomēr tādējādi tika palaista garām Sabata bÅ«tÄ«ba, tāpēc Jēzus vēlējās labot vienaldzÄ«bu Å”o cilvēku sirdÄ«s, kuri ticēja, ka reliÄ£ija ir vien paražas un likumu ievēroÅ”ana, tā vietā, lai piedzÄ«votu, ka likums tika dots mÄ«loŔā vadÄ«bā un rÅ«pēs.
Ā 
ā€œTad Jēzus sacÄ«ja: "Es jums ko vaicāŔu: vai ir brÄ«v sabatā labu darÄ«t vai ļaunu: dzÄ«vÄ«bu glābt vai maitāt?" Un, visus viņus uzlÅ«kojis, ViņŔ uz slimo sacÄ«ja: "Izstiep savu roku!" Un tas to darÄ«ja, un viņa roka tapa vesela.ā€ (LÅ«kas 6:9-10)

Vai varat iedomāties vēl labāku dāvanu Sabatā? Jēzus atklāja Savu radīŔanas spēku un dziedināja vÄ«ru, kurÅ” bez Å”aubām bija pilns prieka par to, ka nu viņam ir divas veselas rokas. Tomēr ievērojiet farizeju attieksmi: ā€œTad tie sadusmojās lÄ«dz ārprātam un domāja, kā varētu Jēzum nodarÄ«t pāri.ā€ (LÅ«kas 6:11).

Pievērsiet uzmanību: Jēzus neiznīcināja Sabatu, bet gan parādīja mums, kā to ievērot!
Ā 
Mateja 5:19 Jēzus atklāj, cik bÄ«stami ir pārkāpt Dieva likumu, tai skaitā bausli par Sabatu: ā€œJa kas atmet kādu no Å”iem vismazākajiem bauŔļiem un tā māca ļaudis, tas bÅ«s vismazākais Debesu valstÄ«bā; bet, ja kas dara un māca, tas bÅ«s liels Debesu valstÄ«bā.ā€
Ā 
Å is ir viens no Jēzus galvenajiem mērÄ·iem: atjaunot Dieva morālo likumu patieso nozÄ«mi mÅ«su sirdÄ«s. ViņŔ mÄ«lēja Dieva likumus un dedzÄ«gi tos aizstāvēja, bet cilvēce Å”os atbrÄ«vojoÅ”os mÄ«lestÄ«bas likumus pārvērta par naidpilnu ieradumu. Vecās DerÄ«bas pravietojums par Mesiju paredzēja, ka Jēzus rÄ«kosies tieÅ”i tā: ā€œTas Kungs gan gribēja Savas taisnÄ«bas dēļ viņiem bauslÄ«bu pārveidot par lielu un diženu.ā€ (Jesajas 42:21).
Ā 
AplÅ«kosim vēl vienu gadÄ«jumu, kad Jēzus dziedināja Sabatā. LÅ«kas 13:10-17 mēs uzzinām par ā€œsievu, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnÄ«gi taisni atliekties.ā€ Jau atkal Jēzus sinagogā dziedināja – Å”ajā reizē sievieti, kurai bija savilkta mugura. Un jau atkal saniknoti reliÄ£iskie vadÄ«tāji norāja Jēzu un pÅ«li:

ā€œBet sinagogas priekÅ”nieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: "Ir seÅ”as dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!"ā€
Ā 
Jēzu dziļi skumdināja farizeju uzskats, ka ievainotam, izsalkuÅ”am vai izslāpuÅ”am dzÄ«vniekam Sabatā palÄ«dzēt var, bet cilvēkam, kurÅ” ir viņu brālis, palÄ«dzÄ«ba tiek liegta. Ja Sabats tika radÄ«ts cilvēkiem, tad kādēļ farizeji neļāva tam bÅ«t cilvēkiem par svētÄ«bu? Tādēļ, ka tas bija veids, kā likt cilvēkiem pakļauties viņu gribai un reliÄ£iskajai vadÄ«bai. Tālāk lasām:Ā 

ā€œBet Tas Kungs tam atbildēja: "JÅ«s liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdÄ«t? Un Å”o sievu, Ābrahāma meitu, kuru sātans turējis saistÄ«tu astoņpadsmit gadus, nebÅ«tu brÄ«v atraisÄ«t sabata dienā no viņas saitēm?" Un, Viņam tā runājot, visiem Viņa pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta priecājās par visiem Å”iem varenajiem darbiem, kurus ViņŔ darÄ«ja.ā€ (LÅ«kas 13:15-17).
Ā 
LÄ«dzÄ«gā dziedināŔanas reizē Sabatā Jēzus sacÄ«ja: "KurÅ” no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabata dienā iekritÄ«s akā, to tÅ«liņ neizvilks?" (LÅ«kas 14:5) ViņŔ norāda, ka Sabatā var tikt atvieglota ne tikai fiziska slimÄ«ba, bet arÄ« citas nastas, atbrÄ«voÅ”ana no kurām ir tikpat svarÄ«ga.
Ā 
Jēzus labie darbi Sabatā
Sabata bauslis Ä«paÅ”i aizliedz ikdienas pasaulÄ«go darbu veikÅ”anu septÄ«tajā dienā. Tomēr, lai gan ir norādÄ«ts, ko mums nevajadzētu darÄ«t, ir darbi, kuru veikÅ”ana ir pieņemama. Piemēram, Jēzus atklāja, ka Dievs iedroÅ”ina mÅ«s darÄ«t labus darbus, kas atvieglo cieÅ”anas. ViņŔ dziedināja:
vīru ar nokaltuŔu roku: Marka 3:1-6,
sievieti ar salīkuŔu muguru: Lūkas 13:10-17,
apsēstu vīru: Lūkas 4:33-36,
Pētera slimo sievasmāti: Lūkas 4:38-41,
ūdenssērdzīgu vīru: Lūkas 14:1-6,
invalīdu: Jāņa 5:1-18,
aklu vīru: Jāņa 9:1-34.
Ā 
Garīgā dziedināŔana
Ā 
AplÅ«kosim vēl kādu gadÄ«jumu, kad dziedināŔana Sabatā izraisÄ«ja pārsteiguma pilnu reakciju Israēla tautā.
Ā 
ā€œBet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija neŔķīsts gars, tas sāka stiprā balsÄ« saukt: "Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mÅ«s nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi – Dieva Svētais." Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacÄ«dams: "Ciet klusu un izej no tā." Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidÅ« un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarÄ«jis. Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacÄ«ja cits citam: "Kas tas par vārdu, kura varā un spēkā ViņŔ pavēl neŔķīstiem gariem un tie aiziet?"ā€ (LÅ«kas 4:33-36)
Ā 
Stāsti BÄ«belē par dēmonu apsēstajiem patiesÄ«bā ir stāsti par cilvēkiem ar mentālām slimÄ«bām. Jēzus lÄ«dzÄ«ba par vÄ«ru, kurÅ” iztÄ«rÄ«ja savu namu no ļaunajiem gariem tikai tādēļ, lai tajā pēc tam ielaistu vēl vairāk ļauno garu, runā par to, kā pasaule ar tās neskaitāmajiem pavedinājumiem mÅ«s sagÅ«sta. Jēzus paveica Å”os atbrÄ«vojoÅ”os brÄ«numus Sabatā, lai palÄ«dzētu cilvēkiem saprast, ka ViņŔ ir to ilgi gaidÄ«tais Glābējs un PestÄ«tājs. ā€œTā Kunga Gars ir uz Manis, jo ViņŔ Mani svaidÄ«jis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināŔanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā.ā€ (LÅ«kas 4:18) Sabats bija laiks, kad cilvēkus atbrÄ«vot no viņu gÅ«sta – fiziska vai garÄ«ga. Tas ir patiesais septÄ«tās dienas gars.
Ā 
Jēzus apvainoja priesterus Sabata pārkāpÅ”anā. ā€œJeb vai jÅ«s neesat lasÄ«juÅ”i bauslÄ«bā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainÄ«gi?ā€ (Mateja 12:5) Jēzus saka, ka Dievs pieļāva Å”os dievkalpojumus, jo tie, lai gan bija kļuvuÅ”i par ieradumu, atbrÄ«voja no garÄ«gām cieÅ”anām un gÅ«sta.
Ā 
Jēzus zināja, ka mÄ«lestÄ«ba pārspēj reliÄ£isko vadÄ«tāju tradÄ«cijas. ViņŔ mācÄ«ja, ka mums vajadzētu mÄ«lēt savu tuvāko kā sevi paÅ”u (3. Mozus 19:18) un ka likuma paŔā centrā ir mÄ«lestÄ«ba. ViņŔ zināja, ka dievkalpojums un Sabats ir cieÅ”i saistÄ«ti kopā.
Ā 
Ir skaidri redzams, ka Jēzum Sabata likums bija neapÅ”aubāmi svarÄ«gs. Jēzus diskusijas ar farizejiem nekad nebija par to, vai Sabats ir vai nav jāievēro, bet gan par to, kā tas bÅ«tu jāievēro. ViņŔ atjaunoja Sabata likumu tā patiesajā nozÄ«mē, kas atklāja Sabatu kā dienu, kas tika dota svētÄ«bai, atpÅ«tai no ikdienas darba, dienu, kad mums ir iespēja palÄ«dzēt citiem.
Ā 
AugŔāmcelŔanās un Sabats
Ā 
Jēzus turēja Sabatu pat Savas nāves laikā, kas, kā LÅ«ka norāda, bija tieÅ”i pirms Sabata: ā€œÅ”is aizgāja pie Pilāta un lÅ«dza Jēzus miesas, un tās noņēma, ietina smalkā audeklā un ielika kapā, kas bija izcirsts klintÄ«, kur vēl neviens nebija glabāts. Un tā bija sataisāmā diena, un sabats jau sākās.ā€ (LÅ«kas 23:52-54). LÅ«ka vēstÄ« arÄ« par to sievieÅ”u darbiem, kuras sekoja Jēzum: ā€œUn sievas, kas ar Viņu bija nākuÅ”as no Galilejas, arÄ« gāja lÄ«dzi un apskatÄ«ja kapu un kā Viņa miesas tapa noliktas. Un, atpakaļ griezuŔās, tās sataisÄ«ja smaržīgas svaidāmās zāles, un sabatu tās pavadÄ«ja klusu pēc bauslÄ«bas.ā€ (turpat, 55-56).
Ā 
Mācekļi nepaguva iebalzamēt Jēzus Ä·ermeni lÄ«dz piektdienas pēcpusdienai, tādēļ viņi izvēlējās atgriezties pēc Sabata un pabeigt savu darbu tad, nevis Sabata laikā, jo viņi zināja, ka tas nepatiktu Tam Kungam. ā€œBet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles, ko tās bija sataisÄ«juÅ”as.ā€ (LÅ«kas 23:55-56, 24:1) Sievas ieraudzÄ«ja, ka Jēzus ir augŔāmcēlies svētdienas rÄ«tā. KristieÅ”i atzÄ«mē Å”o dienu, svinot Lieldienas. Diena, kurā sievas atpÅ«tās un kas bija starp sataisāmo dienu (piektdienu), kurā Jēzus nomira, un pirmo nedēļas dienu (Lieldienu svētdienu), kurā Jēzus augŔāmcēlās, bija sestdiena.

No žurnāla "The Rest of Your Life", Amazing Facts

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.