JÄzus laikÄ Sabats joprojÄm ieÅÄma nozÄ«mÄ«gu vietu no jÅ«du dzÄ«vÄ un paražÄs. Vai tu zinÄji, ka visos Äetros evaÅÄ£Älijos vÄrds Sabats tiek minÄts apmÄram 60 reizes? JÄzus dzÄ«ve un kalpoÅ”ana arÄ«dzan Ä«paÅ”i vijÄs ap Sabatu. BÄ«bele skaidri parÄda, ka Sabata ievÄroÅ”ana bija daļa no JÄzus ieraduma.
Sabats evaÅÄ£Älijos
"TÄ nu CilvÄka DÄls ir kungs arÄ« pÄr sabatu." (Marka 2:28)
Ā
JÄzus laikÄ Sabats joprojÄm ieÅÄma nozÄ«mÄ«gu vietu jÅ«du dzÄ«vÄ un paražÄs. Vai tu zinÄji, ka visos Äetros evaÅÄ£Älijos vÄrds
Sabats tiek minÄts apmÄram 60 reizes? JÄzus dzÄ«ve un kalpoÅ”ana arÄ«dzan Ä«paÅ”i vijÄs ap Sabatu.
Ā
BÄ«bele skaidri parÄda, ka Sabata ievÄroÅ”ana bija daļa no JÄzus ieraduma. āTÄ ViÅÅ” nonÄca NacaretÄ, kur ViÅÅ” bija uzaudzis, un pÄc Sava ieraduma ViÅÅ” sabata dienÄ iegÄja sinagogÄ. ViÅÅ” piecÄlÄs, lai lasÄ«tu.ā (LÅ«kas 4:16). BÅ«dams Dieva sekotÄjs, JÄzus godÄja ceturto bausli. Visas kalpoÅ”anas laikÄ tÄ ViÅam vienmÄr bija dziļi nozÄ«mÄ«ga diena.
Ā
TomÄr reliÄ£iskie vadÄ«tÄji, Ä«paÅ”i jau farizeji, atrada veidus, kÄ JÄzu izsmiet par Sabata ievÄroÅ”anu. Lasot evaÅÄ£Älijus, nepÄrprotami redzam, ka Sabats jÅ«diem bija kļuvis par gluži ko citu, nevis to, ko Dievs bija iecerÄjis, Å”o dienu dodot. JÄzus nekad nesludinÄja, ka Sabata bauslis ir atcelts vai tas bÅ«tu jÄatceļ, tomÄr ViÅÅ” vÄlÄjÄs atjaunot Å”o dienu saskaÅÄ ar Dieva sÄkotnÄjo plÄnu un mÄcÄ«t tautai tÄ patieso nozÄ«mi.
Ā
Farizejs bija varenas un slavenas senÄs jÅ«du sektas loceklis, kurÅ” stingri ievÄroja Mozus likumu.
Ā
IepriekÅ”ÄjÄs daļas beigÄs mÄs redzÄjÄm, ka reliÄ£iskie vadÄ«tÄji bija norÅ«pÄjuÅ”ies, lai nepaklausÄ«ba Sabata bauslim tos nenovestu lÄ«dz iznÄ«cÄ«bai, tÄdÄļ viÅi sÄka izveidot noteikumus Sabata pagodinÄÅ”anai, piemÄram, noteica, cik soļu cilvÄks drÄ«kst spert septÄ«tajÄ dienÄ.
Ā
LÄ«dz JÄzus dienÄm Å”o noteikumu bija sakrÄjies jau tik daudz, ka tie padarÄ«ja Sabatu par smagu nastu Dieva tautai, jo to dÄļ Sabata dienÄ vairs nebija iespÄjams veikt pat paÅ”saprotamas darbÄ«bas. PiemÄram, sievietes mati SabatÄ varÄja bÅ«t sasprausti ar matusprÄdzÄm, tomÄr, ja viÅa Ŕīs matusprÄdzes nesa rokÄs, to uzskatÄ«ja par Sabata pÄrkÄpumu. Pietika ar to, ka cilvÄks vien pieskÄrÄs kÄdam darbarÄ«kam, piemÄram, Ämuram vai lÄpstai, lai viÅÅ” jau skaitÄ«tos aptraipÄ«ts. Farizejiem bija tÅ«kstoÅ”iem Å”Ädu paÅ”izdomÄtu likumu par Sabatu un citiem reliÄ£iskiem pienÄkumiem. NospļauÅ”anos uz putekļainÄs zemes salÄ«dzinÄja ar kaļķu javas gatavoÅ”anu SabatÄ. Kļuva arvien sliktÄk! Ja kÄdam jÅ«dam SabatÄ aizdegÄs mÄja, Å”ie absurdie cilvÄku izdomÄtie likumi, kuriem Rakstos nav nekÄda pamata, neļÄva tam skriet savÄ namÄ un paglÄbt savas mantas, iznesot tÄs uz rokÄm ÄrÄ, jo to uzskatÄ«ja par darbu. Å ÄdÄ veidÄ jÅ«du vadÄ«tÄji izmantoja Dieva likumu, tai skaitÄ Sabatu, lai stingri kontrolÄtu Dieva tautu, cilvÄkus, kurus Dievs tiem žÄlastÄ«bÄ bija uzticÄjis vadÄ«t.
Ā
Senos laikos, par ko varam lasÄ«t VecajÄ DerÄ«bÄ, Dievs sÅ«tÄ«ja pravieÅ”us, lai brÄ«dinÄtu Savu tautu no nepaklausÄ«bas Sabatam. JÄzus nÄca uz Å”o zemi, lai parÄdÄ«tu, ko patiesÄ«bÄ nozÄ«mÄ bÅ«t paklausÄ«gam un ievÄrot Sabatu. ViÅÅ” mÄcÄ«ja, ka Sabatam ir izŔķiroÅ”a loma mÅ«su attiecÄ«bÄs ar Dievu un ka cilvÄku izdomÄti likumi un noteikumi ir aprakuÅ”i Å”o patiesÄ«bu. ReliÄ£iskie vadÄ«tÄji bija izkropļojuÅ”i Sabatu; JÄzus vÄlÄjÄs to atjaunot.
Ā
Daudzi apgalvo, ka nekur JaunajÄ DerÄ«bÄ JÄzus nav atjaunojis Sabata nozÄ«mi, tÄdÄļ tas it kÄ parÄdot, ka ViÅam Sabats nemaz nav bijis tik svarÄ«gs. TomÄr, tÄ kÄ ViÅÅ” ievÄroja Sabatu un tÄ kÄ mÄs neredzam nevienu jÅ«du centienu atcelt Sabata bausli, Å”is arguments patiesÄ«bÄ apstiprina tieÅ”i pretÄjo. JÄzus patieÅ”Äm bieži ir pieminÄjis atseviŔķus bauŔļus, lai dziļÄk paskaidrotu to nozÄ«mi. Protams, JÄzus pieminÄja Sabatu, kad aizstÄvÄja to no legÄlistiem, un ViÅÅ” pagodinÄja Sabatu, dodoties uz sinagogu (LÅ«kas 4:16).
Ā
Sabats evaÅÄ£Älijos
Ja JÄzus bÅ«tu mÄcÄ«jis Saviem mÄcekļiem, kÄ tikt sveikÄ cauri un neievÄrot Sabatu, evaÅÄ£Äliju autori to bÅ«tu pierakstÄ«juÅ”i savos rakstos. TomÄr nekur nav atrodamas Å”Ädas pÄrmaiÅas, pat Mateja evaÅÄ£ÄlijÄ, kas uzrakstÄ«ts tieÅ”i jÅ«diem, kuriem bÅ«tu jÄsÄk jauna dzÄ«ve bez septÄ«tÄs dienas Sabata.
Ā
JÄzus pasludina Savu misiju SabatÄ
Ā
āTÄ ViÅÅ” nonÄca NacaretÄ, kur ViÅÅ” bija uzaudzis, un pÄc Sava ieraduma ViÅÅ” sabata dienÄ iegÄja sinagogÄ. ViÅÅ” piecÄlÄs, lai lasÄ«tu. ViÅam pasniedza pravieÅ”a Jesajas grÄmatu. GrÄmatu atverot, ViÅam gadÄ«jÄs tÄ vieta, kur bija rakstÄ«ts: "TÄ Kunga Gars ir uz Manis, jo ViÅÅ” Mani svaidÄ«jis sludinÄt prieka vÄsti nabagiem, pasludinÄt atsvabinÄÅ”anu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaÄ¼Ä un pasludinÄt mÅ«su Kunga žÄlastÄ«bas gadu." Un, grÄmatu aizvÄris, ViÅÅ” to atdeva sulainim un apsÄdÄs. Un visi, kas bija sinagogÄ, vÄrsa savus skatus uz ViÅu. Un ViÅÅ” iesÄka uz tiem runÄt: "Å odien Å”is jÅ«su ausÄ«m dzirdÄtais raksts ir piepildÄ«ts." Un visi ViÅam piebalsoja un brÄ«nÄ«jÄs par žÄlastÄ«bas vÄrdiem, kas nÄca pÄr ViÅa lÅ«pÄm, un sacÄ«ja: "Vai Å”is nav JÄzepa dÄls?"ā (LÅ«kas 4:16-22)
Ā
JÄzus Å”eit citÄ Jesajas 61:1-2 pantu un paziÅo, ka ViÅÅ” ir Mesija. Sinagogas vadÄ«tÄji noraidÄ«ja Å”o apgalvojumu un mÄÄ£inÄja ViÅu iznÄ«cinÄt, tomÄr viÅi nevarÄja apturÄt JÄzus misiju, viÅi nevarÄja JÄzu atturÄt no dziedinÄÅ”anas un sludinÄÅ”anas SabatÄ (skat. LÅ«kas 4:31-35).
Ā
JÄzus mīļÄkÄ Sabata aktivitÄte
Ā
JÄzus kalpoÅ”ana bija neparastas žÄlastÄ«bas pilna. IespÄjams, ViÅÅ” daudz vairÄk izbaudÄ«ja TÄva mÄ«lestÄ«bas parÄdīŔanu caur dziedinÄÅ”anu, cilvÄku paÄdinÄÅ”anu un atbrÄ«voÅ”anu no grÄka važÄm, nekÄ Rakstu sludinÄÅ”anu. TieÅ”i Å”Ädus labos darbus JÄzus regulÄri veica SabatÄ.
Ā
KÄdÄ Sabata dienÄ JÄzus iegÄja sinagogÄ un dziedinÄja vÄ«ru, kam bija paralizÄta roka. Å Ä« slimÄ«ba nebija nÄvÄjoÅ”a, tÄdÄļ saskaÅÄ ar aukstasinÄ«go farizeju uzskatiem dziedinÄÅ”ana nebija nepiecieÅ”ama. TomÄr tÄdÄjÄdi tika palaista garÄm Sabata bÅ«tÄ«ba, tÄpÄc JÄzus vÄlÄjÄs labot vienaldzÄ«bu Å”o cilvÄku sirdÄ«s, kuri ticÄja, ka reliÄ£ija ir vien paražas un likumu ievÄroÅ”ana, tÄ vietÄ, lai piedzÄ«votu, ka likums tika dots mÄ«loÅ”Ä vadÄ«bÄ un rÅ«pÄs.
Ā
āTad JÄzus sacÄ«ja: "Es jums ko vaicÄÅ”u: vai ir brÄ«v sabatÄ labu darÄ«t vai ļaunu: dzÄ«vÄ«bu glÄbt vai maitÄt?" Un, visus viÅus uzlÅ«kojis, ViÅÅ” uz slimo sacÄ«ja: "Izstiep savu roku!" Un tas to darÄ«ja, un viÅa roka tapa vesela.ā (LÅ«kas 6:9-10)
Vai varat iedomÄties vÄl labÄku dÄvanu SabatÄ? JÄzus atklÄja Savu radīŔanas spÄku un dziedinÄja vÄ«ru, kurÅ” bez Å”aubÄm bija pilns prieka par to, ka nu viÅam ir divas veselas rokas. TomÄr ievÄrojiet farizeju attieksmi: āTad tie sadusmojÄs lÄ«dz ÄrprÄtam un domÄja, kÄ varÄtu JÄzum nodarÄ«t pÄri.ā (LÅ«kas 6:11).
PievÄrsiet uzmanÄ«bu: JÄzus neiznÄ«cinÄja Sabatu, bet gan parÄdÄ«ja mums, kÄ to ievÄrot!
Ā
Mateja 5:19 JÄzus atklÄj, cik bÄ«stami ir pÄrkÄpt Dieva likumu, tai skaitÄ bausli par Sabatu: āJa kas atmet kÄdu no Å”iem vismazÄkajiem bauŔļiem un tÄ mÄca ļaudis, tas bÅ«s vismazÄkais Debesu valstÄ«bÄ; bet, ja kas dara un mÄca, tas bÅ«s liels Debesu valstÄ«bÄ.ā
Ā
Å is ir viens no JÄzus galvenajiem mÄrÄ·iem: atjaunot Dieva morÄlo likumu patieso nozÄ«mi mÅ«su sirdÄ«s. ViÅÅ” mÄ«lÄja Dieva likumus un dedzÄ«gi tos aizstÄvÄja, bet cilvÄce Å”os atbrÄ«vojoÅ”os mÄ«lestÄ«bas likumus pÄrvÄrta par naidpilnu ieradumu. VecÄs DerÄ«bas pravietojums par Mesiju paredzÄja, ka JÄzus rÄ«kosies tieÅ”i tÄ: āTas Kungs gan gribÄja Savas taisnÄ«bas dÄļ viÅiem bauslÄ«bu pÄrveidot par lielu un diženu.ā (Jesajas 42:21).
Ā
AplÅ«kosim vÄl vienu gadÄ«jumu, kad JÄzus dziedinÄja SabatÄ. LÅ«kas 13:10-17 mÄs uzzinÄm par āsievu, kurai astoÅpadsmit gadus bija nespÄka gars, tÄ ka viÅa bija savilkta un nevarÄja pilnÄ«gi taisni atliekties.ā Jau atkal JÄzus sinagogÄ dziedinÄja ā Å”ajÄ reizÄ sievieti, kurai bija savilkta mugura. Un jau atkal saniknoti reliÄ£iskie vadÄ«tÄji norÄja JÄzu un pÅ«li:
āBet sinagogas priekÅ”nieks, apskaities par to, ka JÄzus sabatÄ bija dziedinÄjis, sÄka runÄt uz tautu: "Ir seÅ”as dienas, kurÄs jÄstrÄdÄ. TajÄs nÄciet un liecieties dziedinÄties, bet ne sabatÄ!"ā
Ā
JÄzu dziļi skumdinÄja farizeju uzskats, ka ievainotam, izsalkuÅ”am vai izslÄpuÅ”am dzÄ«vniekam SabatÄ palÄ«dzÄt var, bet cilvÄkam, kurÅ” ir viÅu brÄlis, palÄ«dzÄ«ba tiek liegta. Ja Sabats tika radÄ«ts cilvÄkiem, tad kÄdÄļ farizeji neļÄva tam bÅ«t cilvÄkiem par svÄtÄ«bu? TÄdÄļ, ka tas bija veids, kÄ likt cilvÄkiem pakļauties viÅu gribai un reliÄ£iskajai vadÄ«bai. TÄlÄk lasÄm:Ā
āBet Tas Kungs tam atbildÄja: "JÅ«s liekuļi, vai katrs no jums sabatÄ neatraisa savu vÄrsi vai Äzeli no siles, lai to vestu dzirdÄ«t? Un Å”o sievu, ÄbrahÄma meitu, kuru sÄtans turÄjis saistÄ«tu astoÅpadsmit gadus, nebÅ«tu brÄ«v atraisÄ«t sabata dienÄ no viÅas saitÄm?" Un, ViÅam tÄ runÄjot, visiem ViÅa pretiniekiem tapa kauns, un visa tauta priecÄjÄs par visiem Å”iem varenajiem darbiem, kurus ViÅÅ” darÄ«ja.ā (LÅ«kas 13:15-17).
Ā
LÄ«dzÄ«gÄ dziedinÄÅ”anas reizÄ SabatÄ JÄzus sacÄ«ja: "KurÅ” no jums, ja viÅa dÄls vai vÄrsis sabata dienÄ iekritÄ«s akÄ, to tÅ«liÅ neizvilks?" (LÅ«kas 14:5) ViÅÅ” norÄda, ka SabatÄ var tikt atvieglota ne tikai fiziska slimÄ«ba, bet arÄ« citas nastas, atbrÄ«voÅ”ana no kurÄm ir tikpat svarÄ«ga.
Ā
JÄzus labie darbi SabatÄ
Sabata bauslis Ä«paÅ”i aizliedz ikdienas pasaulÄ«go darbu veikÅ”anu septÄ«tajÄ dienÄ. TomÄr, lai gan ir norÄdÄ«ts, ko mums nevajadzÄtu darÄ«t, ir darbi, kuru veikÅ”ana ir pieÅemama. PiemÄram, JÄzus atklÄja, ka Dievs iedroÅ”ina mÅ«s darÄ«t labus darbus, kas atvieglo cieÅ”anas. ViÅÅ” dziedinÄja:
vīru ar nokaltuŔu roku: Marka 3:1-6,
sievieti ar salīkuŔu muguru: Lūkas 13:10-17,
apsÄstu vÄ«ru: LÅ«kas 4:33-36,
PÄtera slimo sievasmÄti: LÅ«kas 4:38-41,
Å«denssÄrdzÄ«gu vÄ«ru: LÅ«kas 14:1-6,
invalÄ«du: JÄÅa 5:1-18,
aklu vÄ«ru: JÄÅa 9:1-34.
Ā
GarÄ«gÄ dziedinÄÅ”ana
Ā
AplÅ«kosim vÄl kÄdu gadÄ«jumu, kad dziedinÄÅ”ana SabatÄ izraisÄ«ja pÄrsteiguma pilnu reakciju IsraÄla tautÄ.
Ā
āBet tur sinagogÄ bija cilvÄks, kam bija neŔķīsts gars, tas sÄka stiprÄ balsÄ« saukt: "Vai, kas mums ar Tevi, JÄzu Nacarieti? Vai esi nÄcis mÅ«s nomaitÄt? Es zinu, kas Tu esi ā Dieva SvÄtais." Bet JÄzus viÅu apdraudÄja, sacÄ«dams: "Ciet klusu un izej no tÄ." Un ļaunais gars to nogÄza zemÄ viÅu vidÅ« un izgÄja no viÅa, nekÄ Ä¼auna nenodarÄ«jis. Tad izbailes pÄrÅÄma visus, un viÅi sacÄ«ja cits citam: "Kas tas par vÄrdu, kura varÄ un spÄkÄ ViÅÅ” pavÄl neŔķīstiem gariem un tie aiziet?"ā (LÅ«kas 4:33-36)
Ā
StÄsti BÄ«belÄ par dÄmonu apsÄstajiem patiesÄ«bÄ ir stÄsti par cilvÄkiem ar mentÄlÄm slimÄ«bÄm. JÄzus lÄ«dzÄ«ba par vÄ«ru, kurÅ” iztÄ«rÄ«ja savu namu no ļaunajiem gariem tikai tÄdÄļ, lai tajÄ pÄc tam ielaistu vÄl vairÄk ļauno garu, runÄ par to, kÄ pasaule ar tÄs neskaitÄmajiem pavedinÄjumiem mÅ«s sagÅ«sta. JÄzus paveica Å”os atbrÄ«vojoÅ”os brÄ«numus SabatÄ, lai palÄ«dzÄtu cilvÄkiem saprast, ka ViÅÅ” ir to ilgi gaidÄ«tais GlÄbÄjs un PestÄ«tÄjs. āTÄ Kunga Gars ir uz Manis, jo ViÅÅ” Mani svaidÄ«jis sludinÄt prieka vÄsti nabagiem, pasludinÄt atsvabinÄÅ”anu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļÄ.ā (LÅ«kas 4:18) Sabats bija laiks, kad cilvÄkus atbrÄ«vot no viÅu gÅ«sta ā fiziska vai garÄ«ga. Tas ir patiesais septÄ«tÄs dienas gars.
Ā
JÄzus apvainoja priesterus Sabata pÄrkÄpÅ”anÄ. āJeb vai jÅ«s neesat lasÄ«juÅ”i bauslÄ«bÄ, ka priesteri pÄrkÄpj sabatÄ Dieva namÄ sabata dienu un ir nevainÄ«gi?ā (Mateja 12:5) JÄzus saka, ka Dievs pieļÄva Å”os dievkalpojumus, jo tie, lai gan bija kļuvuÅ”i par ieradumu, atbrÄ«voja no garÄ«gÄm cieÅ”anÄm un gÅ«sta.
Ā
JÄzus zinÄja, ka mÄ«lestÄ«ba pÄrspÄj reliÄ£isko vadÄ«tÄju tradÄ«cijas. ViÅÅ” mÄcÄ«ja, ka mums vajadzÄtu mÄ«lÄt savu tuvÄko kÄ sevi paÅ”u (3. Mozus 19:18) un ka likuma paÅ”Ä centrÄ ir mÄ«lestÄ«ba. ViÅÅ” zinÄja, ka dievkalpojums un Sabats ir cieÅ”i saistÄ«ti kopÄ.
Ā
Ir skaidri redzams, ka JÄzum Sabata likums bija neapÅ”aubÄmi svarÄ«gs. JÄzus diskusijas ar farizejiem nekad nebija par to, vai Sabats ir vai nav
jÄievÄro, bet gan par to,
kÄ tas bÅ«tu jÄievÄro. ViÅÅ” atjaunoja Sabata likumu tÄ patiesajÄ nozÄ«mÄ, kas atklÄja Sabatu kÄ dienu, kas tika dota svÄtÄ«bai, atpÅ«tai no ikdienas darba, dienu, kad mums ir iespÄja palÄ«dzÄt citiem.
Ā
AugÅ”ÄmcelÅ”anÄs un Sabats
Ā
JÄzus turÄja Sabatu pat Savas nÄves laikÄ, kas, kÄ LÅ«ka norÄda, bija tieÅ”i pirms Sabata: āÅ”is aizgÄja pie PilÄta un lÅ«dza JÄzus miesas, un tÄs noÅÄma, ietina smalkÄ audeklÄ un ielika kapÄ, kas bija izcirsts klintÄ«, kur vÄl neviens nebija glabÄts. Un tÄ bija sataisÄmÄ diena, un sabats jau sÄkÄs.ā (LÅ«kas 23:52-54). LÅ«ka vÄstÄ« arÄ« par to sievieÅ”u darbiem, kuras sekoja JÄzum: āUn sievas, kas ar ViÅu bija nÄkuÅ”as no Galilejas, arÄ« gÄja lÄ«dzi un apskatÄ«ja kapu un kÄ ViÅa miesas tapa noliktas. Un, atpakaļ griezuÅ”Äs, tÄs sataisÄ«ja smaržīgas svaidÄmÄs zÄles, un sabatu tÄs pavadÄ«ja klusu pÄc bauslÄ«bas.ā (turpat, 55-56).
Ā
MÄcekļi nepaguva iebalzamÄt JÄzus Ä·ermeni lÄ«dz piektdienas pÄcpusdienai, tÄdÄļ viÅi izvÄlÄjÄs atgriezties pÄc Sabata un pabeigt savu darbu tad, nevis Sabata laikÄ, jo viÅi zinÄja, ka tas nepatiktu Tam Kungam. āBet pirmajÄ nedÄļas dienÄ Ä¼oti agri, gaismai austot, sievas nÄca pie kapa un nesa svaidÄmÄs zÄles, ko tÄs bija sataisÄ«juÅ”as.ā (LÅ«kas 23:55-56, 24:1) Sievas ieraudzÄ«ja, ka JÄzus ir augÅ”ÄmcÄlies svÄtdienas rÄ«tÄ. KristieÅ”i atzÄ«mÄ Å”o dienu, svinot Lieldienas. Diena, kurÄ sievas atpÅ«tÄs un kas bija starp sataisÄmo dienu (piektdienu), kurÄ JÄzus nomira, un pirmo nedÄļas dienu (Lieldienu svÄtdienu), kurÄ JÄzus augÅ”ÄmcÄlÄs, bija sestdiena.
No žurnÄla "The Rest of Your Life",Ā Amazing Facts