Visi jaunumi
DzÄ«vnieku un augu izcelsmes proteÄ«ni nav viens un tas pats, secinÄts visaptveroÅ”Ä pÄtÄ«jumÄ
20.04.2018
Adventist Review
4 min lasīŔanas laiks
DzÄ«vnieku valsts proteÄ«ni palielina risku saslimt ar sirds slimÄ«bÄm; augu valsts proteÄ«ni Å”o risku samazina, saka eksperti. PÄtÄ«jums, ko veikuÅ”i zinÄtnieki KalifornijÄ (ASV) un FrancijÄ, pierÄda, ka gaÄ¼Ä esoÅ”ie proteÄ«ni jeb olbaltumvielas ievÄrojami palielina risku saslimt ar sirds slimÄ«bÄm, savukÄrt proteÄ«ni no riekstiem un sÄklÄm uz sirdi iedarbojas labvÄlÄ«gi.
DzÄ«vnieku valsts proteÄ«ni palielina risku saslimt ar sirds slimÄ«bÄm; augu valsts proteÄ«ni Å”o risku samazina, saka eksperti.
Ā
PÄtÄ«jums, ko veikuÅ”i zinÄtnieki KalifornijÄ (ASV) un FrancijÄ, pierÄda, ka gaÄ¼Ä esoÅ”ie proteÄ«ni jeb olbaltumvielas ievÄrojami palielina risku saslimt ar sirds slimÄ«bÄm, savukÄrt proteÄ«ni no riekstiem un sÄklÄm uz sirdi iedarbojas labvÄlÄ«gi.
Ā
PÄtÄ«jums ā kurÅ” 2018. gada aprīļa sÄkumÄ tika publicÄts elektroniski pieejamajÄ StarptautiskajÄ epidemioloÄ£ijas žurnÄlÄ (International Journal of Epidemiology) ā atklÄja, ka cilvÄki, kuri ikdienÄ patÄrÄ lielu daudzumu gaÄ¼Ä esoÅ”o proteÄ«nu, piedzÄ«voja par 60 procentiem lielÄku risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, savukÄrt cilvÄki, kuri ikdienÄ lielÄ daudzumÄ patÄrÄ ar augu proteÄ«niem bagÄtos riekstus un sÄklas, piedzÄ«voja, ka risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm samazinÄjÄs par 40 procentiem.
Ā
PÄtÄ«jums āAugu un dzÄ«vnieku proteÄ«nu uzÅemÅ”anas biežums ir cieÅ”i saistÄ«ts ar kardiovaskulÄro slimÄ«bu izraisÄ«tu nÄvi: Adventistu pÄtÄ«jums par veselÄ«bu ā 2 kohortasā (āPatterns of plant and animal protein intake are strongly associated with cardiovascular mortality: The Adventist Health Study-2 cohortā) tika veikts kÄ kopprojekts, kurÄ apvienojÄs pÄtnieki no Loma Lindas UniversitÄtes KalifornijÄ (ASV) un NacionÄlÄ agronomijas pÄtÄ«jumu institÅ«ta ParÄ«zÄ, FrancijÄ.
Ā
ZinÄtnieki Garijs Freisers no Loma Lindas UniversitÄtes un Franko Mariotti no NacionÄlÄ agronomijas pÄtÄ«jumu institÅ«ta bija galvenie Å”ie pÄtÄ«juma veicÄji.
Ā
āLai gan uzÅemtie tauki ir viens no faktoriem, kas ietekmÄ risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, arÄ« proteÄ«niem var bÅ«t svarÄ«ga un bieži vien piemirsta ietekme uz saslimÅ”anas risku,ā saka Freisers. ViÅÅ” arÄ« piebilda, ka gan pats, gan arÄ« viÅa kolÄÄ£i, jau ilgstoÅ”i ir uzskatÄ«juÅ”i, ka riekstu un sÄklu iekļauÅ”ana ikdienas uzturÄ varÄtu atstÄt pozitÄ«vu ietekmi cÄ«ÅÄ pret sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, savukÄrt sarkanÄ gaļa risku saslimt paaugstina.
Ā
Freisers arÄ« sacÄ«ja, ka uztura speciÄlisti parasti to pamato ar tÄ sauktajiem āsliktajiem taukiemā gaÄ¼Ä un ālabajiem taukiemā riekstos un sÄklÄs. TomÄr Å”is jaunais atklÄjums rosina domÄt, ka pamatojums varÄtu bÅ«t daudz plaÅ”Äks. āÅ is jaunais pÄtÄ«jums vedina domÄt, ka liela nozÄ«me ir arÄ« ietekmei, kÄdu sniedz Å”ajÄ uzturÄ esoÅ”ie proteÄ«ni,ā viÅÅ” sacÄ«ja.
Ā
Freisers arÄ« stÄsta, ka komandas pÄtÄ«jums no iepriekÅ”Äjiem pÄtÄ«jumiem atŔķīrÄs arÄ« citos ievÄrojamos veidos. LÄ«dz Å”im iepriekÅ”Äjie pÄtÄ«jumi ir veikti, lai noskaidrotu, kÄdas ir atŔķirÄ«bas starp dzÄ«vnieku un augu izcelsmes proteÄ«niem. SavukÄrt Å”ajÄ pÄtÄ«jumÄ tika iets vÄl tÄlÄk, tika pÄtÄ«tas ne tikai divas lielas proteÄ«nu grupas, bet konkrÄti ā proteÄ«ni no gaļas un proteÄ«ni no riekstiem un sÄklÄm, papildus tika pÄtÄ«ti arÄ« citi uzturÄ bieži lietoti produkti. āÅ is pÄtÄ«jums liek domÄt, ka starp proteÄ«niem ir daudz lielÄka daudzveidÄ«ba, kÄ tikai pamata iedalÄ«jums divÄs grupÄs ā augu izcelsmes proteÄ«ns un dzÄ«vnieku izcelsmes proteÄ«ns,ā uzsvÄra Freisers.
Ā
Freisers arÄ« teica, ka Å”is pÄtÄ«jums ir atstÄjis arÄ« vairÄkus tÄlÄk pÄtÄmus jautÄjumus, piemÄram, par konkrÄtÄm aminoskÄbÄm gaļas olbaltumvielÄs, kuras palielina iespÄju saslimt ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm. KÄ arÄ« ir vÄrts izpÄtÄ«t, vai proteÄ«ni no konkrÄtiem pÄrtikas produktiem ietekmÄ dažÄdus citus simptomus, kuri ir saistÄ«ti ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, piemÄram, taukvielu nonÄkÅ”ana asinÄ«s, asinsspiediena paaugstinÄÅ”anÄs un aptaukoÅ”anÄs.
Ā
Džeimss Ponders, Loma Lindas UniversitÄtes ziÅas
Ā
Avots: Adventist Review
Ā
PÄtÄ«jums, ko veikuÅ”i zinÄtnieki KalifornijÄ (ASV) un FrancijÄ, pierÄda, ka gaÄ¼Ä esoÅ”ie proteÄ«ni jeb olbaltumvielas ievÄrojami palielina risku saslimt ar sirds slimÄ«bÄm, savukÄrt proteÄ«ni no riekstiem un sÄklÄm uz sirdi iedarbojas labvÄlÄ«gi.
Ā
PÄtÄ«jums ā kurÅ” 2018. gada aprīļa sÄkumÄ tika publicÄts elektroniski pieejamajÄ StarptautiskajÄ epidemioloÄ£ijas žurnÄlÄ (International Journal of Epidemiology) ā atklÄja, ka cilvÄki, kuri ikdienÄ patÄrÄ lielu daudzumu gaÄ¼Ä esoÅ”o proteÄ«nu, piedzÄ«voja par 60 procentiem lielÄku risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, savukÄrt cilvÄki, kuri ikdienÄ lielÄ daudzumÄ patÄrÄ ar augu proteÄ«niem bagÄtos riekstus un sÄklas, piedzÄ«voja, ka risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm samazinÄjÄs par 40 procentiem.
Ā
PÄtÄ«jums āAugu un dzÄ«vnieku proteÄ«nu uzÅemÅ”anas biežums ir cieÅ”i saistÄ«ts ar kardiovaskulÄro slimÄ«bu izraisÄ«tu nÄvi: Adventistu pÄtÄ«jums par veselÄ«bu ā 2 kohortasā (āPatterns of plant and animal protein intake are strongly associated with cardiovascular mortality: The Adventist Health Study-2 cohortā) tika veikts kÄ kopprojekts, kurÄ apvienojÄs pÄtnieki no Loma Lindas UniversitÄtes KalifornijÄ (ASV) un NacionÄlÄ agronomijas pÄtÄ«jumu institÅ«ta ParÄ«zÄ, FrancijÄ.
Ā
ZinÄtnieki Garijs Freisers no Loma Lindas UniversitÄtes un Franko Mariotti no NacionÄlÄ agronomijas pÄtÄ«jumu institÅ«ta bija galvenie Å”ie pÄtÄ«juma veicÄji.
Ā
āLai gan uzÅemtie tauki ir viens no faktoriem, kas ietekmÄ risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, arÄ« proteÄ«niem var bÅ«t svarÄ«ga un bieži vien piemirsta ietekme uz saslimÅ”anas risku,ā saka Freisers. ViÅÅ” arÄ« piebilda, ka gan pats, gan arÄ« viÅa kolÄÄ£i, jau ilgstoÅ”i ir uzskatÄ«juÅ”i, ka riekstu un sÄklu iekļauÅ”ana ikdienas uzturÄ varÄtu atstÄt pozitÄ«vu ietekmi cÄ«ÅÄ pret sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, savukÄrt sarkanÄ gaļa risku saslimt paaugstina.
Ā
Freisers arÄ« sacÄ«ja, ka uztura speciÄlisti parasti to pamato ar tÄ sauktajiem āsliktajiem taukiemā gaÄ¼Ä un ālabajiem taukiemā riekstos un sÄklÄs. TomÄr Å”is jaunais atklÄjums rosina domÄt, ka pamatojums varÄtu bÅ«t daudz plaÅ”Äks. āÅ is jaunais pÄtÄ«jums vedina domÄt, ka liela nozÄ«me ir arÄ« ietekmei, kÄdu sniedz Å”ajÄ uzturÄ esoÅ”ie proteÄ«ni,ā viÅÅ” sacÄ«ja.
Ā
Freisers arÄ« stÄsta, ka komandas pÄtÄ«jums no iepriekÅ”Äjiem pÄtÄ«jumiem atŔķīrÄs arÄ« citos ievÄrojamos veidos. LÄ«dz Å”im iepriekÅ”Äjie pÄtÄ«jumi ir veikti, lai noskaidrotu, kÄdas ir atŔķirÄ«bas starp dzÄ«vnieku un augu izcelsmes proteÄ«niem. SavukÄrt Å”ajÄ pÄtÄ«jumÄ tika iets vÄl tÄlÄk, tika pÄtÄ«tas ne tikai divas lielas proteÄ«nu grupas, bet konkrÄti ā proteÄ«ni no gaļas un proteÄ«ni no riekstiem un sÄklÄm, papildus tika pÄtÄ«ti arÄ« citi uzturÄ bieži lietoti produkti. āÅ is pÄtÄ«jums liek domÄt, ka starp proteÄ«niem ir daudz lielÄka daudzveidÄ«ba, kÄ tikai pamata iedalÄ«jums divÄs grupÄs ā augu izcelsmes proteÄ«ns un dzÄ«vnieku izcelsmes proteÄ«ns,ā uzsvÄra Freisers.
Ā
Freisers arÄ« teica, ka Å”is pÄtÄ«jums ir atstÄjis arÄ« vairÄkus tÄlÄk pÄtÄmus jautÄjumus, piemÄram, par konkrÄtÄm aminoskÄbÄm gaļas olbaltumvielÄs, kuras palielina iespÄju saslimt ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm. KÄ arÄ« ir vÄrts izpÄtÄ«t, vai proteÄ«ni no konkrÄtiem pÄrtikas produktiem ietekmÄ dažÄdus citus simptomus, kuri ir saistÄ«ti ar sirds un asinsvadu slimÄ«bÄm, piemÄram, taukvielu nonÄkÅ”ana asinÄ«s, asinsspiediena paaugstinÄÅ”anÄs un aptaukoÅ”anÄs.
Ā
Džeimss Ponders, Loma Lindas UniversitÄtes ziÅas
Ā
Avots: Adventist Review
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
Baltijas JaunieŔu konference ACTS
AicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstÄ«Å”ana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
Eiropas Adventistu jaunieŔu kongress 2026 (AYC26)
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Adventistu pÄrstÄvis Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...