Gadam noslÄdzoties, cilvÄki parasti izvÄrtÄ, kas un kÄ ir nodzÄ«vots, kas izdarÄ«ts, kas noslinkots. Katrs veiksmes mÄra pÄc saviem kritÄrijiem. KÄdam tie ir ÄrÄji, salÄ«dzinot ar citu dzÄ«vi. KÄdam tÄs ir iekÅ”ÄjÄs kvalitÄtes, kuras nes prieku, mieru un patiesu piepildÄ«jumu.
Gadam noslÄdzoties, cilvÄki parasti izvÄrtÄ, kas un kÄ ir nodzÄ«vots, kas izdarÄ«ts, kas noslinkots. Katrs veiksmes mÄra pÄc saviem kritÄrijiem. KÄdam tie ir ÄrÄji, salÄ«dzinot ar citu dzÄ«vi. KÄdam tÄs ir iekÅ”ÄjÄs kvalitÄtes, kuras nes prieku, mieru un patiesu piepildÄ«jumu.
Ā
Daudzreiz tieÅ”i Jaunais gads ir tas laiks, kad cilvÄki apÅemas sÄkt ājaunu dzÄ«viā, bet kristietim, kas ir patiesÄku attiecÄ«bu meklÄjumos ar Dievu, Ŕķiet, Ä«stais laiks ir Lieldienas. Kristus ir augÅ”ÄmcÄlies! Es arÄ« gribu!
Ā
Sastopoties ik dienas ar dažÄdu konfesiju kristieÅ”iem, atskatoties uz savu dzÄ«vi, vai esi pamanÄ«jis, ka mÄs, cilvÄki, bieži cÄ«nÄmies par lietÄm, kas nav nedz bÅ«tiskÄkÄs, nedz izŔķiroÅ”Äs jÄgpilnai dzÄ«vei?
Ā
Tik bieži mÅ«su prÄtus aizÅem bažas, uztraukums par kÄrtÄjiem izaicinÄjumiem mÅ«su dzÄ«vÄs. Tik reti mÄs pagodinÄm JÄzu savÄs sarunÄs. Daudz biežÄk es dzirdu slavas dziesmas sÄtanam.
Ā
Pavisam godÄ«gi. Es pamanÄ«ju, un tas nebija nesÄpÄ«gi, ka savÄ dzÄ«vÄ attiecÄ«bas ar Dievu man bija kļuvuÅ”as pavirÅ”as, daudzreiz, Ätri noskaitot kÄrtÄjo lÅ«gÅ”anu, es metos pienÄkumu virpulÄ«. NÄ, viss nebija tikai un vienÄ«gi slikti. Es turpinÄju dzÄ«vot it kÄ ierastajÄs sliedÄs. ViÅa žÄlastÄ«bÄ. PiedzÄ«vot daudzas svÄtÄ«bas. Bet dziļi sirdÄ« mani neapmierinÄja mana dzÄ«ve. Mana kristÄ«gÄ dzÄ«ve. Daudzreiz es cÄ«nÄ«jos, plÅ«kÄjot ānezÄļuā lapas, it kÄ aizmirstot vai neapzinoties, ka āpie vainasā ir sakne. Nevis mana labÄ uzvedÄ«ba mani glÄbj, bet attiecÄ«bas ar Dievu. ViÅa žÄlastÄ«ba. ViÅa nopelns. JÄzus upuris.
Ā
TÄpat kÄ JÄzeps un Marija, atgriežoties no Jeruzalemes, pazaudÄja JÄzu triju dienu gÄjumÄ, tÄdas paÅ”as briesmas draud arÄ« mums, kad esam izlaiduÅ”i ViÅu no sava redzes loka. Un vÄlÄkie centieni ViÅu atkal atrast ir pavadÄ«ti ar cieÅ”anÄm, pÄrdzÄ«vojumiem un asarÄm.
Ā
PagÄjuÅ”ajÄ gadÄ manÄs rokÄs nonÄca grÄmata āKÄ atdzÄ«vinÄt sevÄ« kristieti?ā, kuru iesaku kÄ obligÄto lasÄmvielu katram, kas vÄlas iemÄcÄ«ties pastÄvÄ«gumu vissvarÄ«gÄkajÄs attiecÄ«bÄs. Ar RadÄ«tÄju. Kas mainÄ«jÄs? Viss. Daudzi izaicinÄjumi paliek, daži pat nÄk klÄt. Bet manÄ« atdzÄ«vojas patiesas, dziļas, draudzÄ«gas attiecÄ«bas ar JÄzu.
Ā
Å o grÄmatu izlasÄ«ju savÄ kristietÄ«bas ceļa sÄkumÄ, bet toreiz tÄ uz mani neatstÄja tÄdu iespaidu. IepriekÅ”ÄjÄ formÄtÄ tÄ saucÄs: āKristietÄ«ba praktiskajÄ dzÄ«vÄā. Jo tolaik vÄl neapzinÄjos, kas Ä«sti ir ticÄ«bas cÄ«Åa daudzu gadu garumÄ. Cik lielu lomu spÄlÄ tieÅ”i pastÄvÄ«ba attiecÄ«bÄs ar Dievu.
Ā
Moriss Vendens Å”ajÄ grÄmatÄ runÄ Ä¼oti saturÄ«gi, noteikti, vÄ«riŔķīgi, drosmÄ«gi, kodolÄ«gi: āMÄs zinÄm daudz, bet nepazÄ«stam Kristu.ā (39) āKaut arÄ« visa kristÄ«gÄs dzÄ«ves bÅ«tÄ«ba ir ik dienas iepazÄ«ties ar JÄzu, mÄs bieži vien neticam, ka viss ir tik vienkÄrÅ”i.ā (82) Praktiski katrÄ lapÄ esmu kaut ko pasvÄ«trojusi. Daudzas rakstvietas ir atzÄ«mÄtas ar trÄ«s izsaukuma zÄ«mÄm.
Ā
āKÄpÄc mÅ«su un citu liecÄ«bas par Dievu dažreiz ir tik samocÄ«tas, jo mÄs nevaram liecinÄt par to, ko paÅ”i neesam piedzÄ«vojuÅ”iā, tÄ Vendens.
Ā
Daudzi liecina tikai par to, ko piedzÄ«vojuÅ”i pirms daudziem gadiem. Kaut kur tÄlajos 90-tajos. It kÄ piedzÄ«vojumi ar JÄzu Å”odien nebÅ«tu pieejami.
Ā
KÄ kÄdreiz BÄ«beles izpÄtes grupiÅÄ teica kÄda jauniete: āEs nepateikÅ”u neko jaunu. LÅ«gt. LasÄ«t. LiecinÄt.ā Visu izŔķir ikdienas izvÄles. Visu.
Ā
āIr tikai viena apÅemÅ”anÄs, kurai ir kÄda vÄrtÄ«ba, kas ir saistÄ«ta ar sirdi, ne tikai ar formÄlu uzvedÄ«bu. JÄ, tikai viena apÅemÅ”anÄs spÄjÄ«ga veidot sirdi, motÄ«vus un nolÅ«kus. TÄ prasa dienu no dienas izvÄlÄties draudzÄ«gas attiecÄ«bas ar JÄzu, censties vairÄk iepazÄ«tĀ ViÅu un pavadÄ«t vairÄk laika kopÄ ar ViÅu. Un tad atrisinÄsies visas jÅ«su dzÄ«ves problÄmas.ā (Moriss Vendens, TicÄ«ba, kas darbojas, 366,lpp)
Ā
Å ajos Kristus augÅ”ÄmcelÅ”anÄs svÄtkos es gribu pievienoties SÄlamana pamÄcÄ«bÄs pÄdÄjÄ nodaÄ¼Ä uzrakstÄ«tajam secinÄjumam:
Ā
āEs esmu centies visiem spÄkiem, ak, Dievs, es esmu no sirds centies, ak, Dievs, un esmu bijis spiests pÄrtraukt savu cenÅ”anos,Ā jo es esmu vislielÄkais nejÄga, un cilvÄka saprÄts mani atstÄjis;Ā es neesmu mÄcÄ«jies arÄ« Ä«steno gudrÄ«bu, lai es bÅ«tu spÄjÄ«gs iegÅ«t pareizu atziÅu par ViÅu, svÄto Dievu.Ā Kas dodas augÅ”up pret debesÄ«m un atkal nokÄpj lejÄ? Kas satver vÄju savÄs rokÄs? Kas saista Å«deÅus, pÄrsegdams tos ar cietu pÄrklÄju? Kas ir stingri nopamatojis visus pasaules galus? KÄ sauc ViÅu un kÄ sauc ViÅa dÄlu? Vai tu to zini?ā
Ā
Kristus ir augÅ”ÄmcÄlies! Un Å”is Dieva spÄks, kas cÄla augÅ”Ä JÄzu, cel arÄ« mani jaunai dienai, augÅ”ÄmceltÄm attiecÄ«bÄm ar Dieva DÄlu.
Ā
Elīna Ģipsle