Visi jaunumi
āIr iespÄjams bÅ«t ļoti neveselÄ«gam veÄ£etÄrietimā
06.03.2018
Adventist Review
7 min lasīŔanas laiks
Lomalindas veÄ£etÄrÄ uztura kongress sÄkas ar izglÄ«tojoÅ”Äm prezentÄcijÄm. āIr iespÄjams bÅ«t ļoti neveselÄ«gam veÄ£etÄrietim,ā teica Harvardas SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas zinÄtnieks Franks Hu savÄ uzrunÄ āAugu valsts uzturs personÄ«gai, sabiedrÄ«bas un planÄtas veselÄ«baiā.
Lomalindas veÄ£etÄrÄ uztura kongress sÄkas ar izglÄ«tojoÅ”Äm prezentÄcijÄm.
Ā
āIr iespÄjams bÅ«t ļoti neveselÄ«gam veÄ£etÄrietim,ā teica Harvardas SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas zinÄtnieks Franks Hu savÄ uzrunÄ āAugu valsts uzturs personÄ«gai, sabiedrÄ«bas un planÄtas veselÄ«baiā. Å Ä«s un citas iespaidÄ«gas piezÄ«mes Hu izteica 2018. gada 26. februÄrÄ«, 7. starptautiskÄ veÄ£etÄrÄ uztura kongresa atklÄÅ”anas dienÄ LomalindÄ, KalifornijÄ, ASV. Notikums uz trim dienÄm pulcÄja kopÄ vairÄk nekÄ 800 uztura un veselÄ«bas speciÄlistu no 34 valstÄ«m, lai klausÄ«tos zinÄtniskÄs prezentÄcijas, piedalÄ«tos jautÄjumu un atbilžu sesijÄs, diskusijÄs, kulinÄrijas demonstrÄjumos un izmantotu iespÄjas iepazÄ«ties.
Ā
UzrunÄjot starptautisko dalÄ«bnieku un runÄtÄju grupu, Lomalindas universitÄtes veselÄ«bas prezidents RiÄards Harts teica, ka dot padomus par to, ko Äst un ko neÄst, nav nekas jauns. āPadomi par uzturu ir tikpat seni kÄ pati BÄ«bele, bet arÄ« tikpat jauni kÄ jaunÄkÄ planÅ”ete,ā viÅÅ” teica. āSeptÄ«tÄs dienas adventisti to ir darÄ«juÅ”i jau vairÄk nekÄ 150 gadus, un Lomalindas universitÄte ir pÄtÄ«jusi saistÄ«bas starp uzturu un veselÄ«bu vismaz kopÅ” 1950-tajiem gadiem.ā
Ā
Uzturs un citas zinÄtnes
Ā
Joans SabatÄ, kongresa vadÄ«tÄjs un Lomalindas universitÄtes Uztura centra, veselÄ«ga dzÄ«vesveida un slimÄ«bu profilakses centra direktors arÄ« apsveica veselÄ«bas speciÄlistus ar piedalÄ«Å”anos pasÄkumÄ. SabatÄ paskaidroja, ka kongress nav vienas nozares pasÄkums. āÅ Ä« zinÄtniskÄ konference nav tikai par uzturu un diÄtu,ā viÅÅ” teica. āTas ietver arÄ« epidemioloÄ£iju, vides zinÄtnes un izglÄ«tÄ«bu.ā
Ā
TÄ ir arÄ« iespÄja uzdot grÅ«tus jautÄjumus, atzina SabatÄ. āPasÄkums ietver pÄrrunas par to, kÄ mÄs izturamies pret saviem lÄ«dzcilvÄkiem uz Ŕīs planÄtas, un kÄ vislabÄk izmantot resursus, kas mums ir pieejami,ā viÅÅ” teica, iepazÄ«stinot dalÄ«bniekus ar Hu.
Ā
SavÄ prezentÄcijÄ Hu, kas tiek uzskatÄ«ts par vienu no lielÄkajÄm autoritÄtÄm uztura un hronisko slimÄ«bu jomÄ pasaulÄ, teica, ka neveselÄ«ga ÄÅ”ana nogalina cilvÄkus. āNeveselÄ«gs uzturs ir vissvarÄ«gÄkais mainÄ«gais faktors, runÄjot par nÄves cÄloÅiem ASV,ā teica Hu, kas bija daļa no komandas, kas sarakstÄ«ja ASV uztura vadlÄ«nijas 2015. gadÄ. āZinÄtne nodroÅ”ina pierÄdÄ«jumus, ka augu valsts uzturs pasargÄ no kardiometaboliskÄm saslimÅ”anÄm.ā
Ā
NeveselÄ«gs veÄ£etÄrietis
Ā
Vienlaikus, paskaidroja Hu, cilvÄks var bÅ«t veÄ£etÄrietis, bet Äst rafinÄtus graudaugus, cukurus un maz Äst augļus un dÄrzeÅus, kas padara uzturu neveselÄ«gu, kaut arÄ« tajÄ nav gaļas.
Ā
TÄpÄc āne viss augu valsts uzturs ir veselÄ«gs,ā viÅÅ” teica, atzÄ«mÄjot, ka neveselÄ«gs augu valsts uzturs ir saistÄ«ts ar palielinÄtu slimÄ«bu risku. Atsaucoties uz Jane E. Brody grÄmatu āGood Vegan, Bad Veganā, viÅÅ” citÄ: āVegÄns, kas neÄd dzÄ«vnieku valsts produktus, var dzÄ«vot tikpat neveselÄ«gi, nepareizi izvÄloties augu valsts uzturu, kÄ visÄdÄjs, kas pÄrtiek lielÄ mÄrÄ no burgeriem un vistas nagetiem.ā
Ā
Hu teikto dienas turpinÄjumÄ atbalsoja citi zinÄtnieki, ieskaitot otrÄ adventistu veselÄ«bas pÄtÄ«juma direktoru Geriju Fraseru (Gary Fraser). āMums ir nepiecieÅ”ama labÄka definÄ«cija veselÄ«gam veÄ£etÄram uzturam,ā viÅÅ” teica, mÄÄ£inot paskaidrot dažus sarežģījumus uztura pÄtÄ«jumos. āÅ Ä·iet ļoti iespÄjams, ka citi uztura aspekti, izÅemot gaļu, piena produktus un olas, ir svarÄ«gi un, iespÄjams, izskaidro atŔķirÄ«bas starp dažÄdÄm veÄ£etÄrieÅ”u grupÄm.ā
Ā
Tam piekrita Preet K. Dhillon, zinÄtniece no Indijas SabiedrÄ«bas veselÄ«bas fonda. ViÅa paskaidroja, ka aptuveni 300-400 miljonu cilvÄku IndijÄ ir veÄ£etÄrieÅ”i. PÄtÄ«jumi IndijÄ ir parÄdÄ«juÅ”i, ka tomÄr daudzi veÄ£etÄrieÅ”i IndijÄ patÄrÄ vairÄk cukura nekÄ neveÄ£etÄrieÅ”i. Tas samazina priekÅ”rocÄ«bas, kÄdas ir veÄ£etÄrietim, Dhillona teica. āBez tam, neveÄ£etÄrieÅ”i IndijÄ patÄrÄ aptuveni desmito daļu no gaļas daudzuma, ko apÄd neveÄ£etÄrieÅ”i Rietumos,ā viÅa paskaidroja, kas bieži vien padara atŔķirÄ«bas starp grupÄm statistiski nenozÄ«mÄ«gas.
Ā
āGaisa piesÄrÅojums padara vecÄkuā
Ā
Hu teica, ka neveselÄ«gs uzturs ne tikai ir parÄdÄ«jis saistÄ«bu ar lielÄku diabÄta, vÄža un sirds asinsvadu slimÄ«bu risku, bet arÄ« ar vecuma paÄtrinÄÅ”anos. āJa kustÄ«bas, augļu, dÄrzeÅu un zivs ÄÅ”ana, kÄ pierÄdÄ«ts, palÄnina novecoÅ”anu, lielÄks Ä·ermeÅa masas indekss un vidukļa un gurnu attiecÄ«ba, vairÄk triglicerÄ«du un augstÄks sistoliskais asinsspiediens to paÄtrina,ā viÅÅ” teica.
Ā
Tas pats attiecas uz atraÅ”anos piesÄrÅotÄ gaisÄ. Neseni pÄtÄ«jumi ĶīnÄ ir atklÄjuÅ”i, ka, elpojot ogļūdeÅradi, piemÄram, atgÄzes un dÅ«mus no dažÄdiem avotiem, novecoÅ”ana paÄtrinÄs. āGaisa piesÄrÅojums padara cilvÄku vecÄku,ā teica Hu.
Ā
Uztura individuÄla pielÄgoÅ”anas svarÄ«gums un ierobežojumi
Ā
PÄdÄjos gados ir bijuÅ”i mÄÄ£inÄjumi nodroÅ”inÄt individuÄlu uzturu, kas ir pielÄgots katra cilvÄka Ä«paÅ”ajÄm vajadzÄ«bÄm. Tas ir saistÄ«ts ar neseniem zinÄtniskiem pÄtÄ«jumiem, teica Hu. PiemÄram, ācilvÄkiem, kas Äd vienÄdu uzturu, var bÅ«t ļoti atŔķirÄ«gs glikozes lÄ«menis asinÄ«s pÄc ÄÅ”anas,ā viÅÅ” paskaidroja. āIndividuÄli pielÄgots uzturs, kas iesaista tÄdus parametrus kÄ uztura ieradumi, fiziska aktivitÄte un zarnu mikrofloraā var palÄ«dzÄt samazinÄt asins glikozes lÄ«meni pÄc ÄÅ”anas un ilgtermiÅa sekas uz vielmaiÅu.
Ā
Daudzas firmas ir guvuÅ”as peļÅu, izmantojot Å”os atklÄjumus ā piedÄvÄjot personalizÄtas uztura vadlÄ«nijas, pastÄstÄ«ja Hu. TomÄr individuÄli pielÄgots uzturs ir zinÄtne, kas vÄl attÄ«stÄs, viÅÅ” teica, un to vajadzÄtu lÄ«dzsvarot ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas stratÄÄ£ijÄm, kas parasti ir ekonomiskÄkas un pÄrbaudÄ«tas metodes, kÄ panÄkt pozitÄ«vas izmaiÅas.
Ā
Ko mÄs varam darÄ«t
Ā
āMÄs varam atbalstÄ«t iniciatÄ«vas pret neveselÄ«gu uzturu,ā teica Hu, atzÄ«mÄjot, ka transtaukskÄbju samazinÄÅ”ana uzturÄ arÄ« ir pierÄdÄ«jusi pozitÄ«vu ietekmi uz nÄves risku samazinÄÅ”anu. āAugu valsts uzturs ir ilgtspÄjÄ«gÄks, jo patÄrÄ mazÄk Å«deni un rada mazÄk siltumnÄ«cas gÄzes, salÄ«dzinot ar gaļas uzturu, tÄpÄc mÄs varam to popularizÄt.ā
Ā
Lai to demonstrÄtu prakstiski, kongresÄ tika izmantoti ekoloÄ£iski materiÄli no kartupeļu cietes, otrreizÄjÄs pÄrstrÄdes Ŕķīvji un salvetes. PÄrtika sastÄvÄja no plaÅ”as izvÄles vietÄjiem augļiem un dÄrzeÅiem, pat telpu dekors bija baloni no videi draudzÄ«ga materiÄla.
Ā
Atbalsojot Hu komentÄru, Harts teica, ka galu galÄ runa ir par lÄ«dzsvaru. āNav viena vislabÄkÄ uztura,ā viÅÅ” teica, āizaicinÄjums ir pielÄgoties ieteikumiem, kas ir izstrÄdÄti atŔķirÄ«gÄm kultÅ«rÄm visÄ pasaulÄ.ā
Ā
Kongress noslÄdzÄs 28. februÄrÄ«.
Ā
Avots: Adventist Review
Ā
āIr iespÄjams bÅ«t ļoti neveselÄ«gam veÄ£etÄrietim,ā teica Harvardas SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas zinÄtnieks Franks Hu savÄ uzrunÄ āAugu valsts uzturs personÄ«gai, sabiedrÄ«bas un planÄtas veselÄ«baiā. Å Ä«s un citas iespaidÄ«gas piezÄ«mes Hu izteica 2018. gada 26. februÄrÄ«, 7. starptautiskÄ veÄ£etÄrÄ uztura kongresa atklÄÅ”anas dienÄ LomalindÄ, KalifornijÄ, ASV. Notikums uz trim dienÄm pulcÄja kopÄ vairÄk nekÄ 800 uztura un veselÄ«bas speciÄlistu no 34 valstÄ«m, lai klausÄ«tos zinÄtniskÄs prezentÄcijas, piedalÄ«tos jautÄjumu un atbilžu sesijÄs, diskusijÄs, kulinÄrijas demonstrÄjumos un izmantotu iespÄjas iepazÄ«ties.
Ā
UzrunÄjot starptautisko dalÄ«bnieku un runÄtÄju grupu, Lomalindas universitÄtes veselÄ«bas prezidents RiÄards Harts teica, ka dot padomus par to, ko Äst un ko neÄst, nav nekas jauns. āPadomi par uzturu ir tikpat seni kÄ pati BÄ«bele, bet arÄ« tikpat jauni kÄ jaunÄkÄ planÅ”ete,ā viÅÅ” teica. āSeptÄ«tÄs dienas adventisti to ir darÄ«juÅ”i jau vairÄk nekÄ 150 gadus, un Lomalindas universitÄte ir pÄtÄ«jusi saistÄ«bas starp uzturu un veselÄ«bu vismaz kopÅ” 1950-tajiem gadiem.ā
Ā
Uzturs un citas zinÄtnes
Ā
Joans SabatÄ, kongresa vadÄ«tÄjs un Lomalindas universitÄtes Uztura centra, veselÄ«ga dzÄ«vesveida un slimÄ«bu profilakses centra direktors arÄ« apsveica veselÄ«bas speciÄlistus ar piedalÄ«Å”anos pasÄkumÄ. SabatÄ paskaidroja, ka kongress nav vienas nozares pasÄkums. āÅ Ä« zinÄtniskÄ konference nav tikai par uzturu un diÄtu,ā viÅÅ” teica. āTas ietver arÄ« epidemioloÄ£iju, vides zinÄtnes un izglÄ«tÄ«bu.ā
Ā
TÄ ir arÄ« iespÄja uzdot grÅ«tus jautÄjumus, atzina SabatÄ. āPasÄkums ietver pÄrrunas par to, kÄ mÄs izturamies pret saviem lÄ«dzcilvÄkiem uz Ŕīs planÄtas, un kÄ vislabÄk izmantot resursus, kas mums ir pieejami,ā viÅÅ” teica, iepazÄ«stinot dalÄ«bniekus ar Hu.
Ā
SavÄ prezentÄcijÄ Hu, kas tiek uzskatÄ«ts par vienu no lielÄkajÄm autoritÄtÄm uztura un hronisko slimÄ«bu jomÄ pasaulÄ, teica, ka neveselÄ«ga ÄÅ”ana nogalina cilvÄkus. āNeveselÄ«gs uzturs ir vissvarÄ«gÄkais mainÄ«gais faktors, runÄjot par nÄves cÄloÅiem ASV,ā teica Hu, kas bija daļa no komandas, kas sarakstÄ«ja ASV uztura vadlÄ«nijas 2015. gadÄ. āZinÄtne nodroÅ”ina pierÄdÄ«jumus, ka augu valsts uzturs pasargÄ no kardiometaboliskÄm saslimÅ”anÄm.ā
Ā
NeveselÄ«gs veÄ£etÄrietis
Ā
Vienlaikus, paskaidroja Hu, cilvÄks var bÅ«t veÄ£etÄrietis, bet Äst rafinÄtus graudaugus, cukurus un maz Äst augļus un dÄrzeÅus, kas padara uzturu neveselÄ«gu, kaut arÄ« tajÄ nav gaļas.
Ā
TÄpÄc āne viss augu valsts uzturs ir veselÄ«gs,ā viÅÅ” teica, atzÄ«mÄjot, ka neveselÄ«gs augu valsts uzturs ir saistÄ«ts ar palielinÄtu slimÄ«bu risku. Atsaucoties uz Jane E. Brody grÄmatu āGood Vegan, Bad Veganā, viÅÅ” citÄ: āVegÄns, kas neÄd dzÄ«vnieku valsts produktus, var dzÄ«vot tikpat neveselÄ«gi, nepareizi izvÄloties augu valsts uzturu, kÄ visÄdÄjs, kas pÄrtiek lielÄ mÄrÄ no burgeriem un vistas nagetiem.ā
Ā
Hu teikto dienas turpinÄjumÄ atbalsoja citi zinÄtnieki, ieskaitot otrÄ adventistu veselÄ«bas pÄtÄ«juma direktoru Geriju Fraseru (Gary Fraser). āMums ir nepiecieÅ”ama labÄka definÄ«cija veselÄ«gam veÄ£etÄram uzturam,ā viÅÅ” teica, mÄÄ£inot paskaidrot dažus sarežģījumus uztura pÄtÄ«jumos. āÅ Ä·iet ļoti iespÄjams, ka citi uztura aspekti, izÅemot gaļu, piena produktus un olas, ir svarÄ«gi un, iespÄjams, izskaidro atŔķirÄ«bas starp dažÄdÄm veÄ£etÄrieÅ”u grupÄm.ā
Ā
Tam piekrita Preet K. Dhillon, zinÄtniece no Indijas SabiedrÄ«bas veselÄ«bas fonda. ViÅa paskaidroja, ka aptuveni 300-400 miljonu cilvÄku IndijÄ ir veÄ£etÄrieÅ”i. PÄtÄ«jumi IndijÄ ir parÄdÄ«juÅ”i, ka tomÄr daudzi veÄ£etÄrieÅ”i IndijÄ patÄrÄ vairÄk cukura nekÄ neveÄ£etÄrieÅ”i. Tas samazina priekÅ”rocÄ«bas, kÄdas ir veÄ£etÄrietim, Dhillona teica. āBez tam, neveÄ£etÄrieÅ”i IndijÄ patÄrÄ aptuveni desmito daļu no gaļas daudzuma, ko apÄd neveÄ£etÄrieÅ”i Rietumos,ā viÅa paskaidroja, kas bieži vien padara atŔķirÄ«bas starp grupÄm statistiski nenozÄ«mÄ«gas.
Ā
āGaisa piesÄrÅojums padara vecÄkuā
Ā
Hu teica, ka neveselÄ«gs uzturs ne tikai ir parÄdÄ«jis saistÄ«bu ar lielÄku diabÄta, vÄža un sirds asinsvadu slimÄ«bu risku, bet arÄ« ar vecuma paÄtrinÄÅ”anos. āJa kustÄ«bas, augļu, dÄrzeÅu un zivs ÄÅ”ana, kÄ pierÄdÄ«ts, palÄnina novecoÅ”anu, lielÄks Ä·ermeÅa masas indekss un vidukļa un gurnu attiecÄ«ba, vairÄk triglicerÄ«du un augstÄks sistoliskais asinsspiediens to paÄtrina,ā viÅÅ” teica.
Ā
Tas pats attiecas uz atraÅ”anos piesÄrÅotÄ gaisÄ. Neseni pÄtÄ«jumi ĶīnÄ ir atklÄjuÅ”i, ka, elpojot ogļūdeÅradi, piemÄram, atgÄzes un dÅ«mus no dažÄdiem avotiem, novecoÅ”ana paÄtrinÄs. āGaisa piesÄrÅojums padara cilvÄku vecÄku,ā teica Hu.
Ā
Uztura individuÄla pielÄgoÅ”anas svarÄ«gums un ierobežojumi
Ā
PÄdÄjos gados ir bijuÅ”i mÄÄ£inÄjumi nodroÅ”inÄt individuÄlu uzturu, kas ir pielÄgots katra cilvÄka Ä«paÅ”ajÄm vajadzÄ«bÄm. Tas ir saistÄ«ts ar neseniem zinÄtniskiem pÄtÄ«jumiem, teica Hu. PiemÄram, ācilvÄkiem, kas Äd vienÄdu uzturu, var bÅ«t ļoti atŔķirÄ«gs glikozes lÄ«menis asinÄ«s pÄc ÄÅ”anas,ā viÅÅ” paskaidroja. āIndividuÄli pielÄgots uzturs, kas iesaista tÄdus parametrus kÄ uztura ieradumi, fiziska aktivitÄte un zarnu mikrofloraā var palÄ«dzÄt samazinÄt asins glikozes lÄ«meni pÄc ÄÅ”anas un ilgtermiÅa sekas uz vielmaiÅu.
Ā
Daudzas firmas ir guvuÅ”as peļÅu, izmantojot Å”os atklÄjumus ā piedÄvÄjot personalizÄtas uztura vadlÄ«nijas, pastÄstÄ«ja Hu. TomÄr individuÄli pielÄgots uzturs ir zinÄtne, kas vÄl attÄ«stÄs, viÅÅ” teica, un to vajadzÄtu lÄ«dzsvarot ar sabiedrÄ«bas veselÄ«bas stratÄÄ£ijÄm, kas parasti ir ekonomiskÄkas un pÄrbaudÄ«tas metodes, kÄ panÄkt pozitÄ«vas izmaiÅas.
Ā
Ko mÄs varam darÄ«t
Ā
āMÄs varam atbalstÄ«t iniciatÄ«vas pret neveselÄ«gu uzturu,ā teica Hu, atzÄ«mÄjot, ka transtaukskÄbju samazinÄÅ”ana uzturÄ arÄ« ir pierÄdÄ«jusi pozitÄ«vu ietekmi uz nÄves risku samazinÄÅ”anu. āAugu valsts uzturs ir ilgtspÄjÄ«gÄks, jo patÄrÄ mazÄk Å«deni un rada mazÄk siltumnÄ«cas gÄzes, salÄ«dzinot ar gaļas uzturu, tÄpÄc mÄs varam to popularizÄt.ā
Ā
Lai to demonstrÄtu prakstiski, kongresÄ tika izmantoti ekoloÄ£iski materiÄli no kartupeļu cietes, otrreizÄjÄs pÄrstrÄdes Ŕķīvji un salvetes. PÄrtika sastÄvÄja no plaÅ”as izvÄles vietÄjiem augļiem un dÄrzeÅiem, pat telpu dekors bija baloni no videi draudzÄ«ga materiÄla.
Ā
Atbalsojot Hu komentÄru, Harts teica, ka galu galÄ runa ir par lÄ«dzsvaru. āNav viena vislabÄkÄ uztura,ā viÅÅ” teica, āizaicinÄjums ir pielÄgoties ieteikumiem, kas ir izstrÄdÄti atŔķirÄ«gÄm kultÅ«rÄm visÄ pasaulÄ.ā
Ā
Kongress noslÄdzÄs 28. februÄrÄ«.
Ā
Avots: Adventist Review
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
Baltijas JaunieŔu konference ACTS
AicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstÄ«Å”ana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
Eiropas Adventistu jaunieŔu kongress 2026 (AYC26)
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Adventistu pÄrstÄvis Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...