Adventistu baznÄ«cas augstÄkie vadÄ«tÄji satiekas PortugÄlÄ uz āatklÄtuā un āgodÄ«guā dialogu.
PÄc vairÄku dienu sanÄksmÄm, prezentÄcijÄm un dialogiem SeptÄ«tÄs dienas adventistu vadÄ«tÄji, kas pÄrstÄvÄja pasaules draudzes galvenos pÄrvaldes centrus, kÄ arÄ« pasaules divÄ«zijas, noslÄdza 11. globÄlo vadÄ«tÄju samitu LisabonÄ, PortugÄlÄ, kas notika 2018. gada 6.-7. februÄrÄ«.
Adventistu baznÄ«cas augstÄkie vadÄ«tÄji satiekas PortugÄlÄ uz āatklÄtuā un āgodÄ«guā dialogu.
PÄc vairÄku dienu sanÄksmÄm, prezentÄcijÄm un dialogiem SeptÄ«tÄs dienas adventistu vadÄ«tÄji, kas pÄrstÄvÄja pasaules draudzes galvenos pÄrvaldes centrus, kÄ arÄ« pasaules divÄ«zijas, noslÄdza 11. globÄlo vadÄ«tÄju samitu LisabonÄ, PortugÄlÄ, kas notika 2018. gada 6.-7. februÄrÄ«.
Ā
DalÄ«bnieki Ŕī gada samitÄ saskÄrÄs ar daudziem jautÄjumiem, tai skaitÄ: kas ir vispirms: misija vai draudzes organizÄcija? Vai ir iespÄjams bÅ«t uzticÄ«gam un lojÄlam pret draudzi, vienlaikus turoties pie personÄ«gas pÄrliecÄ«bas? KÄ konfesija sasniedz lÄ«dzsvaru starp centralizÄtu draudzes struktÅ«ru un dažÄdo lauku vajadzÄ«bÄm visÄ pasaulÄ? KÄ adventistu vadÄ«tÄji papildina diskusijas par draudzes vienotÄ«bu, pievÄrÅ”oties arÄ« citiem akÅ«tiem jautÄjumiem, kas ietekmÄ konfesiju?
Ā
Å Ädi samiti notiek katru februÄri kopÅ” 2008. gada. To mÄrÄ·is ir veicinÄt diskusiju par jautÄjumiem, kas ir saistÄ«ti ar vadÄ«tÄju apmÄcÄ«bu visÄ pasaulÄ, galvenokÄrt administratÄ«vÄ un institÅ«ciju lÄ«menÄ«, paskaidroja Ä¢enerÄlkonferences sekretÄra palÄ«gs Claude Richli. ā[TÄ] formÄts ir galvenokÄrt akadÄmisku prezentÄciju sÄrijas, bagÄtinÄtas ar ziÅojumiem no ... divÄ«zijÄm un iestÄdÄm,ā viÅÅ” teica. āTad notiek apaÄ¼Ä galda diskusijas, lai pÄrrunÄtu jautÄjumus, kas izskanÄjuÅ”i prezentÄcijÄs.ā
Ā
Å Ä« gada samits, kura tÄma bija āGarÄ«ga nepiecieÅ”amÄ«ba pÄc draudzes vienotÄ«bas un BÄ«beles autoritÄtes, lai Ä«stenotu Dieva misiju,ā bija veltÄ«ts draudzes vienotÄ«bas un autoritÄtes jautÄjumiem no dažÄdiem skatÄ«jumiem. PrezentÄcijas ietvÄra domas no BÄ«beles, Elenas Vaitas rakstiem ā uz kuriem adventisti atsaucas kÄ PravieÅ”u Garu ā un SeptÄ«tÄs dienas adventistu baznÄ«cas vÄstures. KlÄtesoÅ”ie vadÄ«tÄji raksturoja gan dialogus, gan prezentÄcijas kÄ āatklÄtusā, āvaļsirdÄ«gusā un āgodÄ«gusā.
Ā
Daudziem draudzes vadÄ«tÄjiem, tai skaitÄ SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes prezidentam Tedam Vilsonam, draudzes vienotÄ«bas jautÄjums ir ÄrkÄrtÄ«gi svarÄ«gs. āIr ļoti svarÄ«gi, lai vienotÄ«ba nÄktu tikai Kristus spÄkÄ, pasludinot triju eÅÄ£eļu vÄstis,ā rakstÄ«ja Vilsons e-pastÄ āAdventist Reviewā redakcijai, izsakoties par samitu. āNodoÅ”anÄs Dieva SvÄtajam VÄrdam, lÅ«gÅ”anÄm un SvÄtÄ Gara vadÄ«bai ir atslÄga uz vienotÄ«bu adventes kustÄ«bÄ.ā
Ā
Vilsons izteica Ŕīs domas arÄ« savÄ prezentÄcijÄ samitÄ. āPatiesa Debesu vienotÄ«ba var tikt sasniegta tikai tad, ja mÄs pazemÄ«gi padodamies Dieva norÄdÄ«jumiem SvÄtÄ Gara pamudinÄjumos un mÅ«su izpratnÄ par ViÅa gribu, kÄ tÄ atklÄta BÄ«beles SvÄtajos Rakstos un PravieÅ”u Gara iedvestajos padomos,ā teica Vilsons, iedroÅ”inot klÄtesoÅ”os pÄrdomÄt Kristus ābrÄ«niŔķīgo lÅ«gumuā pÄc vienotÄ«bas, kas uzrakstÄ«ts JÄÅa 17. nodaļÄ.
Ā
Ä¢enerÄlkonferences viceprezidents Arturs Å tele turpinÄja: āVienotÄ«ba JÄzum bija svarÄ«gs jautÄjums, Ä«stenojot Savu kalpoÅ”anu Å”eit, uz Zemes. Tikai tad, ja ir saskaÅa, mÄs varam patiesi priecÄties par dažÄdÄ«bu dÄvanÄs, talantos un kalpoÅ”anÄ.ā
Ā
Ä¢enerÄlkonferences VienotÄ«bas pÄrraudzÄ«bas komitejas priekÅ”sÄdÄtÄjs un prezidenta palÄ«gs Maikls Raiens (Michael Ryan) piekrita. āTÄ kÄ mÅ«su draudzei priekÅ”Ä vÄl svarÄ«gs laiks, draudzes vadÄ«tÄjiem ir jÄsaprot vÄrtÄ«bas un jÄsargÄ vienotÄ«bas dÄvana,ā viÅÅ” teica āAdventist Reviewā.
Ā
Divu dienu notikuma laikÄ galvenie draudzes vadÄ«tÄji pÄrdomÄja mÅ«sdienÄs esoÅ”o draudzes vienotÄ«bas ietekmi, izaicinÄjumus un nianses SeptÄ«tÄs dienas adventistu baznÄ«cÄ.
Ā
Misija ā pirmajÄ vietÄ
Ā
āKas ir pirmajÄ vietÄ ā misija vai draudzes organizÄcija?ā jautÄja adventistu pasaules draudzes prezidenta palÄ«gs un evaÅÄ£Älists Marks Finlijs, kam Ŕī gada samitÄ bija trÄ«s prezentÄcijas.
Ā
KomentÄros āAdventist Reviewā viÅÅ” lÄ«dzdalÄ«ja, ka vienÄ no viÅa prezentÄcijÄm pÄc āApustuļu darbuā grÄmatas pirmÄs nodaļas apskata viÅÅ” paskaidroja, ka draudzes organizÄcija izaug no misijas uzdevuma liecinÄt. āDraudzes organizÄcija nav paÅ”mÄrÄ·is, jo Dievs netiek pagodinÄts birokrÄtiskÄ administrÄcijÄ,ā Finlijs teica. āOrganizÄcija vienmÄr ir misijas kalpone. ... TÄ vienmÄr ir lÄ«dzeklis augstÄka mÄrÄ·a sasniegÅ”anai.ā
Ā
Raiens piekrita. āVisas draudzes funkcijas kalpo misijai,ā viÅÅ” teica.
Ā
Toms Lemons, arÄ« pasaules draudzes Ä£enerÄlviceprezidents, uzsvÄra misijas primÄro lomu un nodoÅ”anos misijai, ko viÅÅ” redz draudzes locekļos visÄ pasaulÄ. āKad runa ir par misiju, nav svarÄ«gi, kas tu esi vai kur tu atrodies⦠nav nekÄdu jautÄjumu par misiju [vai] par kÄda cilvÄka nodoÅ”anos misijai,ā viÅÅ” teica.
Ā
SaskaÅÄ ar Lemonu, misijas prioritÄte ir iedroÅ”inoÅ”a zÄ«me. āMÄs cÄ«nÄmies par vienotÄ«bu noteiktos jautÄjumos,ā viÅÅ” rakstÄ«ja, ābet es nedomÄju, ka mÄs esam tik saŔķelti.ā
Ā
AutoritÄtes jautÄjums
Ā
Ella Simmons, arÄ« pasaules draudzes Ä£enerÄlviceprezidente, savÄ prezentÄcijÄ samitÄ runÄja par BÄ«beles pamatiem un draudzes autoritÄtes raksturojumu. āJebkura autoritÄte, kÄda var bÅ«t draudzei vai kÄdam no tÄs vadÄ«tÄjiem, patiesÄ«bÄ ir Dieva autoritÄtes pÄrvaldniecÄ«ba,ā viÅa komentÄja āAdventist Reviewā. TÄpÄc ā[draudzes vadÄ«tÄjiem] ir noteiktas atbildÄ«bas, kas ietver prasÄ«bas un ierobežojumusā.
Ā
SaskaÅÄ ar Simmons, Å”ie āierobežojumiā ietver pÄrliecinÄÅ”anos, ka draudzes autoritÄte darbojas āDieva izteiktÄs gribas ietvarosā un neiet pÄri tam, kas ir skaidri pateikts. āMums ir jÄprasa un jÄmeklÄ tikai tas, kas ir skaidrs no Rakstiem, nepieļaujot to, ka autoritÄte aiziet tÄlÄk par to, ko ir teicis Dievs. āMums ir jÄaizliedz tas, ko Dievs aizliedz, un jÄprasa tas, ko Dievs prasa. Nekas vairÄk vai mazÄk. Viss pÄrÄjais ir tradÄ«ciju vai cilvÄka viedokļa uzspieÅ”ana.ā
Ā
Å ajÄ kontekstÄ draudzes vadÄ«tÄju loma ir bÅ«tiska, apliecinÄja Simmons. āDievs ir nolicis mÅ«s kÄ vadÄ«tÄjus, lai mÄs uzÅemtos atbildÄ«bu par draudzes Ä«stenoto autoritÄti,ā viÅa rakstÄ«ja. āMums ir jÄpÄrliecinÄs, ka mÄs pilnÄ«bÄ saskaÅojamies ar Dieva gribu un ka mÅ«s vada Dieva Gars.ā
Ā
UzticÄ«gs, lojÄls vai ietiepÄ«gs?
Ā
Lemona prezentÄcija samitÄ bija par BÄ«beles vadÄ«tÄjiem. Balstot savu pÄtÄ«jumu uz vairÄkiem atslÄgvÄrdiem, Lemons savÄ prezentÄcijÄ, kuras nosaukums bija āVienoti uzticÄ«bÄ, pakļÄvÄ«bÄ un lojalitÄtÄ, lai veiktu misijuā, definÄja galvenos terminus un tad attiecinÄja tos uz vairÄkiem paraugiem no BÄ«beles. āEs galvenokÄrt gribÄju vÄrst uzmanÄ«bu uz to, ka visas Ŕīs lietas bija uz Dievu vÄrstas, pirms tÄs bija vÄrstas uz cilvÄkiem,ā paskaidroja Lemons āAdventist Reviewā. āKa jebkura neuzticÄ«ba ir neuzticÄ«ba pret Dievu.ā
Ā
Lemons turpinÄja runÄt par atŔķirÄ«bÄm starp uzticÄ«bu, pakļauÅ”anos, lojalitÄti un ietiepÄ«bu. āMana uzticÄ«bas definÄ«cija bija nostÄjas ieÅemÅ”ana un darbs misijai, saskaroties ar Ā nenoteiktÄ«bu, trÅ«kumu un pretestÄ«bu,ā viÅÅ” paskaidroja. āIetiepÄ«ba ir sava personÄ«gÄ uzskata aizstÄvÄÅ”ana uz misijas rÄÄ·ina, saskaroties ar tÄm paÅ”Äm lietÄm.ā
Ā
Lai gan Lemons atzina, ka daži BÄ«beles varoÅi viegli iekļaujas kÄdÄ no Ŕīm kategorijÄm ā Sauls un DÄvids, Kains un Äbels, piemÄram, viÅÅ” arÄ« atzina, ka citus ir grÅ«tÄk definÄt, Ä«paÅ”i JaunajÄ DerÄ«bÄ. āKad PÄvils un Barnaba strÄ«dÄjÄs, kurÅ” bija uzticÄ«gs un kurÅ” ā ietiepÄ«gs?ā viÅÅ” jautÄja. āKad PÄvils sava mūža beigÄs aizgÄja uz JeruzÄlemi un [vadÄ«tÄji] lika viÅam iet uz templi, vai viÅÅ” bija uzticÄ«gs, pakļÄvÄ«gs vai ietiepÄ«gs?ā
Ā
Lemons neatbildÄja uz visiem jautÄjumiem, ko viÅÅ” izvirzÄ«ja, taÄu viÅÅ” citÄja draudzes lÄ«dzdibinÄtÄju Elenu Vaitu gadÄ«jumos, kad viÅas raksti deva gaismu kÄdÄ specifiskÄ jautÄjumÄ. PÄrstÄstot PÄvila pieredzi JeruzÄlmÄ tieÅ”i pirms apcietinÄÅ”anas, piemÄram (Ap. d. 21. nodaļa), Vaita rakstÄ«ja, ka, apmierinot jÅ«du vadÄ«tÄju prasÄ«bas, PÄvils juta āka, ja viÅÅ” ar saprÄtÄ«gu pakļauÅ”anos varÄtu mantot viÅus patiesÄ«bai, viÅÅ” noÅemtu lielu ŔķÄrsli evaÅÄ£Älija izplatÄ«bai citÄs vietÄs.ā TomÄr Vaita piebilst, ka āviÅÅ” nebija saÅÄmis pilnvaras no Dieva piekÄpties, kaut arÄ« viÅi to ļoti prasÄ«jaā (āApustuļu darbiā 405. lpp.).
Ā
AttiecÄ«bÄ uz lojalitÄti Lemons jautÄja: āVai lojalitÄte sÄkas no apakÅ”as un iet uz augÅ”u, vai arÄ« tÄ sÄkas ar vadÄ«tÄjiem un iet uz leju?ā Savas prezentÄcijas pÄdÄjÄ daÄ¼Ä viÅÅ” runÄja par to, ka vadÄ«tÄji āvar iedvest lojalitÄti, viÅi var to parÄdÄ«t, bet viÅi nevar to pieprasÄ«t un pavisam noteikti ne pavÄlÄt.ā
Ā
Paskaidrojot savu tÄmu āAdventist Reviewā, Lemons teica, ka aicinÄjums uz vienotÄ«bu JÄÅa 17. nodaÄ¼Ä āir dÄvana, ko Dievs grib pasniegt Savai draudzeiā un ānevis kaut kas, ko draudze var sasniegtā pati. āEs domÄju, ka draudze to var saÅemt, un es ticu, ka tas tÄ arÄ« notiks,ā secinÄja Lemons, ābet visos lÄ«meÅos un katra cilvÄka sirdÄ« ir jÄbÅ«t labprÄtÄ«bai bÅ«t pazemÄ«giem Dieva un citam cita priekÅ”Ä.ā ViÅÅ” uzsvÄra, ka sarunas par vienotÄ«bu ir vÄrtÄ«ba, jo tÄs liek pÄrdomÄt un ļauj Dieva Garam izmantot sarunu, lai mÄcÄ«tos un augtu.
Ā
Dienvidamerikas divÄ«zijas prezidents Ertons KÄlers (Erton Kƶhler) piekrita. āVienotÄ«bai ir tieÅ”a saistÄ«ba ar komunikÄciju, sarunu un saskaÅotu vadīŔanu,ā viÅÅ” lÄ«dzdalÄ«ja āAdventist Reviewā. āDialogs vadÄ«tÄju starpÄ un ar Dievu atrisinÄs lielÄko daļu mÅ«su izaicinÄjumu.ā
Ā
VienotÄ«ba, vadÄ«ba un oficiÄlie dokumenti
Ā
PrezentÄcijas turpinÄja Karniks Doukmetzians, SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes Ä£enerÄlpadomdevÄjs, kas uz draudzes vienotÄ«bu skatÄ«jÄs no oficiÄlÄs perspektÄ«vas draudzes vadÄ«bas kontekstÄ.
Ā
Doukmetzians paskaidroja un uzsvÄra oficiÄlo dokumentu ā piemÄram, Ä¢enerÄlkonferences paraugkonstitÅ«cijas un iekÅ”Äjo statÅ«tu ā lomu vienotÄ«bas veicinÄÅ”anÄ misijÄ, kÄ arÄ« nodroÅ”inot likumÄ«gu aizsardzÄ«bu. āFormulÄjumi, kas ar gadiem ir iegÄjuÅ”i Å”ajos modeļos, ir domÄti, lai izvairÄ«tos no jautÄjumiem organizÄcijÄm, kas saistÄ«ti ar likumiem,ā Doukmetzians paskaidroja āAdventist Reviewā. Draudzes galvenais advokÄts minÄja daudzas situÄcijas visÄ pasaulÄ, kurÄs rÄ«cÄ«ba atŔķīrÄs no oficiÄlajiem dokumentiem, radot juridiskus izaicinÄjumus. āÅ ie jautÄjumi nonÄk lÄ«dz tiesai, un citi uz mums rÄda ar pirkstu: āKlau, jÅ«s neievÄrojat paÅ”i savus likumus,āā paskaidroja Doukmetzians. āTas ir ne tikai apkaunojoÅ”i iekÅ”Äji, ka mÄs nesekojam paÅ”i saviem noteikumiem, bet tad tas kļūst arÄ« par publisku jautÄjumu visas pasaules priekÅ”Ä.ā
Ā
Doukmetzians arÄ« atgÄdinÄja klÄtesoÅ”ajiem, ka oficiÄlo dokumentu loma ir svarÄ«ga, lai uzturÄtu vÄsturiski veidoto baznÄ«cas struktÅ«ru. āMums ir teoloÄ£ija, kas identificÄ un satur kopÄ septÄ«tÄs dienas adventistus, bet mÄs esam arÄ« vienojuÅ”ies tÄdÄ veidÄ, ka pÄrvaldÄm paÅ”i sevi, savu iekÄrtu, to, kÄ mÄs pÄrvaldÄm sevi savas draudzes iekÅ”ienÄ,ā viÅÅ” secinÄja. āMÄs neesam atseviŔķas, neatkarÄ«gas draudzes. MÄs neesam pieÅÄmuÅ”i kongregacionÄlo modeli. MÄs esam uz vÄlÄtÄjiem balstÄ«ta organizÄcija.ā
Ā
ArÄ« Richli savÄ prezentÄcijÄ runÄja par adventistu organizÄcijas struktÅ«ras vÄrtÄ«bu. āIr arÄ« daudz dažÄdu priekÅ”rocÄ«bu, ko atseviŔķas [baznÄ«cas] vienÄ«bas var gÅ«t no piederÄ«bas sistÄmai,ā viÅÅ” teica, āpiemÄram spÄks, ko dod darboÅ”anÄs sistÄmÄ ar darba kÄrtÄ«bu un procedÅ«rÄm, kas veicina procesu, lai sekmÄtu misijas darbu un palielinÄtu mÅ«su panÄkumu iespÄjas.ā
Ā
TÄlÄk par baznÄ«cas vienotÄ«bu
Ā
AtzÄ«stot draudzes vienotÄ«bas svarÄ«gumu, ir arÄ« citi saistÄ«ti jautÄjumi, kam arÄ« vajadzÄtu nodarbinÄt adventistu vadÄ«tÄju prÄtus, teica KÄlers. ā[Mums ir] arÄ« jÄveltÄ« laiks, lai runÄtu ... par izaicinÄjumu ieguldÄ«t un iesaistÄ«t jaunÄs paaudzes vadÄ«bÄ, draudzes struktÅ«rÄ un vislabÄkajÄ veidÄ, kas kalpo mÅ«su vienotÄ«bai un misijai, vadÄ«bas lomai stiprinÄt mÅ«su pamatpatiesÄ«bas postmodernajos laikos,ā viÅÅ” teica.
Ā
KÄlers uzskata, ka Ŕīs tÄmas ir stratÄÄ£iski jautÄjumi, kas izaicina draudzi, un vadÄ«tÄju loma tagadnÄ un nÄkotnÄ ir bÅ«tiska, lai tos risinÄtu. āÄ¢enerÄlkonferencei ir nevien jÄrisina jautÄjumi, kas tiek pacelti mÅ«sdienÄs, tai ir arÄ« jÄiegulda pareizajos cilvÄkos, vadÄ«tÄjos, kas bÅ«s spÄjÄ«gi kalpot vadÄ«bas pozÄ«cijÄs ... ar lÄ«dzsvarotu vÄ«ziju un skaidru mÄrÄ·i,ā viÅÅ” secinÄja. āDraudzes nÄkotne ir tieÅ”Ä veidÄ saistÄ«ta ar tÄs vadÄ«tÄju kvalitÄti.ā
Ā
Finlijs piekrita, uzsverot, ka vadÄ«tÄju apmÄcÄ«ba ir nebeidzams uzdevums. āIr bÅ«tiski, ka mÄs kÄ vadÄ«tÄji pastÄvÄ«gi izaicinÄm sevi, lai paplaÅ”inÄtu savu domÄÅ”anu un padziļinÄtu savu izpratni par atbildÄ«bÄm, esot vadÄ«bÄ,ā viÅÅ” teica āAdventist Reviewā.
Ā
Å
emot vÄrÄ Å”o fonu, Finlijs teica, ka viÅu fascinÄ pasÄkuma prezentÄciju kvalitÄte, uzskati, ko pauž citi klÄtesoÅ”ie vadÄ«tÄji. ViÅÅ” arÄ« uzsvÄra kopÄjo samita garu. āTas, kas mani saviļÅoja visvairÄk, bija koleÄ£iÄlais gars un vienotÄ misijas izjÅ«ta no Å”eit esoÅ”o cilvÄku puses,ā Finlijs teica.
Ā
Å tele piekrita. āSamita gaisotne bija ļoti silta un draudzÄ«ga,ā viÅÅ” teica āAdventist Reviewā. āDraudzÄ«ba un ilgas virzÄ«t uz priekÅ”u Dieva misiju starp vadÄ«tÄjiem bija iespaidÄ«ga.ā
Ā
VadÄ«tÄji, ieskaitot Vilsonu, devÄs prom no PortugÄles samita ar ļoti optimistisku noskaÅojumu. āEs esmu pÄrliecinÄts, ka mÄs redzÄsim pilnÄ«bÄ vienotu draudzi, kad paÅ”uzupurÄ«gs un pakļÄvÄ«gs gars pÄrÅems kontroli, atsaucoties SvÄtÄ Gara vadÄ«bai mÅ«su dzÄ«vÄs,ā viÅÅ” rakstÄ«ja.
Ā
Avots:
Adventist Review