Visi jaunumi
KofeÄ«ns ietekmÄ veselÄ«bu negatÄ«vi, teikts kÄdÄ pÄtÄ«jumÄ AustrÄlijÄ
27.12.2017
Adventist Review
4 min lasīŔanas laiks
KopÄ ar sarkano gaļu un stresu tas paÄtrina novecoÅ”anu un var izsaukt citas slimÄ«bas. SaskaÅÄ ar neseno pÄtÄ«jumu, ko AustrÄlijas pÄtÄ«jumu institÅ«ts (API) veicis Sidnejas adventistu slimnÄ«cÄ, kofeÄ«ns kopÄ ar sarkano gaļu un stresu ir galvenie faktori, kas negatÄ«vi ietekmÄ veselÄ«bu.
KopÄ ar sarkano gaļu un stresu tas paÄtrina novecoÅ”anu un var izsaukt citas slimÄ«bas.
Ā
SaskaÅÄ ar neseno pÄtÄ«jumu, ko AustrÄlijas pÄtÄ«jumu institÅ«ts (API) veicis Sidnejas adventistu slimnÄ«cÄ, kofeÄ«ns kopÄ ar sarkano gaļu un stresu ir galvenie faktori, kas negatÄ«vi ietekmÄ veselÄ«bu.
Ā
PÄdÄjos trÄ«s gadus API ir pÄtÄ«jis dzÄ«vesveida ietekmi uz veselÄ«bu. Tas apliecinÄja iepriekÅ”Äjo pÄtÄ«jumu rezultÄtus, parÄdot, ka stress, miegs (kvantitÄte un kvalitÄte), sarkanÄ gaļa un Ä·ermeÅa tauki ir galvenie oksidatÄ«vÄ stresa izsaucÄji. TomÄr zinÄtnieki bija pÄrsteigti, atklÄjot, ka arÄ« kofeÄ«nu saturoÅ”i dzÄrieni ievÄrojami palielina oksidatÄ«vo stresu organismÄ.
Ā
OksidatÄ«vais stress ir saistÄ«ts ar paÄtrinÄtu novecoÅ”anu un tÄdu dzÄ«vesveida slimÄ«bu kÄ sirds saslimÅ”ana un konkrÄta veida demences, tai skaitÄ Alcheimera slimÄ«bas attÄ«stÄ«bu.
Ā
API vadÄ«tÄjs Ross Grants saka, ka ietekmi varÄja novÄrot pat starp tiem dalÄ«bniekiem, kas izdzÄra kaut vai tikai vienu krÅ«zÄ«ti kafijas dienÄ.
Ā
āMÄs neredzÄjÄm vienkÄrÅ”i āvisu vai nekoā efektu,ā viÅÅ” teica. āMÄs redzÄjÄm, ka, ja ir mazliet, tad ir ietekme, ja ir vairÄk, tad ir lielÄka ietekme, utt.ā
Ā
Lai gan viÅÅ” saprot mÅ«sdienu kafijas kultÅ«ras sociÄlos labumus, viÅÅ” aicinÄja ikvienu pÄrdomÄt, kÄdu dzÄrienu izvÄlÄties.
Ā
āMÅ«sdienÄs ir populÄrs uzskats, ka kafija ir kaut kas labs. TÄ ir krÄpÅ”ana,ā viÅÅ” teica.
Ā
āArgumenti par labu kofeÄ«nam, kas nav tieÅ”Ä veidÄ saistÄ«ti ar sociÄlo pusi, pÄc manÄm domÄm, ir virspusÄji un tie padara banÄlu ietekmi, ko kofeÄ«ns patiesÄ«bÄ var izdarÄ«t un izdara bioÄ·Ä«miskajÄ lÄ«menÄ«. MÄs zinÄm, ka jau kÄdu laiku kofeÄ«ns ir asociÄjies ar sirds slimÄ«bu, tas samazina miega kvalitÄti un palielina satraukumu un depresiju. Bet cilvÄkiem ir bijusi tieksme nostumt to malÄ. ViÅi saka: āAk, jÄ, bet, kad es no rÄ«ta pamostos un iedzeru kafiju, es jÅ«tos tik labi.ā DiemžÄl, tÄpat kÄ lielÄkajai daļai izklaidÄjoÅ”o Ä·Ä«misko vielu, āpacÄlumsā, ko nodroÅ”ina kofeÄ«ns, maksÄ dÄrgi. MÅ«su pÄtÄ«jumÄ norÄdÄ«ts, ka Ä·ermenis tÄ rezultÄtÄ zaudÄ no savas veselÄ«bas.ā
Ā
API pÄtÄ«jums ar anglisko nosaukumu āSignificant Relationships Between a Simple Marker of Redox Balance and Lifestyle Behaviours; Relevance to the Framingham Risk Scoreā ir pieÅemt publicÄÅ”anai prominentajÄ medicÄ«nas zinÄtnes žurnÄlÄ Public Library of Science (PLOS one).
Ā
Ideja bija mÄÄ£inÄt atrast, kÄ dzÄ«vesveids maina Ä·ermeÅa bioÄ·Ä«miju, kas vada vai nu uz veselÄ«bu, vai uz slimÄ«bu,ā Grants teica.
Ā
Dienvidu KlusÄ okeÄna divÄ«zijas veselÄ«bas nodaļas vadÄ«tÄja vietnieks Pauls Rankins saka, ka pÄtÄ«jums apstiprina veselÄ«bas principus, ko adventistu baznÄ«ca ir izplatÄ«jusi jau ilgu laiku. ā[MÅ«su baznÄ«ca] jau sen ir ieteikusi izvairÄ«ties no kofeÄ«na,ā viÅÅ” teica.
Ā
Grants saka, ka pÄtÄ«jums ir atvÄris jaunus logus, lai saprastu kofeÄ«na ietekmi gan uz kolektÄ«va, gan individuÄlo veselÄ«bu. āMÄs atklÄjÄm, ka tam noteikti ir arÄ« kolektÄ«vÄ ietekme, bet katram individuÄlajam dzÄ«vesveidam arÄ« ir nozÄ«mÄ«ga ietekme paÅ”am par sevi. Tas bija diezgan pÄrsteidzoÅ”i,ā viÅÅ” teica.
Ā
Treisija Bridkata
Ā
Avots: Adventist Review
Ā
SaskaÅÄ ar neseno pÄtÄ«jumu, ko AustrÄlijas pÄtÄ«jumu institÅ«ts (API) veicis Sidnejas adventistu slimnÄ«cÄ, kofeÄ«ns kopÄ ar sarkano gaļu un stresu ir galvenie faktori, kas negatÄ«vi ietekmÄ veselÄ«bu.
Ā
PÄdÄjos trÄ«s gadus API ir pÄtÄ«jis dzÄ«vesveida ietekmi uz veselÄ«bu. Tas apliecinÄja iepriekÅ”Äjo pÄtÄ«jumu rezultÄtus, parÄdot, ka stress, miegs (kvantitÄte un kvalitÄte), sarkanÄ gaļa un Ä·ermeÅa tauki ir galvenie oksidatÄ«vÄ stresa izsaucÄji. TomÄr zinÄtnieki bija pÄrsteigti, atklÄjot, ka arÄ« kofeÄ«nu saturoÅ”i dzÄrieni ievÄrojami palielina oksidatÄ«vo stresu organismÄ.
Ā
OksidatÄ«vais stress ir saistÄ«ts ar paÄtrinÄtu novecoÅ”anu un tÄdu dzÄ«vesveida slimÄ«bu kÄ sirds saslimÅ”ana un konkrÄta veida demences, tai skaitÄ Alcheimera slimÄ«bas attÄ«stÄ«bu.
Ā
API vadÄ«tÄjs Ross Grants saka, ka ietekmi varÄja novÄrot pat starp tiem dalÄ«bniekiem, kas izdzÄra kaut vai tikai vienu krÅ«zÄ«ti kafijas dienÄ.
Ā
āMÄs neredzÄjÄm vienkÄrÅ”i āvisu vai nekoā efektu,ā viÅÅ” teica. āMÄs redzÄjÄm, ka, ja ir mazliet, tad ir ietekme, ja ir vairÄk, tad ir lielÄka ietekme, utt.ā
Ā
Lai gan viÅÅ” saprot mÅ«sdienu kafijas kultÅ«ras sociÄlos labumus, viÅÅ” aicinÄja ikvienu pÄrdomÄt, kÄdu dzÄrienu izvÄlÄties.
Ā
āMÅ«sdienÄs ir populÄrs uzskats, ka kafija ir kaut kas labs. TÄ ir krÄpÅ”ana,ā viÅÅ” teica.
Ā
āArgumenti par labu kofeÄ«nam, kas nav tieÅ”Ä veidÄ saistÄ«ti ar sociÄlo pusi, pÄc manÄm domÄm, ir virspusÄji un tie padara banÄlu ietekmi, ko kofeÄ«ns patiesÄ«bÄ var izdarÄ«t un izdara bioÄ·Ä«miskajÄ lÄ«menÄ«. MÄs zinÄm, ka jau kÄdu laiku kofeÄ«ns ir asociÄjies ar sirds slimÄ«bu, tas samazina miega kvalitÄti un palielina satraukumu un depresiju. Bet cilvÄkiem ir bijusi tieksme nostumt to malÄ. ViÅi saka: āAk, jÄ, bet, kad es no rÄ«ta pamostos un iedzeru kafiju, es jÅ«tos tik labi.ā DiemžÄl, tÄpat kÄ lielÄkajai daļai izklaidÄjoÅ”o Ä·Ä«misko vielu, āpacÄlumsā, ko nodroÅ”ina kofeÄ«ns, maksÄ dÄrgi. MÅ«su pÄtÄ«jumÄ norÄdÄ«ts, ka Ä·ermenis tÄ rezultÄtÄ zaudÄ no savas veselÄ«bas.ā
Ā
API pÄtÄ«jums ar anglisko nosaukumu āSignificant Relationships Between a Simple Marker of Redox Balance and Lifestyle Behaviours; Relevance to the Framingham Risk Scoreā ir pieÅemt publicÄÅ”anai prominentajÄ medicÄ«nas zinÄtnes žurnÄlÄ Public Library of Science (PLOS one).
Ā
Ideja bija mÄÄ£inÄt atrast, kÄ dzÄ«vesveids maina Ä·ermeÅa bioÄ·Ä«miju, kas vada vai nu uz veselÄ«bu, vai uz slimÄ«bu,ā Grants teica.
Ā
Dienvidu KlusÄ okeÄna divÄ«zijas veselÄ«bas nodaļas vadÄ«tÄja vietnieks Pauls Rankins saka, ka pÄtÄ«jums apstiprina veselÄ«bas principus, ko adventistu baznÄ«ca ir izplatÄ«jusi jau ilgu laiku. ā[MÅ«su baznÄ«ca] jau sen ir ieteikusi izvairÄ«ties no kofeÄ«na,ā viÅÅ” teica.
Ā
Grants saka, ka pÄtÄ«jums ir atvÄris jaunus logus, lai saprastu kofeÄ«na ietekmi gan uz kolektÄ«va, gan individuÄlo veselÄ«bu. āMÄs atklÄjÄm, ka tam noteikti ir arÄ« kolektÄ«vÄ ietekme, bet katram individuÄlajam dzÄ«vesveidam arÄ« ir nozÄ«mÄ«ga ietekme paÅ”am par sevi. Tas bija diezgan pÄrsteidzoÅ”i,ā viÅÅ” teica.
Ā
Treisija Bridkata
Ā
Avots: Adventist Review
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
Baltijas JaunieŔu konference ACTS
AicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstÄ«Å”ana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
Eiropas Adventistu jaunieŔu kongress 2026 (AYC26)
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Adventistu pÄrstÄvis Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...